Veiksmīgai sarunai: Sešas frāzes, ar kurām labāk nesākt teikumu 0
Bieži vien uzsver, ka teju visas problēmas dzīvē ir atrisināmas, ja tās tiek savstarpēji izrunātas. Taču arī veiksmīgu sarunu veidošanas smalkumi nebūt nav tik vienkārši – reizēm vārdi no mutes izskan ātrāk nekā prāts spēj aptvert, tāpēc sanāk iekulties dažādās neveiklās situācijās. “Reader’s Digest” min sešas frāzes, ar kurām labāk neuzsākt teikumu, ja vēlies pozitīvu sarunas rezultātu.
Ja godīgi
Šis noteikti nav labākais variants, kā sākt sarunu, tāpat nav ieteicams izmantot tādas līdzīgas frāzes kā “Vai es varu runāt atklāti?” vai “Ja man jāsaka taisnība”. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – ja tu šo vārdu salikumu sāc izmantot sarunas vidus daļā, tas sarunas kompanjonam var raisīt šaubas, vai tad viss iepriekš sacītais ir bijis patiess.
Vislabākais variants ir neko nemēģināt “kabināt” klāt teikuma beigās un sākumā, bet pieturēties pie skaidri izteiktiem viedokļiem.
Tas var izklausīties muļķīgi, taču…
Šāds teikuma ievads jau pašos pamatos apšauba tava sakāmā pamatotību, un arī apkārtējiem var sākt šķist, ka doma patiesi nav no spīdošākajām, lai gan tā īsti tajā nemaz nav iedziļinājušies. Veiksmīgi un mērķtiecīgi cilvēki neizmanto šādu vārdu salikumu arī tad, ja par savu sakāmo nav simtprocentīgi pārliecināti, jo pats galvenais ir to nevienam neizrādīt. Izmantojot šādus vārdus, sev pieliec birku, ka tev trūkst pašapziņas, tāpēc izsvītro iepriekšminēto frāzi no sava vārdu krājuma.
Tev vajadzētu
Protams, saruna ir viedokļu apmaiņa, un bieži vien galvenais iemesls ir lūgums pēc padoma, taču to ieteicams sacīt vien tad, kad otrs pats vaicā. Jebkurā gadījumā arī padomus ir jāmāk pateikt saudzīgi – “Tev vajadzētu” sarunas partnerim liek noprast, ka izliecies gudrāks un zinošāks par viņu, norādot, kāda ir vienīgā un pareizā rīcība. Padomu būtība ir sniegt alternatīvu risinājumu, bet katram pašam dota iespēja to pieņemt vai nē.
Nelūgtu padomu došana kaitina daudzus.
Visbiežāk cilvēkus no pacietības izved tie sarunu biedri, kas nemitīgi runā par sevi, izsakās par itin visām tēmām, skatās telefonā, kā arī teikumus ber kā pupas.
Kā jau sacīju iepriekš
Atkārtošana ir zināšanu māte – šo vārdu salikumu skolas laikā nācies dzirdēt ne vienu reizi vien, taču pārmērīga konkrētas lietas uzsvēršana sarunas laikā nav labākais variants. Nevis tāpēc, ka sacītais būtu nepareizs, bet gan tādēļ, ka frāze “Kā jau sacīju iepriekš” liek sarunas biedram justies neveikli. Viņam var šķirst, ka tu viņu apvaino par nevīžīgu klausīšanos, jo tev atkal jāuzsver tas, ko teici pirms brīža.
Vēl sarunas partneris to var uztvert kā pasīvu agresivitāti. Tāpēc, ja uzskati, ka tavas domas un viedoklis konkrētajā sarunā netiek ņemts gana vērā, labāk izvairies no tālākas sarunas, nevis atkārtoti uzsver, ka iepriekš to jau minēji.
Liela māksla ir risināt konfliktus, taču problēmu var likvidēt jau pašā saknē, pirms strīds vēl nav sācies.
Lai gan šķiet, ka šīs frāzes izmantošana otram liek justies vieglāk (īpaši tad, ja viņš pārdzīvo), realitāte ir gluži pretēja. Jā, iespējams, arī tu pārdzīvoji smagu šķiršanos vai tuva cilvēka zaudējumu, taču tu nekad līdz galam nesapratīsi, ko šis cilvēks pārdzīvo – tu tikai vari mēģināt iedomāties, kāda ir tieši šī cilvēka sajūta konkrētajā brīdī, jo runa nav par tavām jūtām.
Daudz labāks variants būs ļaut viņam apzināties, ka tu esi gatava uzklausīt viņa pārdzīvojumus, ja rodas vēlme parunāt. Tāpat variants ir pēc kāda laika viņu uzaicināt uz saviesīgu pasākumu, lai parādītu, ka dzīve rit uz priekšu.
