Vējonis: munīciju varētu ražot paši 11
Saeimas Ārlietu komisijas deputāti vakar iztaujāja aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) par Latvijas drošības riskiem.
Ar drošības jautājumiem Saeimā parasti strādā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, bet pēdējā laikā arvien biežāk šiem jautājumiem pievēršas arī Ārlietu komisija. “Šīs visas lietas ir saistītas. Deputātiem un diplomātiem ir būtiski zināt aizsardzības jomas aktualitātes, lai spriestu, piemēram, par starpvalstu sankcijām un varētu piedalīties dažādu ES un NATO līmeņa lēmumu pieņemšanā,” skaidroja Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”).
Ministra iztaujāšana gan notika aiz slēgtām durvīm, jo apspriesti arī slepeni jautājumi, bet pēc sēdes amatpersonas ieskicēja pārrunātās tēmas. Protams, galvenā uzmanība tika veltīta “Ukrainas krīzei” un tās ietekmei uz Eiropas un jo īpaši Latvijas drošības situāciju. “Šobrīd draudu līmenis nav augsts, bet mums ir jābūt modriem un jāgatavojas. Bija patīkami dzirdēt, ka Latvijas Aizsardzības ministrija kopā ar NATO to arī dara. Turklāt Latvijā tiek plānots izvietot NATO komandcentra daļas, kas pozitīvi ietekmēs mūsu drošību un stiprinās starptautisko sadarbību,” pēc sēdes atzina O. Kalniņš.
Darba kārtībā bija arī jautājums par militārās rūpniecības attīstīšanu Latvijā, bet līdz tam amatpersonas nemaz neesot tikušas. “Tas ir atkarīgs no pašiem uzņēmējiem. Mēs paši nekādas ražotnes neveidojam un neveidosim. Militārais tirgus ir piesātināts, un ielauzties tajā nav tik vienkārši. Bet ir virkne jomu, kur armija labprāt sadarbotos ar vietējiem uzņēmējiem. Tā ir ne tikai formu šūšana! Piemēram, papildinot bruņutehnikas klāstu, ir skaidrs, ka būs nepieciešami servisa pakalpojumi, kur šo tehniku remontēt un apkopt. Arī IT jomas pakalpojumi mums ir un būs nepieciešami. Es pats vēlētos, lai munīciju mēs spētu ražot Latvijā un nodrošināt ar to arī pārējās Baltijas valstis, kas varētu padarīt šo tirgu uzņēmējiem interesantāku. Perspektīvā mūs noteikti interesē arī bezpilota lidaparātu nozare, kas Latvijā jau attīstās,” sprieda ministrs.
Februāra sākumā intervijā “Latvijas Avīzei” Valsts prezidents Andris Bērziņš kritiski vērtēja Vējoņa ieceri palielināt Latvijas armiju par 2000 karavīriem. Ministrs skaidroja, ka esot jau bijis vizītē pie prezidenta un pēc sarunas abas amatpersonas ir bijušas vienisprātis, ka armijas sastāvs pakāpeniski jānodrošina ar pietiekamu karavīru skaitu.
Ārlietu komisijas deputāti sēdes laikā interesējusi arī ministra nostāja jautājumā par obligāto militāro dienestu, kas aktualizējies pēc Lietuvas lēmuma to atjaunot. Vējonis atbildot uzskaitījis virkni praktiskas dabas problēmu, kādēļ šobrīd Latvija nav gatava sekot kaimiņvalstu piemēram – tas prasa būtiskas infrastruktūras pārmaiņas, instruktoru un treneru sagatavošanu. Pāreja uz obligāto dienestu varētu izjaukt esošo sistēmu un vājināt profesionālo armiju, kurai būtu jāvelta laiks un resursi nevis savu spēju celšanai, bet jauniesaukto apmācīšanai. “Mūsu uzdevums ir stiprināt profesionālos spēkus, lai viņi būtu gatavi ātri un efektīvi reaģēt krīzes situācijās un pilnveidot rezervistu sistēmu. Tāpat mēs stiprinām zemessardzi, palielinot zemessargu skaitu līdz 12 000 cilvēkiem. Un ikvienu pilsoni, kam ir vēlme piedalīties valsts aizsardzības stiprināšanā, aicinu iesaistīties zemessardzē,” teica Vējonis.
Neformālās sarunās pie izslēgta diktofona vairākas amatpersonas minēja pavisam vienkāršus un konkrētus iemeslus, kādēļ Latvija atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas nevar atļauties obligāto dienestu. Pirmkārt, pie mums diemžēl liela daļa jauniešu saņēmuši tādu audzināšanu un izglītību, kas nav veicinājusi lojalitāti valstij. Sniedzot viņiem vēl arī militārās prasmes, iespējams, paši sagatavosim “zaļos cilvēciņus” ienaidnieka vajadzībām. “Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka nelojāli cilvēki mēdz iekļūt pat profesionālajā armijā (“LA” 25.01.2015. “Kas perinās karavīru galvās”). Tāpat tiek minēts, ka obligātā dienesta ieviešana var izraisīt vēl vienu jauniešu emigrācijas vilni, vidusskolu beidzējiem pametos valsti, lai izvairītos no armijas.
VIEDOKĻI
Augstākās amatpersonas par obligāto dienestu
Valsts prezidents Andris Bērziņš: “Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir sevi pierādījuši kā augstas klases profesionāļus gan starptautiskajās misijās, gan mācībās, gan sadarbībā ar citu NATO valstu bruņotajiem spēkiem. Dzīve ir pierādījusi, ka lēmums pāriet uz profesionālu armiju Latvijā ir attaisnojies un bijis pareizs.”
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece: “Nedomāju, ka šobrīd būtu nepieciešams atjaunot obligāto militāro dienestu. Mērķi – vairāk sagatavotu cilvēku – mēs varam sasniegt arī citiem līdzekļiem. Tas panākams, stiprinot zemessardzi, veicinot jaunsardzes attīstību. Varētu domāt arī par studentu sagatavošanu augstskolās, piedāvājot militāru apmācību. Tāpat noteikti jāpalielina aizsardzības budžets līdz 2% no IKP vēl pirms 2020. gada.”
Ministru prezidente Laimdota Straujuma: “Šodien šis jautājums nav darba kārtībā. (..) Mēs esam NATO, kur tiek veidotas ātrās reaģēšanas vienības, diez vai jaunieši būs nepieciešami. Es uzskatu, ka mums ir jākoncentrējas uz robežu stiprināšanu.”
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: “Atceroties vēsturi un arī pašreizējā situācijā vērtējot visu, es tomēr uzskatu, ka lēmums par profesionālās armijas izveidi bija pareizs.”
