Eksperta padomi labu brokoļu audzēšanai 0
Latvijā pēdējos gados palielinās brokoļu popularitāte gan patērētāju, gan audzētāju vidū. Ar brokoļu audzēšanu nodarbojas gan pieredzējuši audzētāji, gan iesācēji. Kaut gan Statistikas pārvalde un LAD brokoļu platības atsevišķi neuzskaita, pēc lielāko sēklu tirgotāju datiem var secināt, ka šīs platības dažu pēdējo gadu laikā ir palielinājušās no 4 ha 2011. gadā līdz 14 ha 2018. gadā. Arī Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā nu jau ir virkne līdzekļu lietošanai brokoļu audzēšanā.
Vides prasības
Brokoļi (Brassica oleracea convar. botrytis var. cymosa) ir kāpostu dzimtas (Brassicacea) augi, ziedkāpostu radinieki. Atšķirībā no ziedkāpostiem, kuriem ēdamā daļa ir paresnināta ziedkopas pamatne, brokoļu ēdamā daļa ir pati ziedkopa ar neatvērtiem ziedpumpuriem un ziedneša augšdaļa. Tā ir būtiska atšķirība, jo tieši tāpēc laikus nenovākti brokoļi tik strauji izzied.
Optimālā temperatūra brokoļu sēklu dīgšanai ir 18–20 oC, dēstu audzēšanas periodā – 16–18 oC. Optimālā augšanas temperatūra ir 20–22 oC, bet galviņu veidošanās laikā – 14–18 oC. Dēsti ir jutīgi pret salnām, kas veicina priekšlaicīgu izziedēšanu. 6–8 oC temperatūrā augšana un attīstība apstājas, galviņas krāsojas purpursarkanā krāsā. Brokoļi labāk nekā ziedkāposti pacieš paaugstinātu gaisa temperatūru, tomēr temperatūrā virs 25 oC galviņas bieži cauraug ar lapām, izirst un izzied.
Izauguši augi iztur rudenī īslaicīgu salu līdz -7 oC.
Salīdzinājumā ar ziedkāpostiem brokoļi ir vairāk gaismas prasīgi. Tās trūkums izraisa hlorofila noārdīšanos un dzelteno plankumu veidošanos uz galviņām. Tas var notikt gan laukā, gan uzglabāšanas un transportēšanas laikā.
Šķirņu izvēles kritēriji
Parastie brokoļi veido lielas galviņas tumši zaļā krāsā. Dažas šķirnes pēc galvenās galviņas izziedēšanas mēdz veidot arī sīkākas galviņas no sāndzinumiem, tās ir vairāk piemērotas amatieriem, bet rūpnieciskā ražošanā labākas ir šķirnes, kas sāndzinumus neveido. Sparģeļu brokoļiem (brokolīni) vienas lielas galviņas vietā veidojas vairākas sīkākas galviņas uz garākiem kaceniem, to galvenā ēdamā daļa ir tieši kacens, kaut gan Veiksmīgai brokoļuVeiksmīgai brokoļuarī galviņas ir ēdamas. Šo šķirņu vidū mēdz būt arī šķirnes ar tumši purpurvioletām galviņām. Pēdējā laikā šī šķirņu grupa kļūst arvien populārāka Rietumeiropas tirgū, veidojot atsevišķu produktu nišu.
Atkarībā no spējas paciest karstumu izšķir šķirnes, kas piemērotas audzēšanai pavasarī, vasarā vai rudenī. Mūsdienās faktiski visas šķirnes komerciālai audzēšanai ir hibrīdi. To vidū ir arī tādi, kas speciāli piemēroti mehanizētai novākšanai.
Audzējot brokoļus lielā platībā, ir ļoti svarīgi ātri novākt ražu, kamēr ziedpumpuri vēl nav atvērušies, bet darbaroku trūkums ir lielākā problēma visā pasaulē. Speciālu brokoļu vākšanas kombainu radīšana (pie tā pasaulē strādā vairākas firmas) iet ciešā sadarbībā ar selekcijas firmām – tehniku pieskaņo auga īpatnībām, bet augus – tehnikas ierobežojumiem. Piemēram, veido hibrīdus ar garākiem ziednešiem, kam galviņa atrodas virs lapu līmeņa, kur to vieglāk satvert un nogriezt ar tehniskiem līdzekļiem.
Izvēloties šķirnes, jāņem vērā:
– hibrīda piemērotība plānotajam audzēšanas periodam – pavasarī, vasarā vai rudenī;
– hibrīda veģetācijas periods – dienu skaits no izstādīšanas līdz ražas novākšanai. Tas ir norādīts sēklu firmu katalogos, bet tas ir aptuvens un ļauj salīdzināt savā starpā tieši šīs firmas hibrīdus. Karstā laikā faktiski visiem hibrīdiem veģetācijas periods ir īsāks. Lai nodrošinātu ilgāku nepārtrauktu ražas novākšanu, jāizvēlas vairāki hibrīdi ar atšķirīgu (par 7–10 dienām) veģetācijas periodu un līdzīgu galviņu kvalitāti;
– galviņas lielums – daudziem jaunākajiem hibrīdiem galviņas ir lielākas nekā tirgū sen pazīstamajiem;
– ražas izmantošanas mērķis. Lielākā daļa brokoļu Eiropā tiek pārstrādāta (sadalot galviņas rozetītēs un sasaldējot tās), bet Latvijā tos audzē tikai svaigam patēriņam. Pārstrādei paredzētiem hibrīdiem galviņas parasti ir lielākas. Tas ir labi no ražības un darba ražīguma viedokļa, bet mazumtirdzniecībā ļoti lielas galviņas ir mazāk pieprasītas;
– piemērotība mehanizētai novākšanai Latvijā pašlaik nav aktuāla, bet tas ir tikai laika jautājums;
– izturība pret slimībām. Kaut gan brokoļiem ir reģistrēti daži fungicīdi, tie nav efektīvi pret fuzariālu lapu dzeltēšanu (Fusarium oxisporum), kas mēdz strauji izplatīties sausā, karstā laikā.
Brokoļu audzēšanas tehnoloģija
Brokoļu un ziedkāpostu audzēšanas tehnoloģija ir līdzīga. Tos audzē tikai no dēsta. Dēstu audzēšanas periods ilgst 35–60 dienas atkarībā no sējas un stādīšanas termiņa, agri pavasarī tas ir garāks, pavasara beigās, vasarā – īsāks. Kaut gan Latvijā dēstu audzēšanu kasetēs izmanto jau vairāk nekā 25 gadus, daudzi audzētāji vēl joprojām pieļauj kļūdas. Lai visi dēsti augtu vienādi un būtu izlīdzināti, ir svarīgi nodrošināt vienādu substrāta mitrumu un temperatūru visās ligzdās.
Praksē audzētāji nereti novieto kasetes siltumnīcā tieši uz grīdas, bet tā parasti nav līdzena, tāpēc atsevišķās vietās substrāts ligzdās ir pārmitrs, auksts un gandrīz bez gaisa. Tāpat, novietojot kasetes tieši uz grīdas, rodas risks saknēm izaugt laukā caur drenāžas caurumiem vai ieaugt zemē, vai arī veidot tepiķi zem kasetes pamatnes. Abos gadījumos saknes tiek traumētas stādīšanas laikā, kas veicina inficēšanās risku ar augsnē mītošajām infekcijām. Pavasarī gaiss siltumnīcā iesilst ātrāk nekā augsne, it sevišķi, ja uz tās ir izvietotas kasetes. Tādējādi substrāts kasetēs ilgi neiesilst un saknes slikti attīstās.
Daudz efektīvāk ir novietot kasetes uz līdzenas virsmas – izlīdzinātas grīdas, plauktiem vai koka paletēm tā, lai starp kasetes pamatni un virsmu būtu 5–10 cm liela gaisa sprauga. Tā nodrošinās labākas drenāžas iespējas un vienādu substrāta mitrumu un temperatūru visās ligzdās, bet beigās – izlīdzinātus un veselīgus dēstus.
Optimālos apstākļos dīgsti parādās pēc 4–5 dienām. Uzdīgšanas laikā gaisa temperatūrai jābūt 17–20 oC, vēlāk to pazemina un saulainā laikā uztur 16–18 oC, mākoņainā laikā – 13–15 oC. Ja nepieciešams, dēstus mēslo ar kompleksiem mēslojumiem, kas satur arī visus mikroelementus. Apmēram nedēļu pirms izstādīšanas laukā dēsti jānorūda, pastiprinot vēdināšanu un samazinot laistīšanu. To visu ir salīdzinoši viegli nodrošināt agri pavasarī, bet, audzējot dēstus vasarā rudens ražai, siltumnīcā mēdz būt par karstu. Mazināt gaisa temperatūru palīdz agrotīkla ekrāns vai siltumnīcas seguma balsināšana (no ārpuses) ar speciāliem līdzekļiem vai vismaz celtniecības krītu. Audzējot dēstus vasarā, jārēķinās, ka augi vairāk patērēs ūdeni, bet bagātīga laistīšana izskalos daļu barības elementu. Tas jāņem vērā, plānojot papildmēslošanu.
Pavasara beigās un vasarā kāpostu muša (Delia brassicae) nereti apdraud augus jau siltumnīcā. Tās ierobežošanai reģistrētie insekticīdi pieder piretroīdu grupai un paaugstinātā temperatūrā (virs 23 oC) vairs nav efektīvi. Ņemot vērā, ka pašu mušu audzētāji nespēj saskatīt (tā ir ļoti sīka), smidzinājumi nav efektīvi, arī veicot tos piemērotākā temperatūrā. Vienīgais pašlaik pieejamais risinājums ir dzelteno līmes vairogu lietošana siltumnīcā, izvietojot tos tieši virs augu galotnēm.
Lai mazinātu augu inficēšanās risku ar augsnē mītošām infekcijām, ir ieteicams apstrādāt tos 1–2 dienas pirms izstādīšanas ar mikrobioloģisko līdzekli Serenade Aso saskaņā ar instrukciju.
Izstādot dēstus, jāatceras, ka katram hibrīdam ir sava optimālā augu biezība. Tā variē 25–32–40 tūkst. augu/ha atkarībā no hibrīda.
Mēslošana
Orientējošas mēslojuma devas brokoļiem ir 150–220 kg/ha slāpekļa (N), 75–100 kg/ha fosfora (P2O5) un 200–250 kg/ha kālija (K2O). Nepieciešamā slāpekļa deva ir atkarīga arī no nokrišņu daudzuma audzēšanas gadā un laistīšanas iespējām. Sausā vasarā slāpekļa devas var būt mazākas, slapjā – lielākas. Pusi nepieciešamās devas iestrādā pavasarī pirms stādīšanas, otru pusi sadala un iedod papildmēslošanā – ap 50 kg N/ha pēc 3–4 nedēļām no izstādīšanas un atlikumu pēc 4–6 nedēļām. Nitrātu jutīgajās teritorijās jāievēro MK nr. 834 noteikumu Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma 3. pielikuma ierobežojumi, kuros brokoļi nav minēti. Tātad maksimāli pieļaujamā slāpekļa deva nedrīkst pārsniegt 170 kg N/ha vienā sezonā. Latvijā ir grūti izaudzēt divas brokoļu ražas vienā laukā vienā gadā, bet dažās citās valstīs šāds ierobežojums rada nopietnas problēmas audzētājiem.
Brokoļiem ir svarīgs labs nodrošinājums ar mikroelementiem, sevišķi ar molibdēnu (Mo) un boru (B), tādēļ ir svarīgi lietot kompleksos mēslojumus, kas satur arī mikroelementus. Profilaktiski dēstu audzēšanas laikā ir vēlamas apstrādes ar amonija vai nātrija molibdāta 0,1% šķīdumu caur lapām. Tāpat laukā ir vēlams nosmidzināt augus ar 2 kg/ha amonija vai nātrija molibdātu, bet to ir iespējams iedot arī ar kompleksiem šķidriem mēslošanas līdzekļiem.
Augu aizsardzība
Šogad lietošanai brokoļos atļauti herbicīdi Butisan 400 (analogs Rapsan 400 SC) un Lentagran 45 WP, kā arī graminicīds Agil 100 EC (analogs Zetrola). Tie noņem lielāko daļu nezāļu sugu, bet neviens no tiem nav efektīvs pret kosu (Equisetum arvense), kas arvien vairāk izplatās daudzviet. Kosu dārzeņu laukos atliek ierobežot tikai mehāniski, nopļaujot (var ar trimmeri) līdz ar zemi. Pēc kāda laika tā ataug, bet mazāk traucē kultūraugiem. Šogad sausuma dēļ Butisan 400 efektivitāte var būt zemāka, ar to jārēķinās un laikus (agrāk nekā parasti) jāsāk rušināt rindstarpas.
Atgādināsim, ka brokoļu aizsardzībai pret cekulkodi (Plutella xylostella) ir reģistrēts līdzeklis Proteus OD. Neparasti siltā aprīļa dēļ daļa kaitēkļu ir aktivizējušies agrāk nekā parasti, tāpēc stādījumi jāapskata regulāri, lai nenokavētu pirmās apstrādes. Cīņā ar kaitēkļiem ir svarīgi ierobežot tieši pirmo paaudzi, tad arī turpmāk sezonā kaitēkļu populācija nespēs attīstīties ļoti liela.
Ir atļauti tikai divi smidzinājumi ar Proteus OD sezonā, tāpēc pret citiem kaitēkļiem – balteņu kāpuriem – ir labāk izmantot reģistrētus piretroīdus (Decis Mega, Mavrik Vita, Evure, Karate Zeon 5 CS), pataupot otru apstrādi ar Proteus OD karstākam laikam vasaras otrajā pusē, kad piretroīdi vairs nebūs efektīvi.
Tāpat kā ziedkāpostus vasaras beigās brokoļus mēdz bojāt sausplankumainība (Alternaria brassicae). Tās ierobežošanai šogad ir reģistrēts Amistar 250 SC (analogi Attila 250 SC, Mirador 250 SC).
Jāņem vērā, ka visu kāpostaugu dabiskās pretošanās spējas kaitēkļiem un infekcijām palielinās, ja tie saņem pietiekami daudz sēra. Kāpostaugiem vajadzība pēc sēra ir 40–60 kg S/ha līmenī. Ja pamatmēslojumā netika izmantots kālija sulfāts, ir vērts veikt vienu vai divas apstrādes caur lapām ar kādu rapšiem paredzētu komplekso mēslojumu ar lielu sēra daudzumu. Tirgū to ir samērā daudz.
Sausā vai karstā laikā brokoļiem, kā arī citiem kāpostaugiem mēdz pietrūktarī kalcija, jo augi vienkārši nespēj to uzņemt no zemes caur saknēm. Ir novērots, ka šādi augi vairāk cieš no bakteriālajām puvēm (Pseudomonas spp, Erwinia aspp.). Laikus veikti smidzinājumi ar kalcija nitrātu (4–6 kg/ha) vai mēslojumu CalMax (5–10 l/ha) mazina augu inficēšanās risku un palīdz pretoties infekcijai.
Ražas novākšana
Brokoļi jāvāc agri no rīta, kad galviņas ir dabiski atdzesētas. Ja tas nav iespējams un ražas vākšana ilgst visu dienu, galviņas var tūlīt pēc novākšanas atdzesēt aukstā ūdenī līdz 2 oC un vēlāk uzglabāt temperatūrā ap 0 oC. Ir svarīgi novākt galviņas, kad tās ir optimālajā attīstības fāzē. Brokoļus novāc ar ziedpumpuriem sērkociņa galviņas lielumā (2 mm), kamēr galviņas ir blīvas un gludas. Novēloti vācot ražu, galviņas var izirt un izziedēt. Ziedkāpostiem mēdz aizlauzt vai aizsiet lapas, lai pasargātu no saules stariem, bet brokoļiem to darīt nedrīkst. Ir ļoti svarīgi, lai galviņa būtu labi izgaismota un lapas nemestu tai ēnu.
Brokoļi ir etilēna jutīgi, tāpēc tie jāuzglabā atsevišķi no etilēnu izdalošiem produktiem – tomātiem, zemenēm, āboliem un citiem. Galviņu iesaiņošana pārtikas plēvē mazina ne tikai etilēna bojājumu risku, bet arī mitruma zudumu un paildzina realizācijas laiku.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops jūnija numurā
