Vēl 500 miljoni Baltijas zemniekiem 0
“Es pēc balsojuma raudāju. Tik milzīgs sasprindzinājums un daudzu cilvēku ieguldītais darbs pēdējo gadu laikā,” pēc iznākšanas no EP plenārsēžu zāles Strasbūrā pēc vairāk nekā divarpus stundu ilgā balsojuma par četrām lauksaimniecības regulām vakar teica EP deputāte Sandra Kalniete.
Atbalstīts viņas priekšlikums no 2014. gada Baltijas valstu zemniekiem maksāt tikpat lielus tiešmaksājumus kā Rumānijas zemniekiem – aptuveni 75% no ES vidējā rādītāja. Latvijas gadījumā, pēc operatīviem aprēķiniem, tas nozīmē 149 eiro pret agrāk iecerētajiem 109 eiro. Šim mērķim Baltijas valstīm papildus būtu vajadzīgi 500 miljoni eiro, tostarp Latvijas zemniekiem 263 miljoni eiro.
Kalnietes sagatavoto priekšlikumu parakstīja ne tikai lielākā daļa no Baltijas valstu deputātiem, bet arī parlamenta lielākās frakcijas Eiropas Tautas partijas grupas (ETP) prezidents Žozefs Dauls un ETP frakcijas Vācijas delegācijas deputāti, kas pārstāv Vācijas kancleres Angelas Merkeles partiju. Balsojumā ar 384 balsīm “par” un 254 “pret” mūsu valsti atbalstīja arī lielvalstis, kuru zemniekiem tiešmaksājumi būs mazāki. Proti, Vācijas, Francijas un Spānijas deputāti.
“Tas bija ilgs, sistemātisks darbs kopš manas ievēlēšanas parlamentā. Diplomātiskā darba rutīna. Ļoti daudz kopā darbojamies ar zemnieku nevalstiskajām organizācijām un Zemkopības ministriju, daudz mūs atbalstīja ES iestādēs strādājošie Latvijas cilvēki,” teica S. Kalniete.
Viņa arī pateicās par atbalsta nodrošināšanu citās deputātu grupās saviem kolēģiem Robertam Zīlem un Ivaram Godmanim.
R. Zīle teic, ka par S. Kalnietes iesniegto priekšlikumu balsojuši pat Lielbritānijas deputāti, kas atbalsta tiešmaksājumu samazināšanu. “Balsojums parādīja, ka solidaritāte Eiropas Savienībā vismaz daļēji darbojas,” piebilda R. Zīle.
Dienu agrāk Latvijas deputāte uzsvēra – KLP priekšlikums paredz nākamajos septiņos gados Latvijas lauksaimniekiem piešķirt vidēji 155 eiro par hektāru. Savukārt 200 km tālāk no Latvijas – Polijā vidējais atbalsts iecerēts 225 eiro, bet Nīderlandē – 400 eiro. “To nevar saukt par godīgu konkurenci, tāpēc vēršos pie jums ar aicinājumu labot šo netaisnību un atbalstīt labojumus, kas paredz, ka no 2014. gada nevienā dalībvalstī nesaņems mazāk kā 55%, bet 2019. gadā – ne mazāk kā 75% no ES vidējā tiešmaksājuma. Tas mazinātu vismaz atšķirības reģionā,” tā S. Kalniete. Viņa arī teica, ka Baltijas valstīm balsojums par tiešmaksājumiem ir vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas, nevis saimniecisks jautājums.
EP deputāti arī atbalstīja prasību publicēt ES atbalsta saņēmējus, lielražotājiem noteikt 300 000 eiro lielus tiešmaksājumu griestus un saimniekiem, kas saņem vairāk nekā 150 000 eiro, atbalstu samazināt, bet jaunajiem zemniekiem (līdz 40 gadu vecumam, ja apsaimniekojamā platība nepārsniedz 100 ha) piešķirt 2% no kopējā lauksaimniecības finansējuma.
Dalībvalstis arī varēs noteikt dīvānu zemnieka statusu, piešķirot šai lauksaimnieku grupai mazākus tiešmaksājumus.
EP deputāti vakar arī balsoja par lauku attīstības regulu, tirgus organizācijas regulu un par lauksaimniecības finansēšanas kārtības regulu.
EP uzskata, ka 30% no katras valsts tiešmaksājumu budžeta jāpiešķir ar nosacījumu, ja izpildītas obligātās vides aizsardzības prasības, tomēr tām jābūt elastīgām un pakāpeniskām. Trīs svarīgākās prasības – lauksaimniecības kultūru dažādošana, ilggadīgo zālāju un pastāvīgo ganību uzturēšana un “ekoloģiski svarīgu platību” veidošana – jāatstāj spēkā, bet jāpieļauj noteiktas atkāpes, piemēram, attiecībā uz nelielām saimniecībām. Arī tām nākamajā plānošanas periodā ir paredzēts atbalsts.
EP deputāti vakar atbalstīja piena kvotu atcelšanu 2015. gadā, tomēr cukura kvotas darbības laiku pagarināja līdz 2020. gadam. Vienlaikus Latvija, Īrija un Slovēnija cukura kvotu varēšot saņemt jau nākamajā gadā.
Tāpat tika atbalstīta kooperatīvu lomas stiprināšana pārtikas ķēdē.
Par lauksaimniecības politikas galīgo redakciju trīspusējās sarunās jāvienojas EP, ES lauksaimniecības ministriem un Eiropas Komisijai. Sarunas varētu sākties marta beigās vai aprīļa sākumā.
