Vējonis pēc sarunas ar premjeru komentē izmeklēšanu pret Rimšēviču 5
Izmeklēšana par Latvijas finanšu sektorā notiekošo nedrīkst tikt ietekmēta un tai jānoslēdzas pēc iespējas ātrāk, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) šodien žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
“Varu apgalvot, ka tiesībsargājošām institūcijām ir jāturpina strādāt, lai pierādītu vai apgāztu to informāciju, kas pret attiecīgajām amatpersonām izvirzīta. Šī izmeklēšana nedrīkst tikt ietekmēta un tai jānoslēdzas pēc iespējas ātrāk, jo šis jautājums ir saistīts ar valsts un finanšu sistēmas reputāciju, tāpēc atbildēm jābūt maksimāli ātri,” pēc amatpersonu tikšanās paziņoja Vējonis.
Viņš uzskata, ka tiesībsargājošajām institūcijām jāļauj strādāt, lai maksimāli ātri sasniegtu rezultātu un noskaidrotu, kāpēc finanšu sektorā šobrīd pastāv radušās problēmas.
Komentējot finanšu sistēmas stabilitāti valstī, Valsts prezidents norādīja, ka tā ir stabila un nav pamats satraukties par banku sistēmas nestabilitāti. “Bankas darbojas un turpinās darboties normālā režīmā,” paziņoja Vējonis.
Savukārt komentējot Aizsardzības ministrijas (AM) otrdien izplatīto paziņojumu, kurā uzsvērts, ka notikumi ap Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tiek izmantoti plaša mēroga informācijas uzbrukumā pret Latviju, Vējonis skaidroja, ka Latvija nepārtraukti zināmā mērā atrodas hibrīdkara apstākļos.
“Nepārtraukti notiek dažādi informatīva rakstura uzbrukumi Latvijai, mēģinot dezinformēt dažādus faktus, mēģinot nomelnot dažādas amatpersonas un sēt naidu starp dažādām tautībām,” uzsvēra Valsts prezidents, atzīmējot, ka pašlaik šajā ziņā situācija ir ļoti saasināta un tiek izplatīts ļoti liels apjoms informācijas.
Vienlaikus viņš aicināja saglabāt vēsu prātu un norādīja, ka pieejamā informācija ir ļoti apjomīga un brīžiem ir ļoti pretrunīga, tāpēc jāļauj dienestiem strādāt, lai šo informāciju, kas parādās publiskajā telpā, apstiprinātu vai noliegtu.
Vējonis arī apstiprināja, ka valsts un finanšu sektora reputācija ir ļoti svarīga, tādēļ, viņaprāt, vispareizākais Rimšēviča lēmums šobrīd būtu viņam atkāpties no amata.
Kā ziņots, pēdējās nedēļas laikā Latvijas finanšu sektoru skāruši vairāki satricinājumi.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par kukuļņemšanu. Viņš paziņojis, ka nav vainīgs un neatkāpties no amata, bet savu aizturēšanu saistījis ar “ABLV Bank” un citu nerezidentus apkalpojošo banku pretdarbību.
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) iepriekš paziņojusi, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām. Tāpat “ABLV Bank” vadība esot līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām, norāda “FinCen”.
Savukārt bankas pārstāvji apgalvo, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams. Banka arī vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs, lūdzot pārbaudīt iespējamu bankas nomelnošanu.
