Vējonis: Dziesmu un deju svētku tradīcija jāsaglabā, bet jābūt gataviem pārmaiņām 4
Dziesmu un deju svētku tradīcija ir jāsaglabā, to attīstot un pilnveidojot, šodien konferencē “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība” sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Latvieši jau izsenis dziedājuši gan ejot tīrumā, gan svinot godus, bet vēlāk dziedāšana kļuva par mūsu tautas pirmo kopīgo kustību, stāstīja Vējonis, piebilstot, ka, organizējot pirmos Latviešu dziedāšanas svētkus, Rīgas Latviešu biedrība (RLB) to padarīja par tautas manifestāciju. RLB namā Pirmajos Dziesmu svētkos pirmo reizi izskanēja mūsu tautas lūgšana, kas tagad ir mūsu himna “Dievs, svētī Latviju”.
Vējonis uzsvēra, ka okupācijas laikā garīgo neatkarību uzturēja dziesmu un deju svētki – kopīga dziedāšana palīdzēja saglabāt latviskumu gan trimdā, gan okupētajā Latvijā, gan izsūtījumā Sibīrijā.
Valsts vadītāja ieskatā dalība Dziesmu un deju svētkos apliecina mūsu vēlmi būt piederīgiem Latvijai, neaizmirstot saknes, valodu un kultūru.
“Svētki parāda ikvienam, ka kultūra ir mūsu nācijas pamats, bet dziesma un deja ir tās centrā. Svētki palīdz latviešiem daudzās pasaules valstīs saglabāt latviešu tradīcijas, valodu. Tāpat tie sniedz iespēju satikties latviešiem visā pasaulē,” teica amatpersona.
Valsts prezidents pauda, ka šajos svētkos latviešu pārstāvniecība no diasporas ir visplašākā. Līdz ar to tā ir iespēja mums visiem sastapties, izjūtot īpašo kopību, vienu deju soli un vienu elpu dziedot.
“Dziesmu svētku tradīciju saglabāšana un attīstīšana iet soli solī, jo pastāvēt var tikai tāda tradīcija, kas attīstās,” teica Vējonis, turpinot, ka nākamajā reizē svinēsim šīs tradīcijas 150 gadus.
Šis ir tas laiks un vieta, kur domāt un pārdomāt mūsu Dziesmu svētku nākotni, teica Vējonis, paužot pārliecību, ka jaunā paaudze atradīs savu balsi, veidu un iespēju, kā vest mūsu Dziesmu svētkus tālāk.
Lai tas notiktu, nedrīkstam par zemu novērtēt izglītību visā tās dažādībā, līmeņos un dažādībā, jo tieši izglītība ir pamats valodas un kultūras saglabāšanai, piekodināta politiķis.
Viņš akcentēja, ka svētki kļūst ne tikai par ģimeņu, bet arī plašāku kopienu identitātes sastāvdaļu, ļaujot sajust kopības svētkus.
“Mums ir būtiski saglabāt Dziesmu svētkus ar to tradīcijām un simbolisko spēku, bet jābūt gataviem pārmaiņām”, teica pirmā amatpersona.
Jau ziņots, ka XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku laikā līdz 8.jūlijam lielākajā daļā Vecrīgas un Rīgas centra ielu gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi.
