Liek Latvijas vārdam skanēt pasaulē! Latvieši veiksmīgi startē Pasaules arāju čempionātā 7
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Pabeidzu ziemas kviešu sēju un uzreiz lidoju uz Īriju,” teic Jaunbērzes pagasta zemnieku saimniecības “Mārtiņi” saimnieks Jānis Vaitkevics, kas šā gada 21. un 22. septembrī Pasaules arāju sacensībās Rateniskā pirmo reizi Latvijai ieguva 6. vietu 47 dalībnieku konkurencē. Nākamajā gadā planētas labākos arājus no gandrīz 30 valstīm pirmo reizi uzņems Latvija.
Jānis Vaitkevics, uzņēmējdarbības maģistrs un Jaunbērzes pagasta augkopības saimniecības “Mārtiņi” saimnieks (apsaimnieko 900 ha zemes), iepriekšējās pasaules labāko arāju sacensībās ASV bija 17. labākais arājs maiņvērsēju arklu grupā. Paskaidrosim, ka sacensības divu dienu ilgumā notika arī klasisko arklu grupā. Dalībniekiem pirmajā dienā bija jāar rugaine, otrajā dienā zālājs.
Maiņvērsēju arklu grupā bija jāar 24x16x100 metru trapecveida lauks, kuram tiesneši vērtēja 12 dažādus rādītājus, toskait vagas taisnumu, aruma dziļumu, artās sloksnes sakļaušanos un vēl citus rādītājus. Jānis teic, ka treniņus sacensību norises vietā varēja sākt četras dienas pirms sacensību sākuma.
Viņš vienīgais no desmit labākajiem pasaules arājiem izmantoja nomātu tehniku. Tas bija Ziemeļīrijā nomāts “John Deere” traktors un “Kverneland” arkls. Noma bija jāizvēlas dārgo transporta izmaksu dēļ. Piebildīsim, ka Latvijas labākais arājs izmantoja ļoti labu tehniku – iepriekš Jāņa trenera īra Ronalda Kloutera znots Eiropas labāko arāju sacensībās ar to pašu traktoru un arklu ieguva 4. vietu.
Pavisam nedaudz līdz godalgai
Sacensību pirmajā dienā rugaines aršanā Latvijas pārstāvim līdz 3. vietai pietrūka pavisam nedaudz – viens punkts. Kopvērtējumā līdz godalgai pietrūcis mazāk nekā punkta. J. Vaitkevics teic, ka zina, kur kļūdījies. Viņš uzsver svarīgo trenera klātbūtni gan treniņos, gan arī sacensībās (R. Klouters pērn bija arī Latvijā), kā arī slavē labo tehniku. Igaunijas arājiem trenera nebija, viņi ieguva 10. un 19. vietu. Savukārt par uzvarētājiem pirmo reizi vēsturē abās arklu grupās kļuva Īrijas arāji.
Zālāja aršanā J. Vaitkevics bija septītais, bet kopvērtējumā, kā minēts iepriekš, pasaulē sestais labākais arājs. Vaitkevics teic, ka pirms sacensībām Īrijā cerējis uz labāku sasniegumu nekā ASV, tomēr ne tik augstu, kā izdevās sasniegt. “Nākamajā gadā Latvijā un vēl gadu vēlāk Igaunijā varēsim izmantot savu tehniku. Mans mērķis ir kļūt par pasaules labāko arāju,” teic ZS “Mārtiņi” saimnieks.
Šā gada 27. oktobrī notiks Latvijas labāko arāju sacensības, kuru uzvarētājs pārstāvēs mūsu valsti labāko pasaules arāju sacensībās. J. Vaitkevics patlaban Latvijā ir būtiski meistarīgāks arājs nekā kolēģi, kuriem būtu jāsasparojas veiksmīgai valsts pārstāvniecībai pasaules labāko arāju sacensībās. No vienas valsts tajās var piedalīties divi arāji. Šajā nedēļā, visticamāk, būs zināms, kurā Latvijas vietā labākie pasaules arāji cīnīsies par tituliem.
Sacenšas ar sporta arkliem
Biedrības “Latvijas arāju organizācija” vadītājs Aigars Laurinovičs teic, ka Pasaules meistaru sacensību dalībnieki savus rīkus – arklus – vai nu pērk jau gatavus (vajadzīgos divu vai trīs korpusu arklus ražo vien “Kverneland”; ja arāji tos pērk, tad paši vai tehniskais personāls uzlabo), vai arī pēc viņu pasūtījuma tos gatavo “Kuhn”, “Lemken” vai “Gregoire Besson” rūpnīcā.
Arāji sacensībās izmanto divu vai trīs korpusu arklus. Ko īpašu parasti pasūta arklu ražotājiem? Piemēram, dziļuma regulēšanas riteņa hidraulisko regulēšanu no traktora kabīnes, diskus pie katra arkla korpusa, priekšlobītāja precīzāku darbību. J. Vaitkevica maiņvērsēja arklam tā īpašnieks visiem korpusiem ir pielicis hidrocilindrus. “Pie katras regulējamas detaļas arāji liek lineālus vai tiem ko līdzīgu – ar robiņiem, lai varētu fiksēt stāvokļa izmaiņas. Ir arāji, kas liek līmeņrādi. Daudzi arāji izmanto individuālos lemešus un vērstuves. Viens no virzieniem ir plastmasas vērstuves likšana, kniedēšana, lai būtu augstāk,” tā A. Laurinovičs.
Īrijā patlaban vairākas metālapstrādes darbnīcas ar specializāciju sporta arklu gatavošanā un labošanā. “Gregoire Besson” rūpnīca bija pirmā, kas ieviesa inovāciju – pielika arklam klāt otru dziļuma riteni, kas sniedz iespēju labāk noturēt dziļumu un kopēt augsnes reljefu. Katrās pasaules līmeņa sacensībās arklu ražotāju pārstāvji vērtē konkurentu un arāju veiktās izmaiņas arklu konstrukcijā. Arī J. Vaitkevics pats pilnveido savu “Kverneland” sporta arklu.
“Talants, darbs un interese”
J. Vaitkevics teic, ka savā saimniecībā zemi arot kopš 13 gadu vecuma, kad pirmo reizi izmēģinājis trīs korpusu arklu. Dažus gadus vēlāk “Mārtiņu” saimnieks, tolaik skolnieks, ar astoņu korpusu arklu startēja arāju sacensībās “Tautas klasē”. J. Vaitkevics ir trīs reizes uzvarējis Latvijas labāko arāju sacensībās. 17. vietu pasaules meistarsacīkstēs 2019. gadā viņš skaidro ar sacensībām nomā ņemto “Massey Ferguson” traktoru, kam bija plati riteņi un kas jaucis arumu. Īrijā startēts ar tā paša zīmola arklu un traktoru, ar ko saimnieks darbojas savā saimniecībā. J. Vaitkevics atzīst – viņa sporta “Kverneland” arklam vēl jāveic vairāki uzlabojumi. “Mārtiņu” saimnieks vērš uzmanību, ka daudzi arāji pasaules meistarsacīkstēs piedalās jau 10–20 gadus. J. Vaitkevicam aizvadītās bija vien otrās labāko planētas arāju sacensības.
“Arājam, tāpat kā visu citu sporta veidu pārstāvjiem, ir jātrenējas. Ir jābūt nopietnai attieksmei pret aršanu, jāvēlas ar to darboties. Aršana ir tehniskais sporta veids, kur jājūt traktors un arkls. Jānim Vaitkevicam ir interese par šo sportu, viņš tajā iegulda lielu darbu, un viņam ir arīdzan talants. Un visi iepriekš nosauktie saskaitāmie kopā dod rezultātu,” saka A. Laurinovičs. Viņš uzsver – aizvadītajās sacensībās Īrijā ir sasniegts līdz šim Latvijai visaugstākais rezultāts. Tiesneši Latvijas arāju Jāni Vaitkevicu no Baltijas valstu censoņiem novērtēja visaugstāk.
Labākie pasaules arāji būs Latvijā
A. Laurinovičs bija viens no deviņiem Rateniskā notikušo sacensību galvenajiem tiesnešiem. Viņš uzsver – pasaules labāko arāju sacensības Latvijā varēs notikt tāpēc, ka pēc Laurinoviča priekšlikuma no Pasaules arāju organizācijas izslēgta Krievija, kas bija pieteikusies šā gada sacensību rīkošanai. J. Vaitkevicam sacensībām palīdz gatavoties arī A. Laurinovičs, kas izceļ Īrijas trenera ieguldījumu J. Vaitkevica augstās vietas izcīnīšanā. “Ronalds Klouters mums ir kā Bobs Hārtlijs hokejā,” ar smaidu teic A. Laurinovičs. Paskaidrosim, ka īri un angļi ir vieni no pasaulē labākajiem arājiem. Aršana šajās valstīs pēc futbola un regbija ir trešais vispopulārākais sporta veids. Pēdējās nacionālajās sacensībās piedalījās 300 dalībnieku.
Rateniskā vienlaikus ar arāju sacensībām notika arī lauksaimniecības izstāde, kuru ik dienu apmeklēja vairāk nekā 100 000 apmeklētāju. Sacensības vēro arī arklu ražotāju pārstāvji. Uz jautājumu, kas apmaksāja braucienu uz Īriju, A. Laurinovičs atbild, ka ieguldīta viņa, J. Vaitkevica saimniecības un arī “Fonda Latvijas Lauksaimniecības attīstībai” nauda. Zemkopības ministrija pievīlusi – solīto atbalstu nav piešķīrusi. A. Laurinovičs uzsver – viņš ir lepns, ka izdevies Latvijas vārdu nest pasaulē un nākamajā gadā atvest pasaules labākos arājus uz Latviju. “Atbrauks aptuveni 30 valstu pārstāvji. Daudzi arāji ierodas ar ģimenēm. Sacensību rīkotāju darbakārtībā ir arī iepazīstināšana ar savu valsti, ekskursiju rīkošana. Pasaules arāju meistarsacīkšu rīkošana ir ļoti laba iespēja nest Latvijas vārdu pasaulē,” saka A. Laurinovičs.
