Foto – Karīna Miezāja

Vēl cīņa nav galā 0

Latviešu karavīru dziesmām, smiekliem un aplausiem skanot, aizvadītajā nedēļā tika iešķindināta vīru kopas “Vilki” 20 gadu jubilejas koncertuzvedums. Tas no 12. oktobra skanēs Valmierā, Saldū, Ventspilī, Rīgā, Jēkabpilī un Suntažos un aptvers vīrišķīgā seksteta daiļradi no ansambļa pirmsākumiem līdz šodienai.

Reklāma
Reklāma

 

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

Šobrīd vīru kopa “Vilki” ir seši dažādu nozaru profesionāļi – Latvijas Leļļu teātra aktieris Edgars Lipors, uzņēmējs un zemessargs Latvijas armijas virsnieka mazdēls Uģis Treide, IT speciālists Gundars Kalniņš, mājturības un tehnoloģiju skolotājs, tuvcīņas treneris Andris Balcers, Rīgas domes deputāts, Latvijas Okupācijas muzeja administrators Jānis Atis Krūmiņš un pašvaldības policists Raimonds Kundziņš. Viņus vieno latviešu karavīra dzīvesziņa, un darbošanās grupā nozīmē pamatīgu mīlestību pret Latviju, interesi par tās vēsturi un vēlēšanos kaut par kripatiņu latviešos raisīt pašapziņu un vīrišķīgu stāju.

“Vilku” aizsākumi meklējami 1980. gadā, kad Māra Oša vadībā drosmīgi dzima etnogrāfisks ansamblis, kam tika dots Jukuma Vācieša vārds. Bija pats īstākais stagnācijas laiks, par atmodu varēja tikai sapņot, tāpēc vīru uzdrīkstēšanos ar savām pletnēm mēģināja kapāt VDK. Ansamblis pārkārtojās un pārtapa folkloras kopā “Liepavots”, bet 1992. gadā pārauga “Vilkos”. “Vilks ir gudrs, organizēts, stīvu muguru – labā nozīmē, viņu baro kājas un arī galva. Šīs īpašības vajadzīgas karavīram,” nosaukuma ideju skaidro vīri.

CITI ŠOBRĪD LASA

Par dziedošo vīru darbības mērķi šajos gados kļuvusi senas un nezināmas folkloras izpēte līdz pat šodienai. Viņi dzied karavīru dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Dziesmas tiek meklētas E. Melngaiļa, A. Jurjāna, J. Vītoliņa un A. Krūmiņa savāktajos latviešu tautas mūzikas materiālos. Vismaz puse no Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku, kā arī Otrā pasaules kara latviešu leģionāru un nacionālo partizānu dziesmām pierakstītas, tiekoties ar šo cīņu dalībniekiem.

 

“Viņi deva mums dziesmas, atmiņas, bet, pats galvenais, morāli, kādēļ viņi – pašpuikas, mākslinieki, mūziķi, sportisti – karoja, par ko cīnījās un kādēļ dziedāja,” atceras A. Balcers, vienīgais “Vilku” pirmā sastāva dalībnieks.

 

“Vilku” vīru pazīme – dziļa latvietība, vīrišķības apzināšanās un vēlme pasargāt savu zemi ar muzikāliem ieročiem. To visu viņi nes tautā, stāstot un rādot mūsu, latviešu, vēsturi caur dziesmām. Tomēr ikviens, kas bijis kaut vienā “Vilku” uzstāšanās reizē, zinās teikt, ka “Vilku” koncertos galvenais nav tikai dziedāšana un muzicēšana, bet arī enerģētika. Kā smaida paši vīri – viņu uzdevums ir atdzīvināt latviešu līdz šim “sievišķīgās” (sievu izpildītās) folkloras vīrišķīgo pusi. Apoles pilskalnā Lietuvā saviļņojošā ceremonijā “Vilkiem” pasniegts zobens par to, ka rosinājuši arī lietuviešu jauniešus sākt izzināt karavīru vēsturi.

“Šādu koncertu tūri taisām pirmoreiz, jo neesam komercapvienība, vairāk idejas cilvēki,” skaidro “Vilku” vadītājs Edgars Lipors. “Līdz šim esam daudz viesojušies skolās un kultūras namos, šoreiz gribējām, lai tas izskan mazliet skaļāk, kā vesels koncertuzvedums ar bildēm, gaismām, tērpiem un, protams, dziesmām.”

Koncertu pirmajā daļā skanēs senās latviešu karavīru dziesmas, centrā izvirzot karavīra galvenos un uzticamos palīgus – kumeļu un zobenu. Dziesmas papildinās izteiksmīgas videoprojekcijas. “Ar dziesmu un vizuālā risinājuma palīdzību atbildēsim uz jautājumu, kāpēc latvietis gāja karā: ka visos laikos latviešu puikas gribēja savu zemi pasargāt,” stāsta koncertuzveduma režisors Valdis Pavlovskis.

Reklāma
Reklāma

Bet otrajā daļā tiks risināts tālākais latviešu karavīru gājums: strēlnieki, brīvības cīnītāji Bermonta laikā, leģions un Sibīrija, partizāni. “Arī dziesmas, kas simbolizēja mūsu uzdrīkstēšanos – pretsparu padomju režīmam, ieskaitot “Daugav’s abas malas”. Tomēr beigsim uz priecīgas nots, jo latviešu strēlnieki bija ļoti optimistiski,” atklāj V. Pavlovskis.

 

Gada sākumu “Vilki” ieskandināja ar jaunākā, jau desmitā, albuma “Brīvības kareivji” atklāšanas svētkiem Ložmetējkalnā, turpināja ar koncertturneju Austrālijā, bet nesen atgriezās no saulainās Azerbaidžānas. Nu brašais sešinieks gatavs doties pie klausītājiem visā Latvijā, pirmo koncertu simboliski rīko Valmierā, kur dibināta Cēsu skolnieku rota.

 

“Cīņa nav galā, ne jau tā, ar ieročiem, bet garīgā,” teic Andris Balcers. “Pašlaik ir informācijas karš, kurā notiek ielaušanās mūsu informācijas telpā. Ja būsim pasīvi, mūs ātri vien salocīs. Jābūt gataviem sargāt un kopt savu zemi!”

 

UZZIŅA

12. X 19.00 Valmieras kultūras centrā. Stundu pirms koncerta sākuma būs iespēja iepazīties ar Valmieras zemessardzes bataljonu.

6. X 19.00 Ventspils kultūras centrā.

2. XI 19.00 Saldus kultūras centrā.

10. XI 19.00 Rīgā, “Ave Sol” koncertzālē.

15. XI 19.00 Suntažu kultūras namā.

16. XI 19.00 Jēkabpils tautas namā.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs. Cena Ls 3 – 5.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.