Juristes Jaunzemes liktenīgais pavērsiens 4
Par prezidenta padomnieci likumdošanas jautājumos piekritusi kļūt Saeimas Juridiskā biroja juriste Kristīne Jaunzeme, kuras profesionālā aizraušanās ir pašvaldību tiesības un, kā viņa atzinusi žurnālā “Jurista Vārds”, autoritāte juristu vidū – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits. Jaunzeme savas darba gaitas sākusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, kur pa karjeras kāpnēm uzkāpusi līdz Juridiskā departamenta vadītājas amatam. Vēlāk kopā ar ministrijas valsts sekretāri Laimdotu Straujumu nodrošināja ministrijas funkciju pievienošanu Vides ministrijai. Studējusi arī Sirakūzu universitātē (ASV), kur ieguvusi maģistra grādu valsts pārvaldē.
Pēc atgriešanās no Amerikas viņa īsu brīdi strādāja par juristi Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejā un uz jautājumu, kāpēc šo darbu pametusi, atbildēja, ka tajā brīdī neesot sajutusi savu lietderību, jo uzticētie amata pienākumi nav snieguši profesionālu gandarījumu. “Saeimā katram juristam ir nodoti savi likuma projekti un atbildīgās komisijas, kur tos apspriež un pilnveido. Strādāju Tautsaimniecības un valsts pārvaldes komisijā. To nevar salīdzināt ar jurista darbu Valsts prezidenta kancelejā, kur uzmanības centrā ir prezidenta likumdošanas iniciatīvas, nereti jānovērš Saeimā radušās interešu sadursmes likumu projektos,” sacīja Vējoņa padomniece.
Jaunzeme ir virzīta arī Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres amatam. Kad Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres krēslu bija spiesta atstāt Karīna Korna, Kristīni uzrunājusi Ilze Viņķele ar domu, ka parlamentāram sekretāram vispirms jābūt profesionālim, nevis politiskai figūrai. Tomēr “Vienotības” Saeimas frakcija nevēlējās šo amatu uzticēt personai, kas nav iestājusies partijā. Taču, ja Kristīne būtu iestājusies “Vienotībā”, tad diezin vai tagad strādātu Vējoņa komandā.
Par Valsts prezidenta padomnieku ekonomikas jautājumos pieņemts vēsturnieks Andis Jēkabsons, kurš plašākai publikai nav zināms, bet ir pazīstams ārlietu resoram, jo tur nostrādājis piecus gadus – gan par trešo sekretāru Krievijas nodaļā, gan arī Latvijas ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā un ministrijas preses centrā. Viņš bijis arī attīstības vadītājs un preses sekretārs Pārtikas uzņēmumu federācijā, kā arī kopā ar Didzi Šmitu nodibinājis organizāciju, kas nodarbojas ar lobēšanu.
Pagaidām Valsts prezidentam nav sava preses sekretāra. Latvijā preses sekretāri ierasti atbild par kontaktiem ar presi un ļoti reti ir runas vīri, kā, piemēram, savulaik Teodors Sorensens, kurš, būdams augsta ranga intelektuālis, izveidoja ASV prezidenta Džona Kenedija tēlu. Iespējams, ka Vējonis pūlas atrast līdzīgu preses sekretāru.
Vējonim būs arī viens ārštata padomnieks nacionālās drošības jautājumos – bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, kura pamatdarbs ir Aizsardzības ministrijā, kur viņš strādā par ministra padomnieku informatīvo tehnoloģiju un starptautiskās drošības jautājumos.
