Vējonis: Nav argumentu atšķirīgiem tiešmaksājumiem Latvijā un ES 0
Iegūt Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa viedokli par dažiem ar lauksaimniecību un tās attīstību saistītiem jautājumiem nav nemaz tik vienkārši. Vispirms jāpārliecina prezidenta padomnieki, ka jautājumi atbilst prezidenta līmenim un ka Vējoņa kungs spēs uz tiem atbildēt. Respektīvi, vai tie nav pārāk sīki un specifiski. Šobrīd prezidenta stiprā puse esot ārlietas, bet ar saimnieciskiem jautājumiem esot jāvēršas pie nozares ministra…
Tomēr ir gandarījums, ka padomnieku kungi piekrita argumentam, ka būtu mazliet dīvaini, ja jautājumi par Latvijas valsts zemes piederību un tās izlietojumu, par iekšējā tirgus un pārtikas produktu ražotāju aizsardzību, kā arī viņu konkurētspēju kopējā Eiropas Savienības tirgū atrastos kādā prezidentam nepieejamā vai neinteresantā līmenī un viņam saistībā ar tiem nebūtu sava viedokļa…
Vai uzskatāt, ka mūsu valstī ir izstrādāts un reāli darbojas ilgtspējīgs lauksaimniecības nozares attīstības stratēģiskais plāns? Vai arī uzskatāt, ka lauksaimniecība savā būtībā ir privātbizness, kas pakļauts brīvajam tirgum?
Mūsu valsts tāpat kā citas valstis atrodas konkurences un brīvā tirgus apstākļos, tāpēc nevar uzskatīt, ka Latvijā valdītu plānveida ekonomika kādā no tautsaimniecības jomām. Lauksaimniecība noteikti ir bizness. Tā ir uzņēmējdarbības nozare, kas tāpat kā citas salīdzinoši mazā un atvērtā ekonomikā ir pakļautas tirgus riskiem, turklāt lauksaimniecībā ļoti liela ietekme uz nozares attīstību ir klimatiskajiem apstākļiem. Šie riski nav plānojami un vadāmi, bet ir ar būtisku ietekmi uz nozares attīstību.
Vienlaikus jāuzsver, ka tautsaimniecības attīstības virzienu noteikšana mūsu valstī pastāv.
Vai, jūsuprāt, būtu jāveic kādi pasākumi iekšējā tirgus un vietējā pārtikas ražotāja aizsardzībai?
Kvalitatīvam un drošam produktam īpaša aizsardzība nav nepieciešama, veselīga konkurence tikai palīdzēs kļūt vēl labākiem konkurētspējas ziņā.
Protams, atbildīgajām iestādēm jāraugās, lai importa produkts būtu atbilstošā kvalitātē un patērētājiem drošs. Tomēr atklāts protekcionisms ir riskants – ilgtermiņā tas var neatstāt pozitīvu efektu uz nozari, jo līdzīgi var rīkoties arī citi tirdzniecības partneri. Tad jau ir grūti paredzēt, vai šķietamie īstermiņa ieguvumi atsvērs faktiskos zaudējumus.
Kā vienu no galvenajiem ES Kopējās lauksaimniecības politikas kritērijiem mūsu lauksaimnieki uzskata vienlīdzīgu tiešmaksājumu panākšanu. Vai uzskatāt, ka gadījumā, ja Latvijai arī turpmāk šie tiešmaksājumi būs vismazākie, būtu jāprasa Eiropai kādas citas priekšrocības vai atvieglojumi, lai kompensētu nevienlīdzību un uzturētu godīgu konkurētspēju?
Vienāds tiešmaksājumu līmenis visām ES dalībvalstīm būtu visefektīvākā un godīgākā konkurētspējas nodrošināšana ES, tādēļ noteikti ir jāsaglabā Latvijas pozīcija par tiešmaksājumu izlīdzināšanu un atbalsta maksājumu palielināšanu Latvijas lauksaimniekiem.
Vai jūsu rīcībā ir informācija par to, cik daudz lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieder ārvalstniekiem un ko viņi ar šo zemi dara?
Ārvalstniekiem no visas Latvijas lauku zemju kopplatības pieder vien 0,8% (16,1 tūkst. ha) lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tiesa, ir pieaudzis juridisko personu kā lauksaimniecības zemju īpašnieku īpatsvars, un tur ir grūti identificēt patiesos labuma guvējus – kopš ieviests lauksaimniecības zemes tirgus regulējums, par 3% (par 64,2 tūkst. ha) ir pieaugusi juridisko personu īpašumā esošo lauksaimniecības zemju platība.
Valsts nediskriminē zemes īpašniekus pēc to pilsoniskās piederības…
Viss raksts žurnāla Agrotops šā gada septembra numurā
