Māris Antonevičs: Vējonim būs jāaug! 21
“Cienījams” – tas bija vārds, kuru pirms Valsts prezidenta vēlēšanām nereti varēja dzirdēt par Zaļo un zemnieku savienības kandidātu Raimondu Vējoni. Šis visnotaļ atzinīgais vērtējums tomēr tika teikts ar pieskaņu – nav jau slikti, bet varētu arī labāk. R. Vējoņa virzītāji toties steidza norādīt, ka viņa spējas esot apšaubītas arī iepriekš, bet tas izrādījies nepamatoti – ne vides, ne aizsardzības ministra amatā viņš neesot izgāzies. Tomēr arī tas vairāk izklausās pēc atvieglojuma uzelpas, nevis pārliecinoša raksturojuma. Kā Valsts prezidentam Raimondam Vējonim būs jāaug, lai no “cienījama” kļūtu par kaut ko lielāku. Lai viņam tas izdodas!
Politiskais fons, kas pavadīja vēlēšanas, nav tas patīkamākais – intrigu un tirgus elementu procents tajā bija diezgan augsts. Visticamāk, R. Vējonis amatā tika ievēlēts ar “Saskaņas” balsīm, kas gan tiek kategoriski noliegts. Protams, labi, ka šoreiz viss notika pieklājīgi, iztika bez lamām un personiskajiem apvainojumiem kā iepriekšējās vēlēšanās, taču koalīcijas attiecības solās būt saspringtas.
Tās partijas, kuras Saeimā pārstāv seši, septiņi vai astoņi deputāti, nereti dēvē par “sīkpartijām” (dzirdēts arī smalkāks apzīmējums – “marginālās partijas”), kas šo partiju pārstāvjiem nepatīk. Lai no šiem stereotipiem atbrīvotos, ir jāparāda savs lielums. Vakardienas Valsts prezidenta vēlēšanas nodemonstrēja, ka gan Ingūnas Sudrabas vadītā “No sirds Latvijai”, gan Reģionu apvienība ir pelnījušas, lai arī tās turpmāk sauc par sīkpartijām. Tādas tās ir ne tikai pēc deputātu skaita, bet arī pēc savas būtības, kas Latvijas valstij svarīgu lēmumu pieņemšanu vērtē no pozīcijas: “Bet kas mums par to būs?” Pirmkārt, tas attiecas uz Sudrabas partiju, kas jau pirms vēlēšanām paziņoja – mēs šajā spēlē nepiedalāmies. Ko nozīmē šāda pozīcija? Ja nepatīk neviens no kandidātiem, piedāvā savu! “No sirds Latvijai” norobežojusies no prezidenta vēlēšanu procesa, it kā iepeldot kaut kādā citā, ar šo pasauli nesaistītā apziņas līmenī. Vai politika ir īstā vieta, kur nodarboties ar šādu meditāciju? Sudrabas partijas politiskā misija nav saprotama, un atliek tikai jautāt – vai tiešām to gaidīja šīs partijas vēlētāji. Ja tā, tad apsveicu ar izvēli!
Arī Reģionu apvienības pozīcija ir interesanta. Frakcijai bija savs kandidāts – Mārtiņš Bondars. Pietiekami atpazīstams sabiedrībā, labs runātājs, pašpārliecināts, taču bez izredzēm. RA izmantoja Bondara kandidatūru, lai atgādinātu par sevi, bet pēc viņa izstāšanās no cīņas par prezidenta amatu ieņēma izlepuša franču karaļa cienīgu pozīciju: “Pēc mums kaut vai ūdens plūdi.” Vai latviskojot: “Ne mana cūka, ne mana druva.” Sīkpartijas cienīga pozīcija.
Kā liecina jaunākā sabiedriskās domas pētījumu aptauja, kuru veicis pētījumu centrs SKDS, 70% Latvijas iedzīvotāju Valsts prezidentu vēlētos vēlēt paši. Taču iedzīvotājiem jāatceras, ka prezidentu vēl viņu pašu deleģētie deputāti. Varbūt šai izvēlei vajag pieiet tālredzīgāk un atbildīgāk, jo tas, kas notiek parlamentā, daļēji ir sabiedrības atspulgs.
