Vēl 165 pieejas internetam laukos 0
Kamēr mobilie operatori, apsēduši lielpilsētas, izmēģina liela ātruma 4G sakarus, tikmēr laukos daudzviet ir interneta rītausmas ātruma tehnoloģijas – gluži kā iezvanoties pa analogajiem telefona vadiem. Brīžiem ir, brīžiem nav.
“Astašovā pusdienlaikā un vakarā ij nedomā tikt pie interneta. Kā lai zemniekiem sniedzu konsultācijas un aizsūtu viņiem skaidrojošos materiālus?” noraizējusies Valentīna Avgustova, Andrupenes pagasta lauku konsultante.
Satiksmes ministrija, aptaujājot pašvaldības un elektronisko pakalpojumu komersantus, noteikusi 363 “baltās” teritorijas, kurās nepieciešama optiskā tīkla infrastruktūras attīstība. No tām pirmajā kārtā ir izvēlētas 117 “baltās” teritorijas – tātad plānots apgūt trešo daļu no interneta it kā neskartajām zemēm, kurās ar optisko kabeli plānots bijušos rajonu centrus savienot ar lauku pagastiem.
Kāpēc 165?
Optiskos ceļus līdz viņiem izvēlējas diezgan karstās diskusijās. Daudzas aktīvi lobētās vietas bija jāizsvītro no sarak-sta, jo tajās faktiski optiskie pieslēgumi jau bija, apliecina Aivars Kreilis, “Lattelecom” regulēšanas lietu nodaļas direktors. Jāpiebilst, ka optisko tīklu paredzēts izbūvēt līdz 165 punktiem. Taču pievienotajā sarakstā ir 169. Četriem netiks. Kāpēc?
“Pieņemot to, ka projekta realizācijas gaitā piekļuves punkti var mainīties, Optiskā tīkla uzraudzības komitejā (projekta uzraugošā institūcija) tika apstiprināti 169 piekļuves punkti,” skaidro LVRTC runasvīrs Arno Pjatkins.
Kas var mainīties? “Latgalē ciemi pazūd. Dažviet operatori ievelk savus tīklus. Arī tas projektēšanas gaitā var mainīt piekļuves punktu izvēli,” tiešāks ir Jānis Lelis, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors.
Iespējams, ka kaut kas var mainīties, projektējot trases. Kaut gan optisko kabeli guldīs valstij piederošā zemē gar valsts autoceļiem. Tomēr Pjatkins atzina, ka privāto zemju šķērsojumi būs un jautājumi “tiks atrisināti optiskā kabeļu tīkla projektēšanas gaitā”. Teorētiski privātīpašnieks ar nesamērīgām prasībām var apturēt izbūvi. Kā šoseju no Ludzas uz Terehovu.
Meklē būvnieku, ziemā sāks projektēt
Pašreiz LVRTC īsteno iepirkumu “Optiskā tīkla projektēšanas un būvniecības darbi Latgales plānošanas reģionā” un tiek plānots, ka optiskā tīkla projektēšanas un būvniecības darbi sāksies 2013. gada ziemā, vēsta Arno Pjatkins.
Maģistrālie optiskie vadi ar daudzu gigabaitu lieliem ātrumiem lielākoties pieder “Lattelecom”, “Latvenergo” un “Latvijas dzelzceļam”.
“Mēs ieplānojam vienu optiskā kabeļu galu šā maģistrālā vada savienojuma (krosa) tuvumā, bet otru galu aizvelkam līdz “baltās teritorijas” pašvaldību iestādei,” stāsta LVRTC projekta vadītājs Valdis Ozoliņš. “Iestādes telpās pie sienas būs jāpieliek 80 x 60 cm skapītis,” viņš piebilst.
Tehniski katrā punktā var pieslēgties pieci operatori. Vai tik daudz būs?
Jānis Lelis ir pārliecināts, ka nosauktajos 169 punktos “ir vairāk nekā viens interesents. Vietām arī pašvaldības ir izrādījušas iniciatīvu veidot savu uzņēmumu”.
Pats LVTRC vislielākās cerības “pēdējās” jūdzes nodrošināšanai liek uz lokālajiem elektronisko sakaru operatoriem.
Savukārt mobilo telefonu kompānijas izrāda no pilnas gatavības līdz rezervētai atturībai.
“Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs vēsta, ka jau “informējuši projekta realizētāju LVRTC par vēlmēm konkrētās ģeogrāfiskās vietās”.
“Mēs noteikti apsvērsim iespēju izmantot optisko tīklu, ja tas palīdzēs paplašināt LMT tīkla pārklājumu un uzlabot pakalpojumu kvalitāti. Optiskajam tīklam varētu pieslēgt gan 3G, gan 4G bāzes stacijas,” apliecina Ingmārs Pūķis, LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos.
“Vai nākotnē “Bite” būs ieinteresēta izmantot šo optisko tīklu, tas atkarīgs gan no tā kvalitātes, gan izmantošanas izmaksām. Šobrīd par to vēl pāragri spriest,” pieklājīgi rezervētu atbildi kompānijas vārdā sniedz Lita Grafa.
Vai būs dabonams?
“Vai nebūs dārgs? Jau tagad par 10 gigabaitiem saņēmu rēķinu 15 latu apmērā no “Tele2″,” interesējas Valentīna Avgustova. Dārdzības dēļ klienti arī no “Triatel” pāriet uz citu lētāka, kaut arī lēnāka bezvadu interneta piedāvājumu.
Kaut gan zemē liekamais kabelis līdz mājsaimniecībām nenonāks, “projekts nosedz vienu no dārgākajām investīcijām tīklā, ko operatori neuzņemas veikt iedzīvotāju mazās pirktspējas dēļ,” uzsver Jānis Lelis. “Laukos līdz trim mājām komersantam to neatmaksātos vilkt.” Taču cenu piedāvās tieši viņš – “pēdējās jūdzes” nodrošinātājs.
“Par brīvu jau optiskā kabeļa lietošana nebūs. Mēs nezinām cenas, par kādām piedāvās pieslēgumus. Tikai tad varēsim rēķināt, vai izdevīgi pievienoties,” liek aizdomāties Aivara Kreiļa teiktais.
Viņš neizslēdz iespēju, ka pāreja no vāja uz jaudīgāku internetu var to sadārdzināt. “Vēl cenu ietekmēs tie darbi, kas jāveic otrā galā – “pēdējā jūdzē” līdz mājsaimniecībām,” viņš paskaidro.
“Potenciāli pēc projekta pabeigšanas lauku iedzīvotajiem internets būs tikpat labs kā rīdziniekiem,” projekta īstenotāja vārdā apliecina Arno Pjatkins. Taču vai “pēdējā jūdze” pašiem lauciniekiem būs pa kabatai – uz šo jautājumu atbildes vēl nav.
Fakti ERAF projekta “Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos” 1. kārta. Projektu īsteno VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”. “Vidējās jūdzes” optisko kabeli pievadīs no esošajiem maģistrālajiem vadiem līdz 165 piekļuves punktiem. Plānots izbūvēt 1900 km optiskā kabeļa trases. Būvniecības darbi notiks 50 novadu teritorijās. Paredzēts investēt Ls 18,5 milj., no kuriem 87,18% veidos ERAF līdzfinansējums, pārējo – LVRTC līdzekļi. Jānodrošina datu pārraides ātrums vismaz 30 Mbit/s. Projekta pirmā kārta jāpabeidz līdz 2015. gada augustam. |
