Uzskats “es esmu upuris…” 0
Ne sevišķi laimīgi cilvēki bieži vien sevi redz kā cietējus, kuri nevar paši kaldināt savu laimi. Viņi dzīvo pēc principa – “Dzīve mani nežēlo un es neko nevaru tur darīt.” Problēma ar šo filozofiju slēpjas jau pašā domāšanas kodolā – viņi ir nelaimīgi, bet jūtas bezpalīdzīgi. Šie cilvēki negrib un uzskata, ka arī nevar darīt neko, lai situāciju uzlabotu.
Tā kā ikviens no mums ik pa brīdim nejūtas kā pats veiksmīgais un laimīgākais cilvēks pasaulē, ir būtiski atšķirt, ka periodiski tā domāt droši vien ir tikai cilvēciski, tomēr līdz ko šāda domāšana ir nemainīga un ir ievilkusies, tas var pilnībā izmainīt tavu dzīvi.
Atceries, ka tu neesi vienīgā, ar kuru notiek kaut kas slikts. Un tava dzīve ir tavās rokās – tik ilgi, kamēr tu esi spējīga kaut ko lietas labā darīt, viss ir iespējams.