Kam jānotiek, lai Latvijā attīstītos vēja parki 3
Vēja enerģija Latvijā jau vēsturiski bijis maz izmantots resurss – padomju laikos vara izlēma par labu Daugavas iekarošanai, izbūvējot vairākas hidroelektrostacijas, kā arī gāzes dedzināšanai termoelektrostacijās.
Atskatoties – nebija jau sliktākie varianti. Tā vietā varējām kā igauņi dedzināt ogles vai kā Lietuvā – darbināt AES. Katrā ziņā HES un TEC mums ļāvis ik gadu saražot apmēram piecas teravatstundas no valstī patērētajām apmēram septiņām teravatstundām. 2017. gadā, pateicoties izcilai ūdens pietecei Daugavā, izdevās saražot visas septiņas teravatstundas.
Pret vēja turbīnām protesti ir skaļi
Latvijā pēdējos gados izpaudusies arvien skaļāka pretestība pret šo šobrīd visizdevīgāko enerģijas ieguves veidu. Kā savā jaunākajā 2019. gada pētījumā norāda Starptautiskā atjaunojamās enerģijas aģentūra (IRENA), elektroenerģijas iegūšana no vēja stacijām un saules paneļiem brīžiem ir lētāka par elektrības ražošanu no fosilajiem kurināmajiem. Un tendence tuvāko gadu laikā tikai palielināsies.
Latvijā pret vēja staciju attīstību ir pārliecinoši mazākā cilvēku daļa (SKDS dati rāda, ka 77,2% iedzīvotāju atbalsta vēja enerģiju), taču tā ir arī pārliecinoši skaļākā iedzīvotāju daļa – negativitātei ir spēja pārtrumpot jebkuru iniciatīvu.
Nepatiku varētu skaidrot gan ar OIK radīto negatīvo slavu zaļajai enerģijai, gan cilvēku neuzticību zviedru kompānijai “Eolus”, kas nodarbojas ar vēja staciju attīstīšanu jau kopš 1990. gada, kompānija Zviedrijā izbūvējusi ap 500 stacijām.
“Eolus” meitasuzņēmums jau kopš 2011. gada ir arī Latvijā. Attīstītāji vēlas veidot vēja parkus Dobeles un Tukuma novadā. Pēc Vides pārraudzības valsts biroja jūlijā sniegtā pozitīvā atzinuma par 35 no 51 “Eolus” turbīnas ietekmi uz vidi kompānija ir tik tuvu finiša taisnei kā nekad, taču vēl ejams tāls ceļš, tostarp, iespējams, sarežģītākais posms – abu pašvaldību vadību pārliecināšana.
Latvijā sestā vājākā vēja enerģijas izmantošana Eiropā
Kā stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, Latvijā un, kā izrādās, pat Baltijā pirmās vēja elektrostacijas tika izvietotas Ainažos – tās pieder “Latvenergo” un strādā vēl šobaltdien.
“Kā pirmais vēja parks jāmin vēja elektrostaciju kopums Liepājas novada Grobiņā – tur kopš 2002. gada ir izvietotas 33 vēja elektrostacijas. Savulaik tās bija pašas modernākās un efektīvākās tirgū pieejamās vēja elektrostacijas. Savukārt Latvijā modernākais un šobrīd arī efektīvākais Latvijas vēja parks atrodas Platenē pie Ventspils. Platenes vēja parks sastāv no deviņām “Siemens” vēja elektrostacijām, kuras ir ekspluatācijā kopš 2012. gada.”
Kopumā Latvijā 2019. gadā ir uzstādītas mazāk nekā 100 vēja elektrostaciju vienības ar kopējo uzstādīto jaudu 66 MW. Kā norāda Stepanovs, pēdējos gados šis skaitlis nav īpaši pieaudzis – pēdējās trīs vēja elektrostacijas ar kopējo jaudu 6,9 MW Latvijā tika uzstādītas 2015. gadā.
Krietni atpaliekam no kaimiņiem – Lietuvā ir uzstādītas vēja stacijas ar kopējo jaudu 517 MW, bet Igaunijā vēja stacijas ir ar 331 MW jaudu. “WindEurope.org” ziņojumā redzams, ka Eiropā vēl sliktāka situācija ir tikai Ungārijā, Čehijā, Šveicē, Slovēnijā un Slovākijā – tur ar vēju nosedz vēl mazāku daļu patēriņa nekā Latvijā.
Jānojauc vēja parku attīstības šķēršļi
Stepanovs apstiprināja, ka plāni par arvien augstāku un augstāku vēja turbīnu būvniecību nav nekas neparasts – tehnoloģijas attīstās. Jo augstāka vēja stacija ar lielāku rotora diametru, jo efektīvāka, lietderīgāka un komerciāli izdevīgāka tā ir. Tādas turbīnas, kādas Latvijā varam redzēt šobrīd, nākotnē neviens vairs nebūvēs, norādīja vēja asociācijas pārstāvis.
Kam jānotiek, lai Latvijā beidzot tiktu aktīvāk izvērsti vēja parku projekti? Pamudinājumam viennozīmīgi ir jābūt politikas izšķiršanās līmenī, jo šobrīd pastāvošo administratīvo šķēršļu un sarežģīto saskaņojumu procesu dēļ elektroenerģijas ražošana vēja elektrostacijās ir ne tikai apgrūtināta, bet faktiski izslēgta.
Valstiski pašvaldību teritoriālās plānošanas līmenī vajadzētu paredzēt konkrētas vietas vēja elektrostaciju darbības atbalstīšanai, tādējādi atvieglojot visu dokumentācijas izstrādi, skaņošanu un akceptēšanu.
“Tāpat svarīgi ir veicināt sabiedrības izpratni par vēja elektrostacijām, veidot pētniecības programmas, kas izglītotu sabiedrību ar pamatotu un izvērtētu informāciju par vēja elektrostaciju ietekmi uz apkārtējo vidi un dzīves kvalitāti,” norādīja Stepanovs.
Varētu izbūvēt vairāk nekā 400 staciju
Pavisam nesen Latvijā pabeidza būvēt arī “Kurzemes loku”, no kā tiešā veidā varētu iegūt arī vēja stacijas.
Stepanovs uzsver, ka “Kurzemes loks” ir izbūvēts, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu pieslēgšanos un integrāciju kopējā elektroenerģijas tīklā. Šobrīd tur gan neviena vēja elektrostacija neesot pieslēgta, taču Stepanovs cer, ka nākotnē par “Kurzemes loku” varēs runāt kā par mugurkaulu vēja elektrostaciju integrācijai kopējā elektrosistēmā.
Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts Einārs Cilinskis nesen sarunā ar “LA” norādīja, ka Latvijas mērķis tuvāko gadu laikā būtu izbūvēt vēja stacijas ar kopējo jaudu 800 MW. Stepanovs ir pārliecināts, ka Latvijā ir vieta vēl vismaz 240 sauszemes vēja stacijām ar kopējo jaudu līdz par 1200 MW un vismaz 200 vēja stacijām selgā (piekrastes ūdeņos), kuru jauda varētu sasniegt 1000 MW. Lai Latvijai vairs nebūtu enerģija jāimportē, pietiktu pat ar 100 vēja turbīnām, pieņemot, ka vienas stacijas jauda ir apmēram 5MW.
Taču jau šobrīd tiek uzstādītas arī jaudīgākas turbīnas, un pavisam tuvā nākotnē tās būs realitāte. Visjaudīgākās turbīnas šobrīd ražo “General Electric” – Nīderlandes piekrastes ūdeņos tiek testēta 12 MW jaudīga turbīna, drīz tāda nonāks arī Lielbritānijas piekrastē.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
