Vējoņa laiks Rīgas pilī aizvadīts 3
Valsts prezidents Raimonds Vējonis attaisnojis uz viņu liktās cerības un nodrošinājis nemainīgu valsts ārpolitikas kursu, valsts drošība bija viena no viņa prioritātēm, tā “Latvijas Avīzei” sacīja kādreizējais Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderis Augusts Brigmanis, kā arī bijušais Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Jaunā Vienotība”).
Abi 2015. gada vasarā nobalsoja par ZZS nominētā prezidenta kandidāta ievēlēšanu. Vairāki uzrunātie politiķi atzina, ka lielā mērā R. Vējoni ievēlēja arī tāpēc, ka toreiz kuluāros kā alternatīvi kandidāti esot minēti uzvārdi, par kuru prognozējamību nebija tādas pārliecības.
Togad prezidenta vēlēšanās R. Vējonis konkurēja ar Egilu Levitu, kurš par prezidentu kļuva šogad un pirmdien stāsies amatā. Tagad koalīcija jau iepriekš paziņoja par atbalstu E. Levitam, kas varēja būt viens no iemesliem, kāpēc R. Vējonis nekandidēja uz otro pilnvaru termiņu. Taču 2015. gadā “Vienotībai” bijis skaidrs, ka E. Levita ievēlēšanai nepietiks balsu, tāpēc liela daļa frakcijas deputātu balsojusi par R. Vējoni. Viņš ir pēdējais prezidents, kuru ievēlēja aizklāti.
Tagad A. Brigmanis “LA” atzina, ka īstas pārliecības par pozitīvu iznākumu nebija, taču bijusi pārliecība par kandidāta gatavību godam pildīt šos pienākumus – R. Vējonis bijis gados jauns, uzkrājis pieredzi Saeimā un valdībā, kurā pirms ievēlēšanas bija aizsardzības ministrs.
Pirms četriem gadiem vēlēšanās R. Vējoņa izredzes pieauga pēc tam, kad Saeimā ieradās viens no Latvijas Zaļās partijas līderiem Indulis Emsis un “Saskaņas” priekšsēdis Nils Ušakovs. Bija iespaids, ka viņi sapratās, un R. Vējoni ievēlēja arī ar “Saskaņas” balsīm. Tagad tās frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs “LA” to apstiprināja, taču balsojums frakcijā neesot bijis vienots. Viņš apgalvo, ka R. Vējonis neko neesot “Saskaņai” apsolījis.
Taču vismaz viena no prezidenta iniciatīvām – Latvijas pilsonības automātiska piešķiršana nepilsoņu bērniem – tika uztverta kā “darījuma” rezultāts. Uz vaicāto, vai J. Urbanovičs ir apmierināts ar R. Vējoņa darbību, “Saskaņas” līderis atbildēja: “Man nebija par Vējoni ilūziju, līdz ar to man nav arī vilšanās. Prezidents vairāk vai mazāk ir ticis galā ar saviem pienākumiem. Viņš bijis ne sliktāks, ne labāks par citiem. Vējonis izvēlējās vidusmēra valstsvīra stāju un četrus gadus tā arī nostāvēja.”
Labos darbus aizēno runas
Valsts prezidenta kancelejas piedāvātais pārskats par R. Vējoņa padarīto liecina, ka veikums nav mazais – viņš ir gan sagatavojis vairākas likumdošanas iniciatīvas, kuru vidū ir arī projekti, kas saistīti ar valsts drošību, lai uzlabotu valsts institūciju reaģēšanas spējas ārējā apdraudējuma gadījumā.
Prezidents ir centies novērst “likumdošanas brāķi” un atdevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 13 likumprojektus, no kuriem astoņus parlaments ir arī pilnveidojis. Centienus novērst interešu grupu ielobētu priekšlikumu iesniegšanu pirms trešā lasījuma uzsvēra arī ZZS līderi. Tieši R. Vējonis izsludināja likumu, kas nodrošināja čekas maisu atvēršanu, uz ko priekšgājēji nebija saņēmušies. Viņš iestājās arī par reformu īstenošanu, kas bija priekšnoteikums Latvijas uzņemšanai OECD.
Ja pārlūko prezidenta tradicionālās runas Saeimā pirms deputātu vasaras brīvdienām, tad vislielāko rezonansi izraisīja uzstāšanās 2017. gada jūnijā, kad R. Vējonis aicināja deputātus izšķirties par tautas vēlētu prezidentu un mudināja paplašināt augstākās amatpersonas pilnvaras. R. Vējonis toreiz bija kritisks pret deputātiem, jo esot gribējis sapurināt parlamentu.
Taču sabiedrībā vairāk apspriestas ir citas runas – R. Vējoņa pirmā uzstāšanās Saeimā pēc ievēlēšanas, kad viņš ielēja glāzē ūdeni un noteica, ka “vispirms ir jāierauj”. Daudzi sastinga, kad simtgades Dziesmu svētkos Mežaparka estrādē vējš sāka pluinīt lapiņas, uz kurām bija uzrakstīta prezidenta runa, ar ko viņš vairs netika galā. Sociālajos medijos cilvēki atzina, ka bieži pirms prezidenta uzstāšanās jutuši nemieru, vai tikai viss noies gludi.
A. Brigmanis un ZZS priekšsēdis Armands Krauze pieļāva, ka savu iespaidu uz prezidenta darbību varēja atstāt slimība. Prezidentūras pirmajā gadā viņš piedzīvoja sirds operāciju, pēc kuras objektīvi vairs nevarēja būt tik aktīvs kā sākumā. Iespējams, tāpēc mazāks ir arī to ārvalstu vizīšu skaits, kurās prezidentu pavadīja uzņēmēju delegācijas, jo tajās ir ļoti saspringts grafiks.
A. Krauze atgādināja, ka sākumā R. Vējonis bijis pat pārāk enerģisks un vēlējies visu darīt no sirds, sevi nežēlojot, kas arī varēja ietekmēt veselību. Taču A. Brigmanis uzsvēra, ka R. Vējonis arī pārlieku uzticējies savai komandai un komunikāciju speciālistiem, kuri nav parūpējušies par to, lai nerodas neveiklās situācijas, uz kuru atspoguļošanu mediji nebija skubināmi, kas ietekmēja viņa tēlu.
Aiz prezidenta nejuta komandu
Valsts prezidenta komandai ir jāpaliek ēnā, bet tā strādā uz vienu cilvēku. Prezidenta panākumi ir komandas panākumi, bet viņa neveiksmes ir komandas neveiksmes. Tā savulaik teikuši vairāki bijušie prezidenta administrācijas vadītāji. Tagadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš vadīja Valsts prezidenta kanceleju Valda Zatlera prezidentūras laikā, un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars, kas strādāja kopā ar prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, bija arī politiskajās aprindās zināmi un nodrošināja saikni ar partijām, jūtami iesaistījās prezidentu darbības stratēģijas sagatavošanā.
R. Vējoņa laikā ir nomainījušies vairāki kancelejas vadītāji un arī preses sekretāri. Taču viņa komandā ir viens cilvēks, ar kuru kopā dažādos amatos prezidents ir strādājis vairāk nekā 20 gadus – kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka, kurai, iespējams, R. Vējonis uzticējās visvairāk.
Sākumā Valsts prezidenta kanceleju vadīja Aleksandrs Bimbirulis, kurš bija amatā jau pie prezidenta Andra Bērziņa. Kad A. Bimbirulis 2015. gada nogalē aizgāja no šī darba, R. Vējonis to piedāvāja bijušajam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāram Guntim Puķītim, ar kuru kopā prezidents bija strādājis kā ministrs. G. Puķīti pēc laika nomainīja tagadējais kancelejas vadītājs, bijušais “Latvijas Pasta” valdes priekšsēdis Arnis Salnājs. No VARAM uz kanceleju atnāca arī Kristīne Kļaveniece, kas vēlāk pārņēma preses padomnieces pienākumus.
Tos pirmajā gadā veica Gusts Ķikusts, pēc tam – Jānis Siksnis, kurš arī šo darbu atstāja. Tās nav vienīgās izmaiņas, kas notikušas kancelejā, tajā pašā laikā nesen Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” vairāki tā dalībnieki uzslavēja prezidenta juridisko padomnieku Jāni Plepu.
Bijušie darbinieki nav gatavi atklāt aiziešanas iemeslus. Pastarpināti iegūtā informācija no cilvēkiem, kas nojauta par Rīgas pilī notiekošo, liecina, ka prezidenta komanda ir bijusi visai ambicioza – tā vēlējusies no R. Vējoņa izveidot tādu prezidentu, kāds viņš nespējis kļūt pēc savas būtības. Viņam padomus devuši arī cilvēki, kas atradās ārpus komandas kodola, mudinot runāt par stratēģiskajām un sabiedrībai svarīgām lietām, darot to lakoniski, lai tas cilvēkiem paliktu prātā.
Taču esot iespaids, ka tuvākie cilvēki šos ieteikumus koriģējuši. Zinātāji teica, ka tā noticis arī Dziesmu svētkos, kad dienu pirms uzstāšanās lakoniskā runa esot nomainīta. “Raimonds Vējonis nebija sliktākais prezidents. Viņš daudz paveica, bet savā būtībā viņš nebija piemērots šim amatam,” arī tādu vērtējumu izteica viņa pazinēji.
Prezidenta padomniece Kristīne Kļaveniece skaidroja, ka R. Vējonis pats gatavojis runas, kuras ar padomniekiem ir pārrunātas, bet gala lēmumu pieņēmis viņš. Varot piekrist, ka uzstāšanās saturs pirms tās ir nereti koriģēts, jo varot mainīties gan situācija, gan sajūtas par tobrīd sakāmo. Komentējot izmaiņas kancelejā, padomniece atsaucās uz R. Vējoņa teikto, ka pirms darba uzsākšanas cilvēkiem esot cits redzējums par to, kas mēdzot atšķirties no realitātes. Tas ir specifisks darbs, kurā jāiztur liela slodze un bieži jāstrādā brīvdienās. “Raimonds Vējonis saka paldies katram, ar ko kopā ir strādājis, un norāda, ka vienmēr ir cienījis katra cilvēka izvēles un lēmumus,” piebilda K. Kļaveniece.
Izvēlējās divus premjerus
Vējoņa laiks sākās nevis Rīgas pilī, bet Melngalvju namā, kur viņš pirmo reizi nominēja arī premjera kandidātu, izvēli izdarot par labu Mārim Kučinskim no Zaļo un zemnieku savienības, kuras biedrs pirms tam bija. Tolaik premjera kandidāta meklējumi radīja iespaidu, ka R. Vējonis atrodas kādu interešu grupu iespaidā.
Tā tika uztverta gan Valmieras mēra Jāņa Baika (“Valmierai un Vidzemei”) uzrunāšana, gan iespēju došana “Vienotībai” saukt vienu pēc otra savus pretendentus uz šo amatu, kas atklāja iekšējās pretrunas “Vienotībā”. ZZS līderi uz to noskatījās ar zināmu prieku, jo “Vienotība” bija tās konkurents, vienlaikus ZZS izmantoja iespēju pārņemt varu.
Ne visiem saprotams šķita arī ilgais nākamā valdības vadītāja izraudzīšanās process pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kad divi premjera kandidāti – Jānis Bordāns (JKP) un Aldis Gobzems (“KPV LV”) – nespēja izveidot valdību, bet Artis Pabriks (“AP”) atteicās pirms nosaukšanas.
Beigās par valdības vadītāju kļuva trešais prezidenta aicinātais kandidāts Krišjānis Kariņš no “Jaunās Vienotības”, kurai Saeimā ir tikai astoņi mandāti. Taču pieredzējuši politiķi un arī politologi šo ilgo procesu, kad tika dota iespēja pierādīt sevi vēlēšanu uzvarētājiem no JKP un “KPV LV”, toreiz attaisnoja kā veidu, lai izvairītos no Saeimas ārkārtas vēlēšanām.
Mazāk aicina līdzi uzņēmējus
Valsts prezidenta darbībā nozīmīgas ir ārvalstu vizītes. Ja viņu vizītē pavadīja biznesa pārstāvji, šo delegāciju organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tās direktoram Andrim Ozolam bijusi iespēja sadarboties arī ar trim iepriekšējiem Valsts prezidentiem. Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā no 2001. līdz 2007. gadam (prezidentūra sākās 1999. gada jūlijā, un no visiem viņa vienīgā strādāja divus pilnvaru termiņus) LIAA ir organizējusi 33 uzņēmēju pavadošās delegācijas.
Valdi Zatleru uzņēmēji vizītē pavadījuši uz 16 valstīm, Andri Bērziņu – uz 13 valstīm. Savukārt ar R. Vējoni LIAA organizētās uzņēmēju delegācijas ir braukušas kopā trīs reizes – uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem biznesa delegācijā bija 62 uzņēmēji, uz Dienvidkoreju – 21 uzņēmējs, uz Vāciju – 30 uzņēmēji.
Taču arī A. Ozols par sadarbību ar R. Vējoni izteicās atzinīgi: “Mēs vērtējam nevis prezidenta retoriku un daiļrunību, kas varbūt nebija viņa stiprā puse, bet to darbu, ko viņš ieguldīja, lai atvērtu uzņēmējiem durvis citās valstīs.” Tā ir iespēja tikties ar augstāka līmeņa biznesa cilvēkiem, kas ir svarīgi jaunu eksporta tirgu apgūšanā. Prezidentus pavadošās LIAA delegācijas izdevumus uzņēmēji apmaksāja paši.
Publiski pamanāmākā bija vizīte uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, pēc kuras sociālajos tīklos parādījās fotogrāfija, kurā R. Vējonis bija redzams kāda vietējā uzņēmēja rīkotajās vakariņās. Tajās klāt bija gan Ārlietu ministrijas, gan Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji, kā arī uzņēmējs Ainārs Šlesers, kas nebija ieradies šajā zemē ar lidmašīnu, kurā atlidoja LIAA delegācija, – tai arī tieši tajā laikā notika cits pasākums, liecina delegācijas dalībnieku sacītais. Var secināt, ka šī tikšanās bijusi prezidenta komandas izvēle, kas bija saskaņota ar Ārlietu ministriju.
Lauku cilvēkiem savējais
Solot būt tautas prezidents, R. Vējonis sāka ar iespaidīgu reģionālo vizīšu grafiku – viņš kopā ar novadu un pilsētu ļaudīm gan uzdejoja, gan uzspēlēja basketbolu, stādīja ozoliņus, apmeklēja vietējos uzņēmējus. Pirmajās sabiedrības domas aptaujās viņa pozitīvais reitings sasniedza 70%. Pēc slimības vizīšu darba kārtība varbūt nebija tik piesātināta, taču tās notika regulāri līdz pilnvaru beigām.
R. Vējonis ar daudziem vietējiem līderiem bija personiski pazīstams, kas padarīja tikšanās brīvākas. Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzskata, ka reģionālās vizītes bijušas R. Vējoņa stiprā puse. “Šajā ziņā viņš ir viens no atjaunotās neatkarīgās Latvijas labākajiem prezidentiem. Lauku cilvēki viņu uztvēra kā savējo, viņi atrada kopīgu valodu, un šīs tikšanās pozitīvi uzlādēja cilvēkus,” teica V. A. Krauklis. Viņš piekrīt – tad, kad R. Vējonim vajadzēja uzrunāt lielāku auditoriju, tas vairs nebija tik veiksmīgi. Taču cilvēciski viņš neesot mainījies – V. A. Krauklis varējis prezidentam gan aizsūtīt īsziņu, gan piezvanīt.
To “LA” apstiprināja arī Cesvaines novada domes priekšsēdis Vilnis Špats, kurš ar R. Vējoni pamatskolā ir mācījies vienā klasē. Cesvainē prezidents ieradies pēc V. Špata ielūguma, pavadot novadā visu dienu, kas daudziem cilvēkiem bijis liels notikums. Uz tikšanos atnākuši kādi 50 uzņēmēji, kas pēc tam ilgi nav varējuši izklīst, jo bijuši tik pacilāti, tā bijusi iespēja arī pašiem satikties.
R. Vējonis esot uzdāvinājis V. Špatam savu fotogrāfiju, kādu pašvaldības vadītājs savulaik saņēmis arī no prezidenta Valda Zatlera – abos Cesvaines novada priekšsēdis saskata zināmu līdzību, jo viņi bija un ir joprojām pieejami cilvēkiem, augstajā amatā nezaudējot savu vienkāršību.
Pēc prezidentūras beigām R. Vējonis kādu laiku atpūtīsies un no malas paskatīsies uz politiskajiem procesiem, pastāstīja K. Kļaveniece. R. Vējonis atgriezīsies savā dzīvesvietā Ogrē, kuru arī šajos gados nebija pavisam atstājis.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis prezidentūras laikā
* Devies 62 ārvalstu vizītēs – divās valsts vizītēs, deviņās oficiālajās vizītēs, 51 darba vizītē.
* Notikušas vairāk nekā 80 augsta līmeņa ārvalstu amatpersonu vizītes – trīs valsts vizītes, desmit oficiālās vizītes, 71 darba vizīte.
* Devies 35 reģionālajās vizītēs, apmeklējot 98 novadus un pilsētas.
Iesniedzis vairākas likumdošanas iniciatīvas
* Grozījumi Nacionālās drošības likumā un vēl vairākos likumos, lai stiprinātu valsts drošību ārēja apdraudējuma gadījumā.
* Grozījumi Saeimas Kārtības rullī, lai uzlabotu likumu kvalitāti, nepieļaujot arī pēdējā brīža risinājumus, kad uz 3. lasījumu tiek iesniegti konceptuāli iepriekš neizvērtēti priekšlikumi.
* Likumprojekts, ar kuru paredzēts izbeigt nepilsoņu statusa piešķiršanu.
* Vairākos gadījumos Valsts prezidents savas iniciatīvas dara zināmas Saeimai tai nosūtītā vēstulē. Vienā no tām R. Vējonis aicināja Saeimu veikt izmaiņas likumos, lai pilnveidotu Tieslietu padomes darbu, kas atspoguļoja prezidenta iestāšanos par tiesiskuma stiprināšanu.
Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atdoti 13 likumi
* To vidū bija: grozījumi likumā “Par tiesu varu”, jo Saeima bija nolēmusi atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas, jo tas nebija vērsts uz tiesu sistēmas attīstību.
* Valsts prezidents izsludināja likumu, kas paredzēja VDK kartotēkas publiskošanu.
Izsludināti 890 likumi:
2015. gadā – 95
2016. gadā – 190
2017. gadā – 246
2018. gadā – 216
2019. gadā – 143
Avots: Valsts prezidenta kanceleja
