M. Antonevičs: – Vēsture tomēr ir arī drošības jautājums. Kaut vai, ja paskatāmies, kas notiek 9. maijā. 21
– Tieši tā, tas ir drošības jautājums. Tāpēc jau būs drošības padomnieks. Prezidentam uzstājoties dažādos pasākumos gan mūsu valstī, gan ārvalstīs, noteikti jāpievēršas arī tiem jautājumiem, kas saistīti ar mūsu vēsturi. Viņam savās runās jāskaidro dažādas sasāpējušas lietas, kas ik pa brīdim paceļas sabiedrībā.
– Un kāds būtu jūsu vērtējums par Kārli Ulmani? Jūsu kolēģi no Zemnieku savienības pret viņu kā savas partijas dibinātāju izturas ar īpašu cieņu, bet jums, zaļajiem, nav šāda pienākuma.
– Ulmanis nenoliedzami ir ļoti nozīmīga personība, kas Latvijas vēsturē ierakstījusi ne vienu vien lappusi. Tostarp viņš bija viens no Latvijas Zemnieku savienības dibinātājiem, tādēļ šī partija viņu joprojām īpaši tur godā. Mēs, Latvijas Zaļās partijas biedri, neapšaubāmi arī piedalāmies šā goda turēšanā. Tai pašā laikā var dažādi vērtēt viņa vēsturisko ieguldījumu. Tā pati sarunu sākšana ar PSRS 1939. un 1940. gadā… Nu grūti teikt. Ja tolaik vēl dzīvo vidū būtu bijuši un šajā sarunās varētu piedalīties arī tādi cilvēki, kā, piemēram,Zigfrīds Anna Meierovics vai ģenerālis Pēteris Radziņš, tad rezultāts droši vien būtu citāds.
– Taču prezidenta Ulmaņa portretu no Rīgas pils jūs neizmestu ārā, kā aicinājuši daži liberāļi?
– Noteikti ne!
