Vējonis neapmierināts: Saeima būtiskas izmaiņas likumos iesniedz pēdējā brīdī 4
Valsts prezidentu Raimondu Vējoni neapmierina Saeimas prakse uz pēdējo lasījumu steidzamiem jautājumiem iesniegt būtiskus grozījumus, neļaujot ar tiem iepazīties.
“Vairākkārt esmu uzsvēris, ka man nepatīk Saeimas prakse, ka uz trešo vai otro lasījumu steidzamiem jautājumiem tiek iesniegti ļoti būtiski grozījumi, neļaujot ne ekspertiem, ne Saeimas juristiem, ne arī pārējiem izvērtēt grozījumus,” viedokli saistībā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā medijiem pauda Vējonis.
Viņš informēja, ka 21.aprīlī pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā līdz viņam vēl nav nonākuši un tiek saņemtas vēstules ar iebildumiem par tiem.
Viņš piebilda, ka, vērtējot Saeimā pieņemtos grozījumus, kā parasti tiks rīkotas speciālas ekspertu sanāksmes un tad arī tiks pieņemts gala lēmums – izsludināt grozījumus vai nē.
Jau ziņots, ka aizvadītajā ceturtdienā Saeimas deputāti trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki iesniegtie priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.
Likumā noteikts, ka ārzemnieks termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt arī tad, ja ārpus Rīgas, Jūrmalas, Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada viņš būs nopircis ne vairāk kā divus nekustamos īpašumus (izņemot, ja nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, un kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 eiro. Līdz ar to mainīta pašreizējā likuma redakcija, kas pašlaik ļauj ārpus šīm teritorijām iegādāties tikai vienu īpašumu vismaz 250 000 eiro vērtībā.
Daļēji saglabājot jau pašlaik likumā noteikto un veicot arī papildinājums, apstiprinātā redakcija nosaka, ka nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai tā iegādes brīdī būs jābūt ne mazākai par 80 000 eiro. Ja divi nekustamie īpašumi būs iegādāti ārpus minētajām teritorijām, katra nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai tā iegādes brīdī būs jābūt ne mazākai par 40 000 eiro. Ja kadastrālā vērtība būs mazāka par norādīto, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkstēs būt zemāka par 250 000 eiro, bet, ja ārzemnieks būs iegādājies divus nekustamos īpašumus, – katra nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkstēs būt zemāka par 125 000 eiro.
Spēkā paliks pašlaik likumā noteiktais, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs pieprasīt, ja Latvijā būs iegādājies vienu nekustamo īpašumu, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro.
Tāpat arī veiktas izmaiņas kārtībā, kādā termiņuzturēšanās atļauju varēs iegūt, veicot ieguldījumus kapitālsabiedrībā. Noteikts, ka, lai šādā veidā iegūtu uzturēšanās atļauju, papildus vēl jāsamaksā nodeva valsts budžetā – 10 000 eiro. Viens apakšvariants nosaka, ka uzņēmuma kapitālsabiedrībā ir jāiegulda 50 000 eiro, ja uzņēmumā ir nodarbināti līdz 50 darbiniekiem un apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro. Šādā situācijā uzturēšanās atļauju varēs piešķirt ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, ja katrs no viņiem būs veicis noteikto ieguldījumu un samaksājis valsts budžetā 10 000 eiro.
Savukārt, ja uzņēmumā tiek nodarbināti vairāk nekā 50 darbinieki, un uzņēmuma gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro, tad pamatkapitālā jāiegulda vismaz 100 000 eiro. Tāpat 100 000 eiro varēs ieguldīt kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kura kopā ar vienu vai vairākiem meitas uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijā, kopā nodarbinās vairāk nekā 50 darbinieku un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniegs 10 miljonus eiro.
Likumā arī iekļautas normas par to, kādām minimālajām nodokļu summām jābūt iemaksātām valsts vai pašvaldību budžetos, ja ieguldījumi veikti kapitālsabiedrībās. Šīs summas ir vismaz 40 000 vai 100 000 eiro gadā atkarībā no tā, kāda līmeņa ieguldījumi veikti.
