Vējonis Saeimai atgādina par sevi: aicina uzlabot likumu kvalitāti 0
Valsts prezidents Raimonds Vējonis jau trešo reizi vērsies pie Saeimas ar aicinājumu uzlabot likumu kvalitāti. Saeimā “atvērtajos” Kārtības ruļļa grozījumos Valsts prezidents iesniedzis vairākus priekšlikumus, kas uzliktu par pienākumu ne tikai valdībai, bet ikvienam likumprojektu iesniedzējam dokumentam pievienot anotāciju, kā arī, sagatavojot projektu izskatīšanai galīgajā lasījumā, atbildīgajai komisijai par to sniegt ziņojumu. Prezidents arī vēlas, lai uz izskatīšanu 3. lasījumā netiktu iesniegti konceptuāli jauni priekšlikumi, kas “ir ārpus iepriekšējā lasījumā apspriestā projekta mērķa un tvēruma”.
Šīs iniciatīvas, kuru nolūks ir padarīt likumdošanas procesu atklātāku un saprotamāku, R. Vējonis piedāvāja jau 12. Saeimai 2016. gada jūnijā un 2017. gada augustā, bet cerēto parlamenta atsaucību nesagaidīja. Inese Lībiņa-Egnere (“JV”), kura arī iepriekš strādāja Juridiskajā komisijā, atzina, ka dažādu iemeslu dēļ 12. Saeima grozījumus Kārtības rullī nepieņēma un 13. Saeima tos ir mantojusi. Viņas ieskatā, lai projekts atkal neiestrēgtu, varētu nodalīt un izskatīt atsevišķi Valsts prezidenta priekšlikumus un vēl vairākus ierosinājumus, par kuriem nav politisko pretrunu. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP) informēja, ka komisija nolēmusi pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 4. martam. Viņa personīgi sliecas atbalstīt R. Vējoņa priekšlikumus, “jo tur ir daudzas labas lietas, kas nodrošinātu atklātumu”.
Valsts prezidents ierosina arī projektu un priekšlikumu iesniedzējiem atklāt organizācijas un ekspertus, ar kuriem notikušas konsultācijas to sagatavošanas gaitā.
Nacionālās apvienības deputāts Jānis Iesalnieks atzina, ka, viņaprāt, ir atbalstāma nepieciešamība sagatavot ziņojumu par projekta galīgo redakciju, jo tā izskatīšanas gaitā notiek izmaiņas. Taču viņš nevarētu piekrist tam, ka uz 3. lasījumu nevarētu iesniegt iepriekšējos lasījumos neizdiskutētus ierosinājumus, jo situācijas esot dažādas un reizēm varot rasties steidzama nepieciešamība atrisināt kādu svarīgu jautājumu, kad vienīgā iespēja ir to izdarīt parlamentā jau “atvērtajā” likumā.
Vairāku partiju pārstāvji žurnālistiem apstiprināja, ka šonedēļ Valsts prezidents ar viņiem ir neformāli ticies, taču šajās sarunās nav likts uzsvars uz piedāvātajiem grozījumiem Kārtības rullī.
Bija iespaids, ka R. Vējonis sarunās ar partiju pārstāvjiem vēlējies noskaidrot, vai viņam ir izredzes atkārtoti ieņemt šo amatu. Taču katrs žurnālistu uzrunātais politiķis šīs tikšanās mērķi uztvēris citādi. Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Uldis Augulis domā, ka prezidents konsultējies ar bijušajiem ministriem, bet “nebija sarunas par to, vai viņš vēlas kandidēt”. “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts atgādināja, ka par R. Vējoņa izredzēm partijām tika vaicāts jau pirms vēlēšanām, un tad jau bija skaidrs, ka nepieciešamā atbalsta viņam nav.
Arī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars sacīja, ka NA jau iepriekš esot paudusi, ka neredz iespēju atbalstīt R. Vējoņa pārvēlēšanu uz otro pilnvaru termiņu.
D. Pavļuts ar prezidentu bija pārrunājis kādu citu R. Vējoņa iniciatīvu, kas vēl nav aktualizēta, – par automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem. “Attīstībai/Par” varētu to rosināt arī pati, jo partiju sadarbības līgumā šādas tiesības tai paredzētas. Tādā gadījumā priekšlikumam būtu arī “Saskaņas” atbalsts, apstiprināja tās frakcijas priekšsēža biedrs Valērijs Agešins. Viņš atbalsta arī prezidenta un “Jaunās Vienotības” (tā arī apņēmusies uzlabot likumdošanas kvalitāti) centienus samazināt normatīvo aktu plūdus un “likumprojektus ar nesaprotamiem to pieņemšanas iemesliem”. Taču “Saskaņa” jau iepriekš esot teikusi, ka R. Vējoņa pārvēlēšanu tā neatbalstīs, jo kā lielākā frakcija nesaņēma iespēju veidot valdību.
