Vēl divus gadus latviešu valodu varēs mēģināt iemācīties tie Krievijas pilsoņi, kuri izrādījuši iniciatīvu. Ko tas nozīmē? 102
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas par diviem gadiem pagarina valodas pārbaužu termiņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai Latvijā tiem Krievijas pilsoņiem, kuri būs izrādījuši iniciatīvu nokārtot valodas pārbaudi.
Likumam jau 7.septembrī tika noteikta steidzamība ar vairāk nekā divu trešdaļu balsu vairākumu. Atbilstoši Satversmes 75.pantam, ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu ir pieņēmusi likuma steidzamību, tad Valsts prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu un tas ir jāizsludina ne vēlāk kā trešā dienā pēc likuma saņemšanas.
Pagarinājums attieksies arī uz tiem Krievijas pilsoņiem, par kuriem būs konstatēts, ka viņi valsts valodas pārbaudi nebūs kārtojuši attaisnojošu iemeslu dēļ,
piemēram, būtisku ar veselību saistītu iemeslu vai citu no personas gribas un rīcības neatkarīgu iemeslu dēļ.
Augstāk minētajām abām grupām paredzēts uz diviem gadiem pagarināt termiņu, kura laikā Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs kārtot valsts valodas pārbaudes, kas nepieciešamas pastāvīgas uzturēšanās atļaujas iegūšanai.
Kā ziņots, līdzšinējā Imigrācijas likuma redakcija paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada septembrī zaudēja spēku.
Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.
Valdība pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma uzdot IeM sagatavot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredzētu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā. Valdība par valodas prasību pagarinājumu lēma, jo iepriekš secināja, ka aptuveni 10 000 no Latvijā dzīvojošiem 25 316 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, nav iesnieguši pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tātad viņiem valsts būtu jāpamet.
Neskatoties uz piedāvātajām izmaiņām, no septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja.
Kā iepriekš pauduši PMLP pārstāvji, tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebūs neko darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, no 2.septembra uzturēšanās atļaujas ir zudušas, līdz ar to viņiem Latvijā zudīs sociālās garantijas, pilna pieeja veselības aprūpei, viņi nevarēs legāli strādāt u.tml., un PMLP viņiem sāks izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts 90 dienu laikā.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja IeM, ar pieņemtajiem likuma grozījumiem noteikts, ka Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs lūgt termiņuzturēšanās atļaujas, apņemoties vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudes, lai varētu legāli uzturēties Latvijā.
Deputāti šodien noteica, ka persona būs jāiesniedz pieteikums un nepieciešamie dokumenti termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai likumīgās uzturēšanās laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.martam, veicot valsts nodevas samaksu 100 eiro apmērā.
Par pietiekamiem finanšu līdzekļiem termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai tiks uzskatīti personai faktiski esošie iztikas līdzekļi.
Pieteikumus PMLP izskatīs četru mēnešu laikā, un līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai iesniedzējiem būs tiesības turpināt uzturēties un strādāt Latvijā. Termiņuzturēšanās atļauju izsniegs uz diviem gadiem, tai nenosakot reģistrācijas termiņu.
Kā iepriekš vēstīja IeM, noslēdzoties valsts valodas prasmes pārbaudes pirmajam posmam, kas noteikts līdz 1.septembrim, ticis secināts, ka daļa no personām, kurām būtu bijis jākārto valsts valodas prasmes pārbaude, nav tai pieteikusies, savukārt daļa no personām, kuras ir kārtojušas valsts valodas prasmes pārbaudi, nav spējušas to nokārtot vismaz minimāli nepieciešamajā zināšanu līmenī. No personām, kas valsts valodas prasmes pārbaudi kārtoja aprīlī un maijā, pārbaudi nenokārtoja ap 49% pretendentu, bet jūlijā un augustā – pat ap 80% pretendentu.
IeM secināja, ka daļa no Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas konkrētās likuma normas, iespējams, apzinoties valsts valodas prasmes nepietiekamo līmeni, nav šim pārbaudījumam pieteikušās, bet, ja to ir izdarījušas, nav spējušas to nokārtot. Līdz ar to šādas personas nespēj iesniegt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus.
Iepriekš PMLP publiskotā informācija liecināja, ka uz attiecīgo datu apkopošanas brīdi tikai 13 025 personas jeb 51% no Imigrācijas likuma subjektu loka – 25 316 personām, bija iesniegušas pieteikumus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. IeM lēsa, ka līdz ar to no septembra pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kļūst nederīgas ap 10 000 personu.
IeM arī skaidroja – ja Krievijas pilsonis nebūs vēlējies saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu un nebūs iesniedzis PMLP lūgumu šāda statusa piešķiršanai Latvijā, tai skaitā nebūs pieteicies valsts valodas prasmes pārbaudēm, viņam saskaņā ar likumu vairs nav tiesību uzturēties Latvijā. Ja šāds Krievijas pilsonis faktiski uzturēsies Latvijā, viņam Latvija būšot jāpamet.
Lai nodrošinātu Krievijas pilsoņu informēšanu par likuma prasībām, septembra vidū tie cilvēki, kuriem vairs nebūs pastāvīgās uzturēšanās atļauja, saņems PMLP vēstuli, kurā tiks informēti, ka viņiem šīs atļaujas derīgums ir beidzies, un ka viņiem līdz šā gada 2.decembrim Latvija būs jāatstāj, norādīja ministrijā.
