Vēl četras ministrijas nav saskaņojušas SM piedāvāto “Rail Baltica” pirmās kārtas ieviešanas scenāriju 0
Aizsardzības ministrija (AM), Ārlietu ministrija (ĀM), Kultūras ministrija (KM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegušas iebildumus Satiksmes ministrijas (SM) piedāvātajā dzelzceļa projekta “Rail Baltica” pirmās kārtas ieviešanas scenārijā, tādējādi nesaskaņojot informatīvo ziņojumu, liecina informācija Tiesību aktu projektu (TAP) portālā.
Tostarp AM ieskatā SM sagatavotais informatīvais ziņojums neatspoguļo minimālo militārās mobilitātes prasību – iespēju Latvijā nokraut un uzkraut militārās kravas – integrēšanu “Rail Baltica” pirmajā kārtā.
AM jau ir informējusi SM, ka gadījumā, ja Salaspils intermodālā loģistikas centra izbūve netiek īstenota līdz 2030.gadam tādā līmenī, ka infrastruktūra ir spējīga uzņemt un pārkraut militārās kravas, tad līdz 2030.gadam ir nepieciešams izbūvēt infrastruktūru Daugavas abos krastos – Iecavas un Skultes infrastruktūras apkopes punktos militāro kravu uzņemšanai un pārkraušanai, kas būtu pielīdzināma Garkalnes militāro kravu apkalpošanas punkta kapacitātēm.
AM uzsver, ka informatīvajā ziņojumā netiek paredzēta aizsardzības resora definētā prioritāte – Salaspils intermodālā loģistikas centra izbūve līdz 2030.gadam. Attiecīgi nav skaidri atrunāts, vai infrastruktūras apkopes centri Iecavā un Skultē tiks izbūvēti atbilstoši militārās mobilitātes prasībām – ar iespēju nokraut un uzkraut militārās kravas.
Tādējādi AM lūdz Informatīvā ziņojuma tekstu, kur tiek pieminēti infrastruktūras apkopes punkti, papildināt ar atrunu, ka “minētajos objektos tiks izbūvētas atbilstošas rampas militāro kravu uzņemšanai un pārkraušanai, kas būtu pielīdzināmas Garkalnes militāro kravu apkalpošanas punkta kapacitātēm”.
Tikmēr KM pārstāvji norāda, ka būvniecības priekšlikumu īstenošanu regulē arī likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” prasības un Ministru kabineta (MK) noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu un restaurāciju.
KM uzsver, ka 2018.gadā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” uzdevumā veikta kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana plānotās dzelzceļa līnijas trasē. Apzināšanas laikā iegūtā informācija par kultūrvēsturiskajām vērtībām un izpētes veicēju sniegtās rekomendācijas būvdarbu veikšanai apkopotas gala ziņojumā “Kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana un izpēte “Rail Baltica” Latvijas posma trasē”, kas iesniegts darbu pasūtītājiem.
Savukārt pērn saistībā ar “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas trases izmaiņām, tās novietojumu būtiski pietuvinot valsts nozīmes arheoloģiskajam piemineklim “Daugmales pilskalns ar senpilsētu un senkapi”, notika kultūrvēsturisko vērtību apzināšana minētajā plānotās trases posmā. Tās laikā atklāts ar pilskalna apdzīvotības laiku saistāms kultūrslānis, kura izpēte jāieplāno jau pirms būvniecības vai būvniecības laikā, informē KM.
KM ieskatā nav pieļaujams, ka ziņojumā ietvertās norādes par administratīvā sloga mazināšanu un nepieciešamo finansējumu tiktu attiecinātas uz kultūrvēsturisko vērtību izpēti un apzināšanu, kas nonāktu pretrunā ar tiesisko regulējumu, tostarp arī starptautiskajām konvencijām, kultūras mantojuma aizsardzības jomā.
Tādējādi, plānojot darbus, jāņem vērā “Rail Baltica” trasē veiktās kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas un izpētes laikā iegūtā informācija par kultūrvēsturiskajām vērtībām un izpētes veicēju sniegtās rekomendācijas būvdarbu veikšanai jānovada līdz projektētājiem un būvdarbu veicējiem, tās iestrādājamas būvprojekta attiecīgajās sadaļās – paskaidrojuma rakstā, darbu organizācijas projektā, grafiskajā daļā, atzīmē KM.
Attiecīgi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde lūdz papildināt informatīvo ziņojumu ar sadaļu, kas attiecināma uz kultūras mantojuma saglabāšanu, ņemot vērā iebildumā minētos faktus.
Tikmēr VARAM pārstāvji iebilst pret protokollēmumā norādīto uzdevumu kopīgi ar SM izstrādāt reģionālo staciju un mobilitātes mezglu attīstības stratēģiju. Atbilstoši SM nolikumam SM veic “Rail Baltica” projekta vadību un kopējo projekta uzraudzību, lai nodrošinātu “Rail Baltica” valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidi un projekta īstenošanu.
Savukārt atbilstoši VARAM nolikumam ministrijai nav noteikta kompetence un funkcijas mobilitātes un ar to saistītu stratēģiju izstrādes jautājumos, uzsver VARAM.
Tikmēr ĀM pārstāvji informatīvajā ziņojumā lūguši precizēt vienu teikumu saistībā ar informāciju par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu budžetu, lai nodrošinātu saskaņotību ar pozīcijas par ES daudzgadu budžetu pēc 2027.gada projektu.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija (EM), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Tieslietu ministrija (TM), Latvijas Dzelzceļnieku biedrība ir saskaņojusi ziņojumu ar priekšlikumiem, savukārt Iekšlietu ministrija (IeM), Veselības ministrija (VM), Zemkopības ministrija (ZM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saskaņojušas ziņojumu bez iebildumiem, bet Labklājības ministrija (LM) atteikusies sniegt atzinumu.
LETA jau ziņoja, ka Finanšu ministrija (FM) ar vairāk nekā 20 iebildēm nav saskaņojusi SM piedāvāto dzelzceļa projekta “Rail Baltica” pirmās kārtas ieviešanas scenāriju.
FM vienā no iebildumiem teikts, ka SM informatīvajā ziņojumā un MK sēdes protokollēmuma projektā šobrīd sniegta informācija par projekta potenciālās infrastruktūras izveidi un tās uzturēšanas sagaidāmajām izmaksām, vienlaikus netiek sniegta informācija, vai un kāds ir sagaidāmais pabeigtās infrastruktūras lietošanas ekonomiskais ieguvums un kas nodrošinās izveidotās infrastruktūras uzturēšanu un pārvaldību.
SM informatīvo ziņojumu nav saskaņojusi arī biedrība “Rīgas metropole”. Biedrība vēlas, lai prioritāri tiktu attīstīts posms Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija.
Jau ziņots, ka SM ir sagatavojusi “Rail Baltica” pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā, kas paredz izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, kā arī izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām, savukārt pirms projekta pirmās kārtas pabeigšanas iecerēts savienot abas Rīgas starptautiskās stacijas esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.
SM norāda, ka izvēle par Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija savienojumu vai Misa-Rīgas lidosta savienojumu būs balstīta uz atsevišķu tehniski ekonomisko pamatojumu, kas noteiks, kurš no diviem savienojumiem ir izdevīgāks no ekonomiskās, tehniskās un finansiālās perspektīvas. Lai šo realizētu, plānots piesaistīt alternatīvus finanšu risinājumus, piemēram, publisko un privāto partnerību (PPP).
Pirmās kārtas pārrobežu savienojuma ieviešanas kopējās izmaksas no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai, izmantojot tikai kravu apvedceļu caur Salaspili, ir 4,5 miljardi eiro. Savukārt abu starptautisko pasažieru staciju un ar tā saistīto sliežu ceļu infrastruktūras kopējās izmaksas veido 875 miljonus eiro, bet punktveida objektu, tostarp infrastruktūras apkopes punktu Iecavā un Skultē, kustības vadības centra un sānceļa Salaspils kravu terminālim, kā arī četru reģionālo staciju izbūvei nepieciešami 133 miljoni eiro.
Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt Misa-Rīgas lidostas posmam – 924 miljoni eiro.
Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši jaunākajai “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
