Vēja ģenerators privātmājai – vai izdevīgi? 15
Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Apsveru domu ierīkot vēja ģeneratoru. Ar ko jārēķinās ierīkojot, uzstādot un vēlāk ekspluatējot?” – jautā Jānis Liepājas novadā.
Pirms izvēlas mikroģenerācijas noteikumiem atbilstīgu vēja ģeneratoru, jāsaprot, ka šīs ierīces ir mazāk efektīvas nekā lielās vēja turbīnas, kas tiek izmantotas industriālajos vēja parkos. Turklāt nav būtiski, vai tiek lietotas horizontāli vai vertikāli orientētas lāpstiņu sistēmas.
Vēja pietiek gar jūru
Ļoti svarīgs ir augstums virs zemes, kādā tiek novietotas vēja ģeneratora lāpstiņas, un arī to izvietojums. Šādam enerģijas ieguves veidam piemērotāka ir Latvijas rietumu piekrastes teritorija līdz 20–50 kilometriem no krasta, kā arī Ainažu apkaime līdz 20 kilometriem no krasta.
Šajās teritorijās vēja ātrums ir lielāks nekā citviet Latvijā, turklāt vējš pūš pietiekami pastāvīgi. Bet valsts vidienē, sevišķi zemienēs, ieplakās, vēja ātrums ir mazāks, un, lai saražotu vērā ņemamu enerģijas daudzumu, nepieciešams ļoti augsts masts – vismaz 12–16 metru. Tā ir nopietna un arī dārga būve.
Ko saka kaimiņi un būvvalde
Ja vēja pietiek, lai saražotu vērā ņemamu enerģijas daudzumu, nākamais aspekts – vai būves ierīkošanai piekrīt kaimiņi un vietējā būvvalde. Kaimiņiem var nepatikt augstais masts, kas izmaina ainavu, troksnis, ko rada ģeneratora lāpstiņas, un arī ēna, ko tās rada. Griežoties lāpstiņām, griežas arī to radītā ēna, radot vizuālo efektu, kas var nepatikt.
Tāpat ne visas būvvaldes var atbalstīt vēja ģeneratoru ierīkošanu.
Estētiski un droši
Lai vēja ģeneratoru ierīkotu uz ēkas jumta, nepieciešams būvkonstruktora risinājums, kas būtu drošs gan ēkas konstrukcijai, gan cilvēkiem, kas ēkā dzīvo, netiktu bojāta jumta hidroizolācija, pats ģenerators neapgāztos.
Jārēķinās ar pietiekami lielu svaru un dinamisko slodzi, ko ierīces konstrukcijas rada ēkai. Tā ir kā sava veida bura uz ēkas jumta…
Pirms iesniedz pieteikumu būvvaldē, nepieciešams arī arhitekta piedāvātais vizuālais risinājums. Šīs visas darbības sadārdzina ierīkošanu.
Par tehniskām niansēm
Privātmājā ierīkots vēja ģenerators ietilpst mikroģenerācijas segmentā, tāpat kā saules paneļi. Tāpēc būs vajadzīga AS Sadales tīkls mikroģeneratoru pieslēgšanas atļauja, arī sertificēts invertors, lai vēja ģeneratora saražoto elektroenerģiju varētu izmantot mājsaimniecībā.
Ir vēja ģeneratoru invertori, kuriem var pievienot saules paneļus. Šāds apvienojums var būt izdevīgs, jo vasarā, kad ir saulains laiks, vēja ir mazāk, savukārt, kad nav saules, vēja parasti ir vairāk. Respektīvi – gada tumšajā periodā ir vējaināks, un iespējams turpināt ražot enerģiju, kad saules enerģijas ir par maz. Vēja ģenerators ražos elektrību arī naktī, ja pūtīs pietiekami stiprs vējš.
Atšķirībā no saules paneļiem, kuriem ekspluatācijas laikā būtiska apkope nav vajadzīga, vēja ģeneratoros ir gultņi, kas regulāri – reizi piecos vai desmit gados – jāmaina.
Ja arī paši gultņi var nemaksāt lielāku summu, to nomaiņa lielā augstumā gan. Turklāt šo darbu var veikt tikai pieredzējis un sertificēts darbinieks. Regulāra apkope nepieciešama arī citiem ģeneratora mezgliem.
Vidējas jaudas ģeneratora uzstādīšana pietiekami augstā un drošā mastā varētu izmaksāt aptuveni 30 000 eiro.
Secinājumi
Ja salīdzina vēja ģeneratorus un saules paneļu sistēmas, pēdējām ir daudz vairāk priekšrocību. Tās ir relatīvi lētas, nav ekspluatācijas izdevumu un ir piemērotas ierīkošanai visā Latvijas teritorijā.
Labos apstākļos vēja ģeneratora nominālā jauda vienai un tai pašai mājsaimniecībai var būt mazāka nekā saules paneļu jauda, taču saražotās elektroenerģijas daudzums būs atkarīgs no vēja ātruma un tā, cik ilgi un vienmērīgi tas pūš.
Enerģijas ieguves ziņā ir skaidrs – jo lielāks ir vēja ātrums, jo vairāk enerģijas var iegūt. Tāpēc visvairāk elektroenerģiju no vēja iespējams iegūt tieši rudens un ziemas mēnešos.
Vēja turbīna ar vertikāli novietotu turbīnas asi.
Inženieri meklē pēc iespējas efektīvāku lāpstiņu formu, lai turbīna arī pie mazāka vēja ātruma saražotu pēc iespējas vairāk enerģijas.
Uzziņa
Vēja enerģija tiek iegūta ar vēja turbīnām jeb vēja ģeneratoriem. Tirgū ir pieejamas gan vertikālās ass, gan horizontālās ass vēja turbīnas. Horizontālās ass vēja turbīnas visbiežāk uzstāda vēja parkos gan uz sauszemes, gan atklātā jūrā.
Vēja plūsma iegriež turbīnas propelleru jeb rotoru, kas griežoties ģenerē elektroenerģiju. Vēja ģeneratora izstrādāto elektroenerģijas apjomu iespējams palielināt, paaugstinot vēja turbīnas rotora augstumu vai arī uzlabojot lāpstiņu aerodinamiku.
Uzlabotā lāpstiņu aerodinamika ļaus tām sākt griezties pie zemāka vēja ātruma, padarot turbīnas piemērotas arī valstīs, kur vēja apjoms ir neliels.
Vējš ir viens no senāk izmantotajiem enerģijas avotiem. Sākotnēji tas tika izmantots vēja dzirnavu darbināšanai, bet nu jau ir viena no vadošajām atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām, neraugoties uz vēja nepastāvīgo dabu un problēmām vēja intensitātes prognozēšanai ilgtermiņā.
Avots: elektrum.lv
Svarīgi
Tikai speciālists var novērtēt, vai konkrētās privātmājas teritorija ir piemērota vēja ģeneratora uzstādīšanai, kā arī to, kur tā darbība būs efektīvāka, piemēram, uz mājas jumta vai mastā.
Ņem vērā
Ja vēja ātrums būs lielāks par 18–25 m/s, drošības apsvērumu dēļ ģenerators automātiski tiks atslēgts, lai nesabojātu tā konstrukciju. Tāpēc nevar cerēt, ka vienas vētras laikā varēs saražot elektroenerģiju ilgākam laikam.
Konsultējis AS Latvenergo tehniskais eksperts Uldis Dauģis.
