Policija komentē ierobežojumu pārkāpumu neievērošanu brīvdienās 3
Nedēļas nogalē netika konstatēti tādi “kliedzoši” ārkārtējās situācijas ierobežojumu pārkāpumi, kuru dēļ vajadzētu piemērot maksimāli bargus sodus, intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” sacīja Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins.
Viņš teica, ka Valsts policija brīvdienās veikusi virs 5100 pārbaužu par ārkārtējās situācijas ierobežojumu ievērošanu, noformējot 49 administratīvā pārkāpuma protokolus.
Pēc viņa teiktā, brīvdienas aizvadītas mierīgi un policija pat esot sagaidījusi lielāku iedzīvotāju aktivitāti.
Viņš papildināja, ka lielākā daļa pārbaužu attiecas tieši uz cilvēkiem, kuriem ir jāievēro 14 dienu pašizolācija. Grišins sacīja, ka šo cilvēku skaits katru dienu samazinās, jo iztek noteiktais pašizolācijas termiņš.
Viņš pieļāva, ka līdz Lieldienām lielākajai daļai repatriēto iedzīvotāju iestāsies šis 14 dienu termiņš, attiecīgi policijai būs mazāk darba tieši attiecībā uz pašizolācijas kontroli.
Grišins arī vēlreiz atgādināja, ka jautājums par distancēšanos privātajā automašīnā nav tiesiski noregulēts.
Attiecīgi viņš skaidroja, ka patlaban nav pamata par to piemērot sodus. Vienlaikus viņš atzina, ka policija ir saņēmusi vairākas sūdzības, piemēram, par to, ka jaunieši šādu pārvietošanos izmanto izklaides nolūkos. Šajos gadījumos ir veiktas preventīvas darbības, informējot, par nepieļaujamību šādi rīkoties.
Kā vēstīts, no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
29.martā valdība nolēma ierobežošanas pasākumus pastiprināt. Uz ārkārtējās situācijas laiku, neievērojot divu metru distanci, proti, turpmāk vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var ne vairāk kā divas personas, personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni arī tad, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.
Valdība arī nolēma, ka Valsts policija pēc Slimību profilakses un kontroles centra pieprasījuma varēs pieprasīt un elektronisko sakaru komersanti izsniegt informāciju par konkrētu personu telefona numuru un abonenta atrašanās vietu, ja attiecīgajai personai var būt noteikts inficētas personas vai kontaktpersonas statuss. Saņemtos datus nodos Slimību profilakses un kontroles centram, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un pārliecinātos par personas sniegtās informācijas par pārvietošanos patiesumu.
