Kārlis Krastiņš: Veiksmīgāk savu vērtību audzē privātais bizness 0
Latvijas TOP101 uzņēmuma kopējā vērtība 2017. gadā augusi lēni – tikai par 0,9%, tādēļ to varētu dēvēt par brieduma un stabilitātes gadu, “Latvijas Avīzes” pielikumā “Latvijas Bizness” pauž “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.
Kopējā TOP101 sarakstā iekļauto uzņēmumu vērtība ir 17,7 miljardi eiro, kas 2017. gada laikā pieaugusi par 0,9% – to varētu saukt par lēnas izaugsmes gadu.
Latvijas TOP101 pēdējo piecu gadu griezumā vērojams būtisks privātā kapitāla uzņēmumu vērtības pieaugums, vidēji par 6,5% gadā, savukārt valsts uzņēmumu vērtība šajā periodā augusi tikai par 3,3% gadā.
Tas liecina, ka kopumā privātie uzņēmumi savu vērtību audzē veiksmīgāk. Jāmin, ka pieauguma čempions pagājušajā gadā ir “Air Baltic” ar 51% vērtības pieaugumu.
Tomēr nevar ignorēt arī to, ka puse no pirmajā desmitniekā iekļuvušajiem uzņēmumiem ir vai nu pilnībā valstij piederoši, vai ar nozīmīgu valsts līdzdalību kapitālā.
Šajā ziņā Lietuvā un Igaunijā aina ir citāda – privāto uzņēmumu daļa pirmajā desmitniekā ir lielāka. Visticamākais, tas skaidrojams ar daudz aktīvāku uzņēmumu ieiešanu fondu biržās kaimiņvalstīs.
Zemākā uzņēmuma vērtība, ar kādu varēja iekļūt TOP101, bija 47 miljoni eiro, kas jau arī liecina par zināmu biznesa vides briedumu, – šāda vērtība grūti uzaudzējama dažos gados.
Vērtīgākās pagājušā gada nozares ir finanšu pakalpojumi ar 2,6 miljardus eiro kopējo vērtību, tranzīta un loģistikas nozare ar ar 2,3 miljardiem, tai seko komunālo pakalpojumu nozare ar 2,2 miljardu eiro kopējo vērtību un pieaugumu par 18% pagājušajā gadā.
Kopējā lejupslīde tranzīta biznesā ietekmējusi arī visu šīs grupas uzņēmumu vērtību. Lai gan nozares līderis – Rīgas Tirdzniecības osta – turpina vērtībā augt, tomēr pārējo nozares uzņēmumu vērtība slīd uz leju.
Runājot par rūpniecības uzņēmumiem, labi klājas visiem industriālo, B2B preču ražotājiem – “Latvijas finierim”, “Kronospan” u.c. Neskatoties uz pieaugošajiem patērētāju tēriņiem un optimismu, mazumtirdzniecības uzņēmumu vērtība pagājušajā gadā praktiski ir mīņājusies uz vietas – pieaugums svārstās ap 1%.
Domāju, ka tas skaidrojams ar nežēlīgu konkurences cīņu starp lielajiem tirdzniecības tīkliem, kuros peļņa tiek upurēta par labu tirgus daļas iegūšanai.
Interesants faktors ir tas, ka 10 – 20% vērtības pieaugums vērojams visiem uzņēmumiem, kuru nosaukumā ir lietots vārds “mobilais” – tā būtu jāuzskata par stabilu tendenci.
Kopumā pēdējos desmit gados Latvijā visstraujāk attīstījās uz eksportu vērstās nozares un uzņēmumi, tāpēc vislielākās iespējas nonākt TOP101 pirmajā desmitā bija tiem uzņēmumiem, kuri spēja veiksmīgi izmantot globālās ekonomikas sniegtās iespējas.
Par globalizācijas virzienu pašlaik ir zināma neskaidrība, taču kopumā ekonomika digitalizējas, lielā ātrumā attīstās automatizācijas tehnoloģijas, un ļoti strauji aug pakalpojumu pārrobežu tirdzniecība.
Šādu uz zināšanām balstītu eksportu ļoti labi reprezentē pēdējo gadu veiksmīgākā Latvijas uzņēmuma “Mikrotīkls” nonākšana TOP101 pirmajā desmitniekā. Savukārt runājot par nākamajiem desmit gadiem, nokļūt topa pirmajā desmitā vislielākās izredzes ir kādam digitālās ekonomikas pārstāvim no pakalpojumu jomas.
Kopš 2010. gada informācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksports Latvijā ir audzis vidēji par vairāk nekā 20 procentiem gadā, un nozares apjoms Latvijā dubultojas biežāk, nekā mēs dodamies vēlēt. Tas paver ļoti lielu potenciālu izaugsmei.
