Goda konsuls Čikāgā: Veiksminiekam ir pienākums atbalstīt citus 2
Čikāgietis Roberts Blumbergs ir viens no 16 Latvijas goda konsuliem ASV. Nesen, viesojoties Latvijā, viņš Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu ielūdza 2015. gada vasarā uz Amerikas latviešu Garezera vasaras vidusskolas 50 gadu jubileju, piedalījās konferencē par trimdas garīgumu un tikās ar uzņēmējiem.
– Darbību konsula amatā dēvējat par jaunu izaicinājumu. Kāds tas ir?
R. Blumbergs: – Laikā, kad Latvijas vēstnieks ASV bija Andrejs Pildegovičs, viņš goda konsuliem deva enerģisku impulsu un arī aktīvi meklēja jaunus cilvēkus, kas varētu Latvijai atrast jaunus kontaktus dažādās jomās. Goda konsuli strādā bez atlīdzības, un savus izdevumus pieņemšanu vai vakariņu rīkošanai uzskatu par labdarību, ko varu dot Latvijai, un daru to ar prieku.
Vēlos veicināt veiksmes stāstu rašanos. Ja kāda Amerikas kompānija nodibinātu ražotni šeit, tas būtu ļoti labi. Vai, no otras puses, ja lielu Amerikas veikalu tīklu ieinteresētu tirgot “Laimas”, “Pūres” šokolādi vai citas Latvijas preces.
Liela Viskonsinas uzņēmuma viceprezidents ir solījis atbraukt uz Latviju paskatīties, vai var atrast sadarbības partneri ražošanā. Viņš ir labvēlīgi noskaņots tāpēc, ka vecmāmiņa bijusi latviete. Viena no Čikāgas kompānijām meklēja kontaktus ar Latvijas kokrūpniekiem, un ar Valsts prezidenta kancelejas un Latvijas Attīstības aģentūras palīdzību jau tas ir nokārtots.
Vasarā atkal Latvijā būs goda konsulu sanāksme. Tas arvien ir interesanti – satikt goda konsulus no Austrālijas, Indonēzijas un citām valstīm. Aicināsim arī no Amerikas biznesmeņu grupu, kam jūlija divās dienās parādīsim Latviju, iepazīstināsim ar Latvijas kompānijām. Pērn Inovāciju foruma laikā šeit bija arī biznesmeņi no Vorenam Bafetam piederoša uzņēmuma. Starp citu, Bafets, kurš ilgu laiku ir pasaulē bagātāko cilvēku vidū, ir precējies ar latvieti Astrīdu Menksu.
Filadelfijā ir aktīvs Latvijas goda konsuls Džons Medveckis. Viņš vēlas nodibināt biznesa inkubatoru, lai palīdzētu uzņēmīgiem studentiem, kuri tad sava biznesa sākšanai saņemtu kādus 10 000 dolāru. Šis atbalsts paredzēts kā morāls aizdevums. Vēlāk, kad cilvēks kļuvis veiksminieks, viņa pienākums būtu naudu atmaksāt, lai var atbalstīt citus. Tagad Latvijas Universitāte izstrādās nolikumu.
Amerikā ir Latvijas Universitātes draugu biedrība – bezpeļņas organizācija “Friends of University of Latvia”, esmu tās viceprezidents. Tās galvenais mērķis – gādāt naudu Latvijas Universitātei. Ziedojot labdarības organizācijai, cilvēkam pienākas nodokļu atlaides. Piemēram, ziedo 1000 dolārus, bet šo nodokļu atlaižu dēļ reālie izdevumi ir bijuši tikai 700 dolāri.
– Esat jau otro gadu piešķīris stipendiju studentam Latvijā, kurš mācās diplomātiju. Šis lēmums – ziedot studentiem – ir jau jūsu ģimenes tradīcija.
– Mani vecvecāki ir studējuši Latvijas Universitātē pirmskara laikā. Tēvs ir patentu jomā specializējies advokāts, un viņš kopā ar mammu iedibināja vienu stipendiju jaunietim, kas studē jurisprudenci un specializējas patentu jomā.
Esmu ziedojis naudu arī Latvijas Universitātes Datorikas fakultātei. Firma IBM rīko lielas programmētāju sacensības, kur piedalās komandas no 2500 augstskolām. Tā kā katru universitāti var pārstāvēt vairāk nekā viena komanda, sacenšas astoņi tūkstoši komandu no visas pasaules – tur ir Prinstonas, Hārvarda, Jēlas universitāšu studenti, tāpat ir Ķīnas un Krievijas lielo augstskolu izcilie prāti. Latvijas komanda ieguva 18. vietu – izcils rezultāts! Šo komandu atbalstīju, lai tā pirms sacensībām var papildus patrenēties. Studenti par savu profesoru Juri Borzovu stāsta, ka viņš spēj cilvēkus ļoti labi pārliecināt, ka jāziedo.
– Par ASV Garezera vasaras vidusskolu, kam nākamgad svinēsit jubileju, ir gadījies dzirdēt tikpat bieži kā par Minsteres latviešu ģimnāziju Vācijā. Cik ārzemēs dzīvojošo latviešu tajā mācījušies?
– Pusgadsimta laikā Garezeru beiguši 14 000 jauniešu. Arī es tur tiku mācījies. Jubilejas sarīkojumam jau esam atraduši mecenātus. Miljonārs, investīciju menedžeris Ričards Drīhauss ir apprecējis latvieti, tāpēc viņš ir pret mums labvēlīgs un apsolījis Garezera vidusskolas jubilejas sarīkojumā krāšņu uguņošanu.
– Jūs par Latvijas pilsoni kļuvāt nesen, izmantojot dubultpilsonības iespēju. Tagad Saeimas vēlēšanās balsosiet pirmo reizi. Vai jau apsverat, kam no Latvijas politiskajiem spēkiem dot savu balsi?
– Tā kā goda konsuli ir Ārlietu ministrijas paspārnē, laikam daudz par politiku man nevajadzētu izteikties… Kā ārzemju latvieti mani vairāk interesē labēji centriskās latviešu partijas. Amerikas latvieši iepriekšējās vēlēšanās balsoja par “Vienotību” un Nacionālo apvienību. Mēs visi novērtējam, ko bijušais premjers Valdis Dombrovskis izdarījis, izvedot Latviju no krīzes.
Esmu uz Latviju braucis jau kopš deviņdesmitajiem gadiem un redzu, ka valsts ir ļoti attīstījusies. Vienmēr saku, ka jābūt optimistiskiem un pozitīviem un ka šī varētu būt iespēju zeme. Jo ģeogrāfiskās vietas dēļ Latvija var būt nozīmīgs spēlētājs transportā un loģistikā. Arī Latvijas datoriķiem ir labas izredzes, tāpat jaunu medicīnas preparātu izstrādātājiem.
