Vēl iespējams izmantot atbalstu jaunaudžu kopšanai 0
Kopš jaunaudzes kopt un saņemt Eiropas un valsts atbalstu var arī pats meža īpašnieks, Eiropas projektu maisam gals pasprucis vaļā un interese par šiem pasākumiem esot ļoti liela.
Taču divas labās ziņas ir tās, ka neapgūtā nauda šajā aktivitātē joprojām ir iespaidīga – 6 miljoni latu – un ka tie, kuri baidās, ka nepaspēs projektā paredzētās platības izkopt šogad, var to pabeigt arī nākamajā gadā.
Par to, vai arī pēc 2013. gada Eiropas Savienība šādu pasākumu atbalstīs, vēl lēmums nav pieņemts, taču pastāv bažas, ka tas tā vairs nebūs. Meža konsultāciju pakalpojuma centra Cēsu–Madonas reģionālās nodaļas vadītāja Mairita Bondare uzskata, ka atbalsts jaunaudžu kopšanai būtu ļoti vajadzīgs īpaši tāpēc, ka nupat ir pienācis laiks kopt atjaunotos mežus, kas lielās platībās cirsti gados, kad labo cenu dēļ meža īpašnieki bijuši īpaši aktīvi.
Tā uzskata arī meža īpašnieks Guntis Ezis, kurš Aronas pagasta “Druvās” apsaimnieko 40 ha meža un ne tikai pats aktīvi raksta projektus Eiropas atbalstam, bet cenšas par to pārliecināt arī savus kaimiņus. Guntis pat smej, ka ar projektu rakstīšanu esot līdzīgi kā ar smēķēšanu – ja to iesāk, tad atmest esot grūti.
“Lielākā daļa meža īpašnieku jaunaudzes vai nu kopj paši par savu naudiņu, vai nekopj nemaz. Tādu, kas nekopj, ir vairāk. Es bieži redzu mežiņus, kas brēktin brēc pēc retināšanas. Tāpēc mudinu rakstīt projektus, saku – vismaz benzīnam, zāģim un stādiem sanāks, bet mazbērni par šo darbu kādreiz pateiks paldies…” mudina G. Ezis.
“Saprotu, ka vīriem nav viegli uzreiz saprast, kā vajadzīgie dokumenti jāsagatavo, bet, ja ko nesaprot, var arī pajautāt meža konsultantiem, tas tiešām ir tā vērts,” viņš papildina.
Mairita Bondare skaidro, ka projekti ir ļoti dažādi, katram ir atšķirīgi pieteikšanās, darbu veikšanas un atbalsta saņemšanas nosacījumi un arī ik pa laikam notiekot kādas izmaiņas projektu rakstīšanas nosacījumos. Tāpēc tas, kas nav speciālists, visas nianses zināt nevarot.
M. Bondare: “Vēl var paspēt pavasarī uzrakstīt projektu, bet rudenī, kad vispiemērotākais laiks kopšanai, ķerties pie darbiem. Ja visu šoruden nevar izdarīt, iecerēto var pabeigt arī nākamajā gadā.”
“Druvu” saimniekam nemaz tik gludi ar tiem projektiem sākumā neesot gājis. Taču nosacījumi toreiz arī bijuši citādi. Piemēram, lai saņemtu atbalstu par lauksaimniecības zemju apmežošanu, šajā platībā nedrīkstējuši būt iesējušies vairāk par pieciem procentiem no nepieciešamā koku daudzuma. Pārbaudītāji skaitījuši, skaitījuši, sanācis vairāk.
Tad Guntis esot nolēmis pļavu ar visiem kociņiem uzart un stādīt visu no jauna. Mežsaimnieki atrunājuši, sakot, ka eglītes, kas pašas ieaugušas, būšot stipras un veselīgas un nevajagot tās nīcināt ārā. Tad labāk atteikties no tā projekta.
Taču šodien šādu nosacījumu vairs nav, tāpat kā nav prasības, lai meža īpašnieks, kas vēlas saņemt Eiropas un valsts atbalstu, savu jaunaudžu kopšanai algotu kādu citu personu.
G. Ezis: “Latvieši nemaz negrib savā mežā laist svešu cilvēku, bet grib strādāt paši. Un nebija jau arī tik vienkārši, kā mums ieteica – sarunājiet ar kaimiņiem, ka izkopsiet viens otra mežu. Vajadzēja, lai tas kopējs ir reģistrējies VID ar visiem vajadzīgajiem papīriem, bet tādas saistības uzņemties neviens negribēja. Labi, ka tagad tā muļķība atcelta.”
Ministrs samaksā par izmestu vārdu
Guntis Ezis ir viens no Madonas puses aktīvākajiem meža īpašniekiem. Viņš labprāt piedalās pasākumos, kad par mežu tiek stāstīts skolu jaunatnei, tāpat arī dažādos semināros vēl šajā pavasarī stāstījis, kādi rezultāti iegūti, smērējot jaunos kociņus ar augu aizsardzības līdzekļiem pret pārnadžu bojājumiem. G. Ezis saka, ka, izmantojot “Cervocol Extra”, pieaugums eglītēm, kas netiek apgrauztas, esot izcils. Viņš arī iestādījis veselu hektāru lapegļu audzi – tās jaunībā izaugot pat par metru gadā! Un, kad sākot plaukt, tad pasakaini smaržojot… Ceļa malā, kas ved uz vienu no viņa meža īpašumiem, iestādījis ozolu–kastaņu gatvi. Ar tiem gan esot vēl grūtāk nekā ar lapeglēm – no kastaņiem palikuši vien nedaudzi, un arī ozolus nācies kādus piecus gadus papildināt, jo peles nikni grauzušas saknītes.
Un vēl – visi varēs apciemot arī jaunaudzi, kurai tūliņ būs divdesmit gadu un kas reiz apmežota ar stādiem, kurus meža īpašniekam dāvinājusi Latvijas valsts. Bijis tā – Guntis Ezis dzirdējis, ka toreizējais meža ministrs Kazimirs Šļakota uzstājies radio un teicis, ka valstij vajadzētu meža īpašniekiem dot stādus par velti, lai izcirstās platības nepaliek neapmežotas. Guntis tikmēr zvanījis gan uz stādaudzētavu Kalsnavā, gan uz Meža ministriju, kamēr kravas mašīna ar stādiem bijusi mājās. Viegli neesot gājis, bet Šļakota teicis – ja jau reiz es solīju, tad arī būs!
Salīdzinot ar šo Gunta realizēto pasākumu, Eiropas projektu apgūšana jau tādi sīkumi vien ir.
