Vējiem līdzi Atlantā 0
Jūs zināt stāstu par dienvidu skaistuli Skārletu O’Hāru? Šis stāsts vējiem līdzi aiznes uz Džordžijas štatu vietā, kas “sākumā bija saukta par Galapunktu, tad par Martasvilu un tikai Skārletas dzimšanas gadā pārdēvēta par Atlantu”.
Dienvidu persiks
Daļa Atlantā dzimušās Mārgaretas Mičelas episkā romāna “Vējiem līdzi” darbības notiek viņas dzimtajā pilsētā, un autore arī romāna galveno varoni palaikam izmitina Atlantā, dažādās Persiku ielas vietās. Skārleta gan dzīvo Hamiltonu mājās, gan kopā ar Melāniju piedalās labdarības tirdziņā un, neraugoties uz sērām, šokē Atlantas sabiedrības dāmas, labdarības izsolē dejodama ar Retu Batleru. Prātā ir spilgta aina no filmas – Skārletas un Reta bēgšana no liesmu plosītās Atlantas. Tomēr īstā Atlanta nav redzama nevienā kinolentes kadrā pat aiz dekorācijām – pilsēta dzīvi atainota gan grāmatā, gan filmā, taču 1939. gada 15. februārī te notika tikai filmas pirmizrāde.
Tomēr Skārletas tēlu mūsdienu Atlantā reklāmas nolūkā neekspluatē tik stipri, kā pirmajā brīdī iedomājamies. Suvenīru bodēs topā ir Atlanta – dienvidu persiks. Pat pilsētas galveno ielu vēl no “Vējiem līdzi” darbības laika sauc persiku vārdā – Peachtree St. Kur nu šo vienu vien! Dažubrīd, ej kur iedams, allaž ir sajūta, ka esi Persiku ielā! Atlantā ir pavisam 60 – 70 ielas (road, avenue, drive, way, road), parki un laukumi ar šādu vārdu vai kādu tā atvasinājumu, nemaz nerunājot par viesnīcām un citām ēkām…
Tam, kāds sakars Atlantai ar persikiem, iespējams, ir vārdu spēle, jo senos laikos šai vietā bijis daudz priežu – pine tree, kuru nosaukums priežu sveķu dēļ pārveidots par pitch tree, un visbeidzot – šai vietā izveidotā miesta nosaukumā jau bijis peach tree.
Pilsētas vēsturiskajā centrā (Buckhead), galvenajā Persiku ielā, ir daļa no Atlantas vēsturiskās un arhitektoniski ievērības cienīgākās pilsētas apbūves, taču ne tik senas ēkas, ko esam pieraduši redzēt gadsimtus izdzīvojušo Eiropas pilsētu vēsturiskajos centros. Veca un ievērības cienīga ēka Atlantā jau ir pat tā, kam ir paveicies izdzīvot kopš pagājušā gadsimta 50. – 60. gadiem. Patiesības labad gan ir jāpiebilst, ka Atlanta patiešām ir piedzīvojusi teiksmu putna fēniksa likteni – nodedzināta līdz pamatiem, pilsēta šobrīd ir viena no visstraujāk augošajām ASV pilsētām.
Zīmīgi, ka 1949. gadā romāna “Vējiem līdzi” autori Mārgaretu Mičelu auto notrieca brīdī, kad viņa šķērsojusi 13. ielas (13th Street) krustojumu ar… Persiku ielu! Šobrīd Persiku un 10. ielas stūrī apmeklētājiem atvērta Mārgaretas Mičelas muzejmāja.
Mūsdienās ievērības cienīgākās ēkas Persiku ielā ir tās vārdā nosauktais tornis – 50 stāvu debesskrāpis un līdzīgas nozīmes 52 stāvu “Georgia-Pacific Tower”. Ēkās izvietoti juridiskie un komerciālie biroji. Turpat grūti nepamanīt vēl vienu biroju ēku – tā saukto “The Pencil Building”, kas no attāluma atgādina zīmuli. Šis art deco stila 55 stāvu debesskrāpis ir Džordžijas štata augstākā celtne.
Persiku ielā ik gadu notiek Svētā Patrika diena un Ziemassvētku vecīšu parāde. Vienā no daudzajām Persiku ielām īpašums piederot seram Eltonam Džonam…
Gaismas sprādziens
Atlantā no Parīzes ielidoju vakarā. Visu kaut cik ievērības cienīgu amerikāņi cenšas izgaismot, elektrību netaupot. Iespējams, tas ir pareizi darīts, jo dienas gaismā pilsēta ne tuvu neizskatās tik pievilcīga kā tumsas aizsegā. Atlanta gan no arhitektoniskā, gan pilsētvides plānojuma un pat no izklaides atrakciju viedokļa veido visai eklektisku maisījumu. Paši amerikāņi Atlantu uzskata par pilsētu ar jauno dienvidu avangardu un veco dienvidu šarmu un eleganci.
Spēkpilna pilsēta
Visi ievērības cienīgākie apskates objekti Atlantā sakoncentrēti teju vienā kvartālā – ap Simtgades olimpisko parku un Pembertonu – vietu, kas nosaukta Atlantas farmaceita un kokakolas izgudrotāja Džona Pembertona vārdā.
Iebraucējiem pilsēta drīz vien kļūst pazīstama ar diviem pasaulslaveniem zīmoliem – te ir gan bezalkoholisko dzērienu ražotāja “The Coca-Cola Company”, gan ziņu kanāla CNN galvenā mītne.
“The World of Coca-Cola” ir vienīgā vieta, kur pastāvīgā ekspozīcijā var izpētīt pasaules pazīstamākā spirdzinošā dzēriena ražošanas vēstures atspoguļojumu. Tas pārsteidz pat pieaugušos, ne vien bērnus, jo te ir padomāts par informācijas interaktīvu pasniegšanas veidu un moderno tehnoloģiju pielietojumu visos iespējamos veidos, tostarp kinozālē 4D filmiņu par kolas formulas noslēpumu var skatīties, klausīties, sajust krēsla kustības un pat ar ūdens šļakatām sejā.
Vēlāk var klaiņot un ekspozīcijas vērot vienatnē vai arī nodoties apmēram 100 dažādu uzņēmumā ražoto dzērienu degustēšanai, jo šķiet – speciāli uzstādītie automāti nekad neiztukšojas. Piedevām vēl katrs saņem dāvanā kolu astoņu unču – 237 ml – pudelītē ar īpašu etiķeti un vāciņu, uz kura norādīts, ka dzēriens iepildīts tieši šai vietā.
Pasaules ziņu kanāla CNN galvenajā mītnē stundu garā ekskursijā amerikāņi lepni demonstrē izmantotās tehnoloģijas un apmeklētājiem pat ļauj ieskatīties ziņu tiešraides studijās, no kurām reklāmas laikā komentētājs vai moderators pamāj jums ar roku… Pēc tam mājās varēs salīdzināt, kas no visa studijā notiekošā ir redzams televizora ekrānā.
Nozīmīgs apskates objekts ir arī Džordžijas akvārijs. Zila metāliska un stiklota ēkas fasāde no attāluma atgādina lielu kruīza kuģi, kurā iebūvēts akvārijs apmēram 30 tūkstošu kubikmetru tilpumā. Pavisam tajā ir vairāk nekā 100 000 dažādu zivju un citu jūras radību, kas pārstāv vairāk nekā 500 sugu. Starp eksponātiem ir dažas vairākus metrus garas haizivis. Ar šo vērienu tas ir pasaulē lielākais akvārijs, kas turklāt ne vien izklaidē tūristus, bet veic arī iespaidīgu izglītojošo un zinātniskās izpētes darbu.
