Vējonis vēl nenominē premjeru. Jaunākie paziņojumi no Rīgas pils 0
Ziņa papildināta pl.19.20.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nav nominējis nākamo Ministru prezidenta amata kandidātu, dodot partijām laiku vēl mēģināt rast kopsaucējus.
Kā pēc tikšanās ar partiju apvienības “Jaunā vienotība” politiķi Krišjāni Kariņu žurnālistiem norādīja Vējonis, iepriekšējās nedēļās viņš ticies ar politiskajiem spēkiem. Sarunu laikā partijas bija izteikušas gatavību mēģināt vienoties par vienu kandidātu, izskanot Kariņa vārdam.
“Līdz galam tas gan vēl nav izdevies,” secināja Vējonis, norādot, ka tāpēc partijām būtu jāturpina savstarpējās sarunas, mēģinot rast kopsaucējus, tam izmantojot Ziemassvētku laiku.
Vējonis akcentēja, ka ar partijām viņš plāno tikties pēc Ziemassvētkiem, tikšanās laikā apspriežot politisko spēku savstarpējās sarunās panākto progresu.
NOSKATIES PREZIDENTA VĒJOŅA PAMATOJUMU VĒL NENOSAUKT PREMJERA KANDIDĀTU
Valstī nav politiskās krīzes, bet norisinās normāls, demokrātisks valdības veidošanas process, uzskata Vējonis. Viņš pauda viedokli, ka parlamentā ievēlētās politiskās partijas ir spējīgas panākt vienošanos, lai kopīgi strādātu, par prezidenta teikto vēsta LETA.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ilgāk nekā divus mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot “Saskaņu”.
Kariņš: Sarunas par valdības veidošanu turpināšu kā JV līderis, nevis potenciālais premjera kandidāts
Krišjānis Kariņš (JV) sarunas par valdības veidošanu turpināšot kā “Jaunās Vienotības” (JV) vadītājs, nevis potenciālais premjera kandidāts.
Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni Kariņš žurnālistiem sacīja, ka pašlaik viņš ne no kā neatsakās un nekam nepiesakās, jo arī iepriekš nebija oficiāli nosaukts premjera amata kandidāts.
Viņš kā JV vadītājs ar pārējiem politiskajiem spēkiem turpināšot meklēt risinājumus, lai izveidotu stabilu vairākumu.
“Es neko neizslēdzu šobrīd, bet dievs nedod, ja mans vārds būtu iemesls, kāpēc kāds negribētu vienoties,”
sacīja Kariņš, atbildot uz jautājumu, vai tiek uzturēta viņa kandidatūra premjera amatam.
Kariņš akcentēja, ka partijas meklēs iespējas rast kompromisus. Pēc politiķa teiktā, vienoties nav neiespējami, bet ir sarežģīti un laikietilpīgi.
Viņš minēja, ka pašlaik ir izveidojies topošās valdības kodols ar 50 balsīm parlamentā – JV, apvienība “Attīstībai/Par!” (AP), Jaunā konservatīvā partija (JKP) un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK). Šīs 50 balsis esot diezgan stabilas, bet politiķi strādāšot, lai paplašinātu šo skaitu.
Vienlaikus Kariņš uzskata, ka nedēļas laikā daudz ir panākts. Partijas vienojās par valdības prioritātēm un gandrīz arī par atbildības jomu sadalījumu, bet klupšanas akmens esot bijis “KPV LV” vēlme virzīt Aldi Gobzemu iekšlietu ministra amatam.
Politiķis uzsvēra, ka viņa
iebildumi pret Gobzemu nav personīgi, tomēr iekšlietu ministram ir jābūt ar nevainojamu reputāciju,
kurš no pirmās dienas varētu pilnvērtīgi strādāt.
Kariņš prognozēja, ka darbs pie valdības veidošanas turpināsies gan svētku laikā, gan pēc tiem. Viņš atkārtoti pauda viedokli, ka labākais risinājums būtu veidot sešu partiju koalīciju, iekļaujot valdībā arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un “KPV LV”.
Taujāts, vai šodien mudināja JKP atteikties no “sarkanām līnijām” pret ZZS, bet tas neizdevās, Kariņš atbildēja: “Es gribu izteikties korekti. Politikā apvainot un aizkaitināt diemžēl ir viegli. Tā māksla ir neapvainot un nedzīt nevienu stūrī. Mans mērķis ir atrast kopsaucējus, nevis norādīt uz iespējamiem vaininiekiem.”
AP pauž pilnu atbalstu JV
Pašlaik valdības veidošanas sarunās ir izdevies tikt “par kārtu” tālāk nekā iepriekšējos divos mēģinājumos, aģentūrai LETA sacīja “Attīstībai/Par!” (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
AP pauž pilnu atbalstu “Jaunajai Vienotībai” (JV) kā valdības veidošanas procesa vadošajai partijai, norādīja politiķis. Viņš atzina, ka pilnībā piekrīt JV politiķa Krišjāņa Kariņa vērtējumam par situāciju.
Pavļuts vērsa uzmanību, ka kopš vēlēšanām politiķis nekad vēl nav bijuši tik tuvu valdības izveidei kā pašlaik,
kad izdevies “iecementēt” vismaz 50 balsu atbalstu, norādīja AP līdzpriekšsēdētājs. Tādējādi viņš atsaucās uz atbalstu valdībai no Jaunās konservatīvās partijas, nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, AP un JV.
Politiķis akcentēja, ka jautājumā par to, ka nav pieņemama politiķa Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūra iekšlietu ministra amatam, nepieciešams virzīties uz priekšu, jo nevar visu politisko situāciju un sabiedrības intereses pakārtot viena cilvēka personiskajām ambīcijām un problēmām.
AP ir gatava atbalstīt gan Kariņa kandidatūru premjera amatam, gan apspriest arī kādu citu kandidātu no JV, ja JV par tādu vienosies, piebilda Pavļuts.
Strīķe: Esam “15 minūšu” attālumā no stabilas valdības izveides
Esam dažu soļu jeb “15 minūšu” attālumā līdz stabilas valdības izveidei, kurai pirmajā vietā būs tiesiskums, šodien sociālajā tīklā “Facebook” pavēstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķe Juta Strīķe.
Viņa prognozēja, ka valdība drīz tiks izveidota, un norādīja, ka valstī “viennozīmīgi nav nekādas politiskās krīzes”.
Gan Strīķe, gan JKP līderis Jānis Bordāns publiskajā videosarunā pozitīvi novērtēja “Jaunās Vienotības” politiķi Krišjāņi Kariņu kā potenciālo premjera amata kandidātu, jo viņš neesot saistīts ar korupciju.
Lai gan JKP nav piedāvāts valdībā ieņemt partijas prioritārās jomas, politiskais spēks esot gatavs uzņemties atbildību tajās sfērās, kas tam piedāvātas.
Bordāns akcentēja, ka JKP ir panākusi, ka topošajā valdībā, kuras pamatu pašlaik veido 50 balsu atbalsts, nebūs nedz partija “Saskaņa”, nedz Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), līdz ar to Ministru kabinets tiks veidots “bez Kremļa un Lemberga”. Abi politiķi arī norādīja, ka ir novērsta ekspolitiķa Aināra Šlesera ietekme uz valdību, ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par Šlesera ietekmi uz politiķi Aldis Gobzemu (KPV LV).
JKP līderis aģentūrai LETA apliecināja, ka sarunā ar Kariņu pārrunāts, ka pašlaik iespējamajai valdībai ir 50 balsu atbalsts. Vaicāts par to, kur ņemt papildus balsis situācijā, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis norāda, ka vēl nav stabila vairākuma, JKP līderis atbildēja, ka darbs pie valdības veidošanas turpināsies arī jaunā gada pirmajās dienās, kad situācija varētu būt mainījusies.
Politiķis vērsa uzmanību, ka partija “KPV LV” pašlaik nav noraidījusi iespēju strādāt Kariņa piedāvātajā valdībā, un ka problēmjautājums ir par “vienu cilvēku” – Gobzemu, kura kandidatūra uz iekšlietu ministra amatu politiskajiem spēkiem nav pieņemama. Bordāns norādīja, ka “KPV LV” principi sakrīt ar valdības kodola – JKP, nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, “Attīstībai/Par!” un “Jaunās Vienotības” (JV) – uzstādījumiem.
Bordāns pašlaik kā premjera amata kandidātu redz Kariņu. Taujāts, vai atbalstītu arī kādu citu kandidātu, ja JV nolemtu virzīt citu pretendentu, JKP līderis šādu iespēju neizslēdza.
Ko domā VL-TB/LNNK?
Vaicāts par nacionālās apvienības redzējumu par valdības veidošanu, VL-TB/LNNK valdes loceklis Jānis Iesalnieks norādīja, ka politiskā spēka vārdā šos jautājumus ir pilnvarots komentēt tikai Raivis Dzintars. Taujāts par personīgo viedokli, vai minētās četras partijas vērtējamas kā koalīcijas kodols, Iesalnieks atsaucās uz VL-TB/LNNK iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ka ir jāveido pēc iespējas plašāka latvisko spēku koalīcija un ka politiskais spēks neatbalstītu tādu koalīciju, kurā būtu tikai 50 balsis. VL-TB/LNNK nepieciešamības gadījumā gan šo pozīciju var pārskatīt.
Iesalnieks pieļāva, ka minētās četras partijas var būt veidojamās valdības kodols, bet nepieciešams ir izveidot pilnvērtību valdību ar vairāk nekā 50 balsīm. Līdz ar politiskie spēki nevarētu iztikt bez vēla kāda cita partnera atbalsta piesaistīšanas, pauda politiķis. VL-TB/LNNK valdes loceklis atturējās komentēt, kādā veidā varētu tikt iegūts nepieciešams atbalsts valdības izveidošanai, norādot, ka viņš neapspriedīs ārpus tā dēvētā kodola esošo latvisko partiju iekšējo flangu skaitliskās attiecības.
