Ģ. Zvirbulis: – Atšķirībā no saviem konkurentiem jūs esat skaidri nosaucis savas prioritātes prezidenta amatā. Ja jums ir skaidra vīzija par darāmajiem darbiem, tad pieļauju, ka esat domājis arī par savu komandu. Kādi padomnieki un komisijas jums kā prezidentam būtu nepieciešami? 21
– Jā, es pirmais iezīmēju darāmo darbu rāmi, jo būtiski ir dot skaidru vīziju, ar ko nodarbosies, nevis tikai runāt tukšas frāzes. Noteikti manā komandā būs padomnieks drošības jautājumos, tāpat arī ārpolitikas padomnieks. Viennozīmīgi jābūt arī padomniekiem ekonomiskās attīstības jautājumos. Vēl neesmu izlēmis, vai būs nepieciešami arī atsevišķi padomnieki labklājības un sabiedrības saliedētības jautājumos. Visdrīzāk, tomēr jā. Tomēr nebūt ne visus jautājumus var risināt ar padomnieku kompetenci. Noteikti plānoju atjaunot Stratēģiskās analīzes komisiju, jo prezidenta paspārnē jābūt tādam formātam, kur Latvijas gudrākie prāti izdiskutē Latvijas attīstībai svarīgus jautājumus. Komisija kopā ar prezidentu varētu piedāvāt iespējamos risinājumus Saeimai, valdībai un sabiedrībai par to, kādā virzienā iet. Mums priekšā stāv būtiskas izglītības un veselības reformas, un prezidentam ir vieglāk būt kādu reformu virzītājam, jo viņš ir neitrāla persona. Viņš var virzīt nepopulārus lēmumus sabiedrībā, kamēr citiem politiķiem tuvojas kārtējās vēlēšanas. Noteikti tiks saglabāta Latviešu valodas komisija, jo tas ir svarīgi. Ik pa brīdim paceļas ar Satversmi saistīti jautājumi, tādēļ būs jāatjauno Konstitucionālo tiesību komisija. Tajā jābūt augsta līmeņa juristiem, tādiem, kā, piemēram, Levita kungs. Esmu domājis arī, ka pie prezidenta institūcijas nepieciešams kāds formāts diskusijām par izglītības, zinātnes un inovāciju jautājumiem. Šajā jomā esam aizkavējušies ar reformām. Noteikti turpinās darboties Mazākumtautību konsultatīvā padome, Heraldikas komisija un citas.
– Un kā ar vēstures padomnieku?
– Atklāti sakot, par vēstures padomnieku es neesmu domājis, bet arī kā aizsardzības ministrs esmu atskārtis, ka mums tomēr vēl ir daudz neizrunātu vēstures lappušu. No valsts puses neesam pietiekami ieguldījuši Latvijas vēstures pētīšanā. Ja tas būtu darīts, tad nevajadzētu speciālu prezidenta padomnieku šajā jautājumā.
– Pētīšanā vai skaidrošanā?
– Vienlīdz nopietni jāpievēršas gan vienam, gan otram.
