Vējonis uzsver, ka neies lūgties pie partijām, lai meklētu atbalstu ievēlēšanai 6
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzītais kandidāts Valsts prezidenta amatam aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis ceturtdien preses konferencē uzsvēra, ka neies lūgties pie partiju Saeimas frakcijām, lai meklētu atbalstu ievēlēšanai.
“Es neiešu lūgties pie partijām, lai meklētu atbalstu ievēlēšanai. Es tikšos ar visām Saeimas frakcijām, tā ir normāla prakse. Tomēr esmu ilgu laiku politikā, līdz ar to visi mani zin – manas pozitīvās un negatīvās puses,” teica Vējonis.
Tāpat Vējonis norādīja, ka gadījumā, ja netiks ievēlēts vēlēšanu pirmajā kārtā, tad atkārtoti nekandidēs otrajā Valsts prezidenta vēlēšanu ciklā.
Aizsardzības ministrs arī noraidīja publiski izskanējušo, ka ZZS Saeimas frakcijas deputātu vidū viņam nav vienota atbalsta.
Runājot par savu politisko nostāju vairākos jautājumos, Vējonis uzsvēra, ka prezidentam ir jāpārstāv visa sabiedrība, neatkarīgi no tautības. Viņš pauda uzskatu, ka sabiedrībā ir jāveicina tolerance, sabiedrības pašapziņa, kā arī jāceļ patriotisma līmenis. Valsts prezidenta amata kandidāts arī uzsvēra ģimenisko vērtību nozīmi.
“Prezidents ir tā persona, kurai jābūt daudz tuvāk sabiedrībai. Ir jājūt un jāsaprot tie procesi, kas notiek sabiedrībā. Piemēram, izmantojot Valsts prezidenta tiesības iejaukties izpildvaras un likumdevēju darbā, rēķinoties ar sabiedrības noskaņojumu. Tas ir nozīmīgi. Protams, ka prezidents nevada valdību, un daudzi jautājumi, kas skar mūsu ikdienas dzīvi ir valdības kompetencē.
Prezidentam ir jājūt un jāuzklausa sabiedrības viedoklis un jābūt kā mediatoram, kas šo viedokli varētu paust Saeimai un valdībai. Prezidents ir unikālā situācijā, jo viņš ir tā persona valstī, kurai ir iespēja apvienot dažādus viedokļus – zinātnieku, pensionāru un citus,” pauda valsts pirmās amatpersonas amata pretendents.
“Esam pieraduši sūkstēties, ka mums nekas nesokās un esam aizmirsuši lepoties par to, ko esam sasnieguši. Jāiemācās lepoties ar to, ko dara parlaments un valdība. Labs piemērs ir Igaunija – viņi nesūdzās par to kas notiek, bet viņi ir pārliecināti, ka ir labākie pasaulē. Mums šīs pašapziņas pietrūkst,” viņš piebilda.
Vējonis arī izteica viedokli, ka šī brīža ģeopolitiskajā situācijā Valsts prezidentam ir jābūt zināšanām par valsts drošības jautājumiem.
“Neapšaubāmi Nacionālās apvienības kandidāts Egils Levits ir augstas klases speciālists. Viņš zin valodas, tiesību jautājumus. Es toties zinu iekšpolitiskos jautājumus – sadarbību ar partijām. Ir jābūt sadarbībai ar partijām, ko nevar iegūt ilgu laiku strādājot ārpus Latvijas,” tā Vējonis.
Uz jautājumu, vai gaidāmās prezidenta vēlēšanas varētu ietekmēt valdības stabilitāti, Vējonis atbildēja noliedzoši. “Es nekādā gadījumā negribētu saistīt prezidenta vēlēšanas ar valdības stabilitāti. Tas nevar ietekmēt valdības darbu un tai ir jāturpina strādāt. Šī ir laba valdība, kam ir potenciāls nostrādāt visus četrus gadus,” viņš teica.
Valsts prezidenta amata kandidāts akcentēja sociālā taisnīguma nozīmi: “Ir viennozīmīgi skaidrs, ka Latvijā pastāv atšķirības ienākumu sadalē un reģionu attīstībā. Darot vienādu darbu gan Rīgā, gan Latgalē nedrīkst saņemt dažādu atalgojumu. Nevar cilvēku sodīt, ka viņš dzīvo reģionā, nevis Rīgā. Visur jābūt vienādiem apstākļiem”.
Jau ziņots, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uz Valsts prezidenta amatu izvirzījusi aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, kuram atbalstu paudusi arī koalīcijas vadošā partija “Vienotība”.
NA prezidenta amatam izvirzīja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, aicinot viņu atbalstīt arī citu frakciju deputātus.
Parlamentā opozīcijā esošā partija “No sirds Latvijai” par savu kandidātu nosaukusi partijas pārstāvi Saeimas deputātu Gunāru Kūtri, savukārt Latvijas Reģionu apvienība – partijas līderi Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru.
Saeimas opozīcijas lielākā partija “Saskaņa” trešdien nolēmusi par savu kandidātu uz Valsts prezidenta amatu izvirzīt Saeimas deputātu un partijas biedru Dolgopolovu.
Oficiāla Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšana sāksies 19.maijā un ilgs līdz 24.maijam. Valsts prezidentu slēgtā balsojumā vēlēs 12.Saeima. Sēde gaidāma jūnija pirmajā nedēļā.
