Ilmārs Stūriška: Sporta joma ir viena no tām, kas Covid-19 radītajiem apstākļiem piemērojās visātrāk un labāk 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ik pa laikam, sarunājoties ar kādu, kas ar sportu ir uz jūs, joprojām nākas dzirdēt – kā ar darbiem, tavā frontē jau nekas īsti nenotiek. Iespējams, cilvēku atmiņā tas vēl ir fons no pavasara lielā jukuma un skaļajām vēstīm, ka uz nākamo gadu pārceltas Tokijas olimpiskās spēles, arī Eiropas futbola čempionāts, tāpat izpalika pasaules čempionāts hokejā.
Taču realitātē sporta joma ir viena no tām, kas Covid-19 radītajiem apstākļiem piemērojās visātrāk un labāk – vismaz tas, kas attiecas uz profesionālo līmeni.
Pilnīgi tukši bija tikai pāris mēneši – marta vidū praktiski viss pasaules sports, neskaitot Baltkrievijas futbolu, aizvēra priekškaru, bet jau 16. maijā globālie starmeši atkal tika ieslēgti līdz ar Vācijas futbola bundeslīgas atsākšanos.
Pamazām sekoja arī citas valstis un sporta veidi, bija arī tik nepārdomāti lēmumi kā, piemēram, Serbijā, kur jau jūnija pirmajā pusē uz futbolu atļāva pulcēties 25 tūkstošiem skatītāju, aizpildot ap 80 procentiem stadiona vietu.
Kam, protams, sekoja epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās.
Pēc ilgas pauzes izdevās noskaidrot pagājušās sezonas uzvarētājus UEFA Čempionu līgā, tāpat Nacionālajā basketbola asociācijā un Nacionālajā hokeja līgā, kronēti čempioni “Grand Slam” tenisa turnīros Francijā un ASV, lielajās riteņbraukšanas tūrēs Francijā, Spānijā, Itālijā, sekmīgi iegriezts sacensību karuselis ziemas sporta veidos un tā tālāk.
Atšķirībā no teātra un mūzikas pasaules, tūrisma un ēdināšanas biznesa, kas vasarā dabūja ievilkt svaigu gaisu, bet uz rudens pusi atkal bija spiesta iet dīkstāvē, sportā atrasti risinājumi, kā var sacensties kā nacionālā, tā starpvalstu līmenī gan komandu sporta veidos, gan individuāli.
Ar divu negatīvu testu uzrādīšanu pirms mačiem tiek dota zaļā gaisma startam. Ziemeļamerikāņi parādīja, ko nozīmē tā saucamo burbuļu veidošana – kad komandas un viss iesaistītais personāls, organizatori, tiesneši dzīvo norobežoti un nav nekāda tieša kontakta ar ārpasauli.
To ātri saviem apstākļiem adaptēja citi, arī Latvijas Basketbola savienība veiksmīgi noorganizēja burbuli divām grupām Eiropas sieviešu čempionāta kvalifikācijas turnīrā.
“Vecajos labajos” laikos vasarā, kad mānīgi šķita, ka esam imūni pret Covid-19, Latvija sarīkoja trīs posmus pasaules čempionātā motokrosā nedēļas laikā. Vēlāk citi arī iemanījās, bet – mēs bijām pirmie!
Viens no haotiskākajiem bijis Kontinentālās hokeja līgas čempionāts, vairākas reizes slimojot un karantīnā dodoties arī Rīgas “Dinamo” komandai.
Turnīra organizatori par spīti lielajām veselības drošības bažām nolēma aizvadīt sezonu ar ierastu spēļu skaitu (60), kas faktiski nedod iespēju pārcelt spēles “force majour” situācijās.
No sportiskā viedokļa var teikt, ka paveicās tām komandām, kas slimoja vasarā, Rīgai vīruss nāca virsū sacensību gaitā, un četrās spēlēs piešķirti tehniskie zaudējumi, plus spēlēšana uz slimošanas, netrenēšanās fona.
Taču, apskatot tabulu, jāsecina, ka visi ir apmēram tur, kur viņiem jābūt – turīgākie augšā, nabadzīgākie apakšā, un beigās jau tradicionāli arī Jura Savicka ģeopolitiskais projekts.
Sporta komerciālā puse, protams, cietusi – bez skatītājiem tribīnēs daudz ieņēmumu zaudējuši klubi, organizācijas, mazāk nopelna sportisti.
Taču, ja ņem vērā pavasara neziņu, vai un kad sports vispār varēs atsākties, izdevies no situācijas izkļūt samērā sausām kājām.
Vasaras sezona daudzos individuālajos sporta veidos bija ļoti šķidra vai nekāda, bet ir pamatotas cerības, ka nākamajā gadā dzīve atgriezīsies ierastajās sliedēs. Vai ar līdzjutējiem klātienē, paliek atklāts jautājums.
