Vējonis neapmierināts ar jaunās valdības veidošanas darbu 0
13.Saeimā ievēlēto partiju darbs pie jaunās koalīcijas veidošanas vērtējams kā neapmierinošs, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, Vējonis otrdien, 30.oktobrī, uz tikšanos Rīgas pilī aicinājis 13.Saeimā ievēlētās partijas “KPV LV” Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Ministru prezidenta amata kandidātu Jāni Bordānu un partiju apvienības “Attīstībai / Par!” Ministru prezidenta amata kandidātu Arti Pabriku.
Ko Vējonis vēlas sagaidīt no partijām?
Valsts prezidents sagaida, ka šo tikšanos laikā iespējamie Ministru prezidenta amata kandidāti informēs par līdzšinējās partiju sarunās panākto, par turpmāko valdības veidošanas procesu, darāmajiem darbiem un iespējamo koalīcijas sastāvu.
“13.Saeimā ievēlēto partiju īstenotās konsultācijas un tajās panāktais progress par iespējamo koalīciju un jaunās valdības vadītāja kandidatūru vērtējams kā neapmierinošs. Šobrīd nav panāktas vienošanās ne tikai par nākamās koalīcijas aprisēm, bet arī vērojama nespēja vienoties par darāmajiem darbiem. Tas ne tikai apdraud iespējas panākt vairākuma atbalstu vienam no šiem Ministru prezidenta kandidātiem, bet rada riskus, ka jaunā Saeima 6.novembrī nespēs vienoties par 13.Saeimas priekšsēdētāju un prezidiju,” paziņojumā uzver Valsts prezidents.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Valsts prezidents rīkojumu par nākamā Ministru prezidenta aicināšanu varēs izdot tikai pēc tam, kad līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi 2018.gada 6.novembrī būs atkāpies esošais Ministru kabinets.
Bordāns noskaņots pesimistiski
Iespējas līdz nākamās Saeimas pirmajai sēdei izveidot jaunu valdošo koalīciju ir vērtējamas kā 50:50, vērtē Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns.
Bordāns piektdien pēc tikšanās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem sacīja, ka līdz 6.novembrim izveidot koalīciju ir sarežģīti. “Pirmajā nedēļā pēc Saeimas vēlēšanām sagaidīju, ka process notiks vieglāk, bet manas gaidas izrietēja no manām iekšējām izjūtām. Taču tad, kad satikāmies ar kolēģiem, redzējām, ka tas process prasīs garāku laiku. Nu es teikšu, ka tās iespējas ir 50 pret 50,” teica politiķis.
JKP līderis atzina, ka, ņemot vērā, ka sarunās par koalīcijas veidošanu iesaistījušies vismaz seši sarunu vedēji, šis process prasa vairāk laika nekā tad, ja, piemēram, jāvienojas diviem kandidātiem. Viņš uzsvēra, ka no JKP puses divpusējās divpusējās sarunas turpināsies un partijai “izkristalizējušies” iespējamie modeļi par nākamās koalīcijas sastāvu, kurus viņš neatklāja.
Gavrilovs: Mums ir jāspēj papildināt vienam otru
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs pēc pušu tikšanās uzsvēra, ka darba devēji no nākamās valdības sagaida politisko, ekonomisko un sociālo stabilitāti. Tāpat būtisks ir sociālais dialogs un lēmumu pieņemšana, konsultējoties ar nevalstiskajām organizācijām, tostarp devējiem un darba ņēmējiem.
Gavrilovs uzsvēra, ka nākamajam premjeram būs augsta atbildība ne tikai nacionālā, bet Eiropas un starptautiskā līmenī. “Latvijas valsts un tautas labklājība ir tieši atkarīga no tā, cik lielā mērā esam iekļauti starptautiskajā apritē, jo katra valstij, tautai ir savas stiprās un vājās puses. Tāpēc valstij vēlams paņemt labāko piemēru no citām Eiropas valstīm. (..) Mums jāspēj papildināt vienam otru. Nākamajam premjeram būs ļoti augsta atbildība, jo viņam būs jāsniedz ne tikai skatījumu par Eiropas nākotni, bet viņš nedrīkstēs aizmirst arī par savas valsts iekšējiem ekonomiskajiem jautājumiem,” sacīja Gavrilovs.
Viņš arī pauda cerību, ka partijām līdz 6.novembrim izdosies vienoties par koalīciju. “Nevaram izteikt kritiku, jo skatāmies uz procesiem. Viņiem ir jāvienojas. Būs gods un slava, ja viņi līdz 6.novembrim to panāks,” sacīja Gavrilovs, norādot, ka šajā ziņā deputātu amata kandidāti ir atbildīgi pret sabiedrību.
Baldzēns sagaida ātrāku rīcību
LBAS vadītājs Egils Baldzēns pēc sarunas teica, ka visas sanāksmē iesaistītās puses – darba devēji un premjera amata kandidāti – pauduši vēlmi rast pozitīvus risinājumus, kā īstenot Latvijā iesāktās reformas, turpināt labot šo reformu trūkumus, bet vienlaikus saglabājot jau sākto sākto darbu pēctecību. “Vēlamies, lai darbs pie nākamās valdības izveides būtu ātrāks, tomēr svarīgi, lai nākamā valdība būtu stipra un rīcībspējīga,” uzsvēra Baldzēns.
Baldzēns aģentūrai LETA teica, ka Bordānu kā premjera amata kandidātu vērtē samērā labi. “Kompetence viņam ir, profesionalitāte pietiek, galvenais ir jautājums, kāda būs jaunās koalīcijas aprise. Tas ir tas diskutablais jautājums, par kuru modeli izšķirsies šo partiju politiķu saime. No tā būs atkarīgs, kurš būs premjers. Man ir grūti to viennozīmīgi prognozēt, jo ir vairāki varianti,” sacīja Baldzēns.
Kā ziņots, pašlaik valdības veidošanas sarunās iniciatīvu uzņēmušies trīs politiskie spēki – “KPV LV”, JKP un apvienība “Attīstībai/Par!”.
Pagaidām gan sarunās nav iezīmējies konkrēts premjera kandidāts, par kuru varētu vienoties partijas, kā arī nav skaidrs koalīcijas sastāvs. Vienlaikus visas partijas, kas piedalās valdības veidošanas sarunās, izslēdz iespēju veidot valdību ar “Saskaņu”.
