Vējdēļa apģērbšana: pasaulē atzīti vējdēļi top Latvijā 0
“Mana māte Inese Pētersone bija gleznotāja, Dailes teātra galvenā dekoratore. Esmu teātra bērns, tikai uz skatuves neesmu kāpis. Tēvs bija ģeologs un bieži devās komandējumos. Domāju, tieksme uz radošo darbību man ir no mātes. Ceļotāja un jaunatklājēja gēns no tēva. Ceļošanas un izziņas kāre vispār raksturīga dizaineriem, kas visu laiku vēlas pilnveidot esošo un atklāt ko jaunu, citu realitāti, citu pieredzi, kas summēsies svaigās idejās. Tā kā papildus dizainam bija interese arī par uzņēmējdarbību un vadību, tad pēc profesionālās izglītības iegūšanas dizainā Latvijas Universitātē ieguvu maģistra grādu starptautiskā biznesa vadībā. Es galvenokārt nodarbojos ar produktu, preču un pakalpojumu, dizainu,” ar sevi iepazīstina dizainers, Mg. oec. Miks Pētersons, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks.
Mēbeļu rūpniecībā
Pirmos patstāvīgos darbus dizainers sāka veikt studiju laikā ap 1997. gadu, kad vakaros un brīvdienās veidoja mazus dizaina projektus draugiem un paziņām. Paralēli mācībām Rīgas Lietišķās mākslas koledžas (tagad Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) koka dizaina nodaļā Miks sāka strādāt mēbeļu rūpnīcā “Tatkolat” Jaunolainē – nauda studentam bija vajadzīga. Pamatdarbs bija mēbeļu rasējumu izstrāde, tehniskās dokumentācijas sagatavošana. Strādājot par mēbeļu konstruktoru dizaineru, radās izpratne par mēbeļu ražošanas procesu un lieti noderēja skolā iegūtās zināšanas.
Kad rūpnīcu Jaunolainē aizvēra, parādījās iespēja pāriet uz “Latvijas finiera” meitas uzņēmumu “Latvijas bērzs”, kur Miks kā jauno produktu tehnologs apguva liekti līmēta saplākšņa detaļu izgatavošanu. Šo pieredzi papildināja darbs dāņu uzņēmumā “Scan-Thors Baltikum”. “Tā bija unikāla iespēja pamatīgi izpētīt ražotnes, kur top mīkstās un korpusa mēbeles. Katrā rūpnīcā bija savas nianses, kas vēlāk noderēja,” tagad darbu vērtē Miks.
“2005. gadā sāku patstāvīgi strādāt, sniedzot dizaina pakalpojumus un vadot dažādus mārketinga projektus. Krīzes laiku nolēmu veltīt studijām maģistrantūrā un gandrīz vienlaikus sāku darbu uzņēmumā “Daiļrade Koks” par eksporta un mārketinga menedžeri. Galvenokārt sanāca strādāt ar Tukuma rūpnīcas liekti līmēta saplākšņa produktiem skandināvu klientiem. Strādājot “Daiļradē Koks”, tika izveidotas arī jaunas mēbeļu kolekcijas, no kurām dažas ir joprojām nopērkamas veikalā “Čiekurs” – guļamistabas kolekcija “Bella” un ēdamistabas un viesistabas mēbeļu sērija “Lugano”,” atceras Miks.
Lauziens
“Kad man radās interese izpētīt savas dzimtas saknes, svarīgākās atziņas ieguvu, nevis pētot 19. gadsimtu, bet līdzcilvēkus – savus vecākus, kas diemžēl jau ir miruši. Man nereti rodas pārdomas par to, cik daudz laika mums ir dots, lai pilnvērtīgi dzīvotu, jo mans tēvs nomira, kad viņam bija 35 gadi. Toties es 2015. gadā, būdams 35 gadus vecs, devos savā pirmajā “Gladiatoru pastaigā” – tā sauc skrējiensoļojumu Rīga–Valmiera. Tā laikā pieņēmu lēmumu, ka atkal atsākšu strādāt patstāvīgi un vairāk uzmanības veltīšu jaunu produktu izstrādei. Ieguldot gan laiku, gan līdzekļus, izstrādāju vairākas mēbeļu kolekcijas uzņēmumam “NORDI furniture”. Uz Stokholmas mēbeļu izstādi februārī tika aizvestas četras kolekcijas: “TiME”, “BoW”, “SiGN” un “DoRa”. Kolekcijas “TiME” melnā ozola galda forma atgādina smilšu pulksteni, kurš stāsta par laiku, kas iztecējis, un laiku, kas pilnvērtīgi jāizmanto. “BOW” ir garderobes elementi, pakaramie, kurus ērti novietot privātā interjerā, kā arī sabiedriskā telpā. Jaunās kolekcijas jau ir nopērkamas mēbeļu salonā “Kate”. Nākotnes plāni saistīti ar jaunu produktu izstrādi un esošo produktu virzīšanu eksporta tirgos. Tas nebūs ātrs process, un sagaidāmi daudzi jauni izaicinājumi,” savas biznesa attīstības vadlīnijas iezīmē Miks.
Stilīgs meistarstiķis
Līdz šim interesantākais dizaina projekts ir bijis ar uzņēmumu “Hiberna” un tā veidoto ziemas vindsērfinga dēli “Converter”, pie kā darbs aizsākās 2008. gadā un joprojām ir aktuāls. Šī dēļa dizaina kvalitāti ir atzinuši ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē un tehniski novērtējuši pasaules klases burātāji,” lepojas Miks.
VĒRTĒJUMS
Vindsērferis Ričards Liepiņš, SIA “Hiberna” valdes loceklis: “Paši vindsērferi zina vējdēļu tehnisko daļu, ko viņi sauc par “kauliņiem”, kur, kam uz dēļa ir jāatrodas. Tomēr vējdēli vajag tā apģērbt, lai tas priecētu acis. To dara dizainers. Miks Pētersons lieliski uzķēra vējdēļu stilu un vēja izjūtu. “Converter” tapa ciešā sadarbībā starp sērfotājiem, kas uzzīmēja kauliņus, dizaineru, kas dēli apģērba, un inženieriem, kuri pārbaudīja detaļu leņķus. Kopīgi strādājot, izdevās panākt pilnību gan tehniski, gan vizuāli. Startējot ārzemēs, visi brīnās, kā tik mazā valstī kā Latvija var uztaisīt tik izcilu un izskatīgu rīku.”
