Vējonis ar rīkojumu uzdod valdībai divu nedēļu laikā izstrādāt plānu bēgļu uzņemšanai 14
Valsts prezidents Raimonds Vējonis izdevis rīkojumu valdībai sadarbībā ar pašvaldībām divu nedēļu laikā izstrādāt skaidru plānu bēgļu uzņemšanai.
Prezidents par rīkojumu paziņoja trešdien pēc tikšanās ar premjerministri Laimdotu Straujumu (“Vienotība”).
Viņš norādīja, ka iepriekšējās divās dienās tikšanās laikā ar visu Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjiem saņēmis skaidru vēstījumu – katra no partijām, pārstāvot savu vēlētāju, ir par kara bēgļu glābšanu.
“Diemžēl jāatzīst, ka vienlaikus ar vēlmi palīdzēt šajā jautājumā valdības un politisko partiju starpā bijis vērojams sadarbības un valstiskas domāšanas trūkums. Partijas lielākoties cenšas vairot savu popularitāti, bezatbildīgi manipulējot ar valstij būtiskiem jautājumiem savu reitingu uzlabošanas vārdā. Tajā skaitā, bieži aizmirstot, cik līdzcietīga un gatava palīdzēt ir mūsu sabiedrība,” pauda prezidents.
Vējonis uzsvēra, ka viņu šim nav apmierinājis valdības darbs patvēruma meklētāju jautājuma risināšanā. Viņš uzskata, ka valdība nav skaidrojusi situāciju ne tikai sabiedrībai, bet arī koalīcijas partneriem, kas novedis pie akūta informācijas trūkuma.
“Kādu palīdzību mēs sniegsim bēgļiem? Kur viņus izmitinās? Kur viņi strādās, kā iekļausies sabiedrībā? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem mums ir jābūt gataviem atbildēt – neatkarīgi no Eiropas Savienības dalībvalstu brīvprātīga vai politiski saistoša lēmuma par kara bēgļu izvietošanu,” atzina Vējonis.
Prezidents pavēstīja, ka “jaunā situācija izvirza pilnīgi jaunas prasības daudzās jomās – tā ir Eiropas Savienības (ES) dienvidu robežas stiprināšana, ES iekšējā drošība un informācijas apmaiņa, drošības struktūru sadarbība, tāpat arī ESs ieguldījums krīzes skarto reģionu stiprināšanā”. Viņš akcentēja, ka ES jābūt ilgtermiņa politiskajam mērķim stabilizēt kaimiņu reģionus un panākt, ka daļa no bēgļiem var atgriezties dzimtenē.
“Tomēr jautājums, ko darīt ar Eiropā jau nokļuvušajiem cilvēkiem, kuri bēg no kara plosītajām valstīm, prasa tūlītēju rīcību. Latvija kā valsts un Latvijas politiķi nevarēs ilgstoši izvairīties no lēmumu pieņemšanas. Un šoreiz ir mūsu kārta solidāri palīdzēt, nevis meklēt aizbildinājumus, kāpēc to nedarīt,” piebilda prezidents.
Vējonis preses konferencē, atbildot uz jautājumiem, nesniedza skaidru atbildi, vai pats atbalsta papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā. “Mums jābūt skaidrai nacionālajai pozīcijai un mums jāpiedalās lēmumu pieņemšanā,” viņš teica.
“Ja koalīcijas un visas Saeimā pārstāvētās partijas kopumā nebūs gatavas atbalstīt piedāvāto [EK prezidenta Junkera] plānu, tas nozīmē, ka Latvijas pozīcija būs “nē”. Šāda pozīcija būs apdraudējums ES solidaritātei un kopīgu lēmumu pieņemšanas principam,” uzsvēra prezidents.
Straujuma preses konferencē sacīja, ka šobrīd tiek gatavota Latvijas nacionālā pozīcija un to dara Iekšlietu ministrija. Viņa piebilda, ka tiek gatavotas vairāki pozīcijas varianti, bet “visi ir tādi, kas atbalsta solidaritāti”.
“Esmu pārliecināta, ka valdībā mēs pieņemsim lēmumu, kas atbildīs solidaritātes principiem,” viņa teica.
Aģentūra BNS vēstīja, ka gan valdība, gan koalīcija ārkārtas sēdēs par bēgļu jautājumu lems ceturtdien.
22.septembrī plānota nākamā Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksme, kurā paredzēts pieņemt lēmumu par bēgļu izvietošanu ES teritorijā. Tas nozīmē, ka arī Latvijas valdības sēdei, kurā tiktu lemts par šo jautājumu, jābūt līdz 22.septembrim. Iepriekš bija plānots, ka valdība par bēgļu jautājumu varētu lemt vien 29.septembrī.
Premjere trešdien intervijā Latvijas Radio atzina, ka ES līmenī pieņemtais lēmums par bēgļu jautājumu jebkurā gadījumā būs Latvijai saistošs – neatkarīgi no tā, kāda būs Latvijas valdības lēmums, un Latvijas nostāja šajā gadījumā “ir tikai attieksmes jautājums”.
Savukārt veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) aģentūrai BNS pastāstīja, ka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) gatavojas atbalstīt papildu 526 bēgļu uzņemšanu. Belēvičs norādīja, ka ar Reiznieces-Ozolas atbalstu būs pietiekami, lai valdības balsojums par bēgļu jautājumu būtu pozitīvs.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pavasarī, pēc traģēdijām Vidusjūrā, aktualizējās jautājums par bēgļu uzņemšanu. ES tieslietu un iekšlietu ministri vienojās par 40 tūkstošu bēgļu uzņemšanu, no kuriem 250 bēgļu labprātīgi izlēmusi pieņemt Latvija.
Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu, Iekšlietu ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kurā iesaistīti vairāku ministriju, pašvaldību un citu organizāciju pārstāvji.
Reaģējot uz bēgļu pieplūdumu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers septembrī nāca klajā ar jaunu plānu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāuzņem papildus 120 tūkstoši bēgļu. Latvijas augstākās amatpersonas paziņoja, ka valsts ir pret obligātām kvotām, taču par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu koalīcijai nav izdevies vienoties, kā rezultātā valstij šajā jautājumā pagaidām nav nacionālās pozīcijas.
Pirmdien, 14.septembrī, Briselē ES tieslietu un iekšlietu ministri panāca principiālu vienošanos par papildus 120 tūkstošu bēgļu uzņemšanu. Vienlaikus ministri nevienojās par obligātām bēgļu kvotām, ko paredz Junkera plāns. Pret obligātām bēgļu kvotām iebildumus izteikušas vairākas ES valstis, tostarp tā dēvētā Višegradas grupa.
Amatpersonas paudušas, ka šajā situācijā Latvija ir nokļuvusi starptautiskā izolācijā un ir apdraudēta pārējās Eiropas solidaritāte attiecībā uz Latvijas vajadzībām, piemēram, atbalstu drošības jautājumos, vai ES struktūrfondu sadalē.
Koalīcijā ietilpstošās partijas ZZS un NA pauž noraidošu pozīciju pret papildu bēgļu uzņemšanu. Pretējās domās ir koalīcijas valdošā partija “Vienotība”, kas atbalsta solidaritātes izrādīšanu citām ES dalībvalstīm, uzņemot papildu bēgļus.
Vienlaikus izskanējis, ka Vācija varētu atbalstīt finansējuma samazinājumu dalībvalstīm, kuras iebilst pret bēgļu kvotām. Savukārt EK noraidījusi šādu iespēju.
ES robežsardzes kontroles aģentūra “Frontex” aplēsusi, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos savienības robežas šķērsojuši vairāk nekā 500 tūkstoši migrantu. Aģentūra gan pieļauj, ka daļa no tiem varētu būt saskaitīti divreiz. Lielāko bēgļu spiedienu izjūt Grieķija, Itālija un Ungārija.
Reaģējot uz bēgļu krīzi, atsevišķas ES valstis atjaunojušas robežkontroli.
