Dzīve pēc Džona slepkavības 0
Nedēļu pēc vīra Džona slepkavības, 1963. gada 29. novembrī, Žaklīna sniedza interviju žurnālam “Life”, kurā Kenedija laiku Baltajā namā salīdzināja ar mītisko karaļa Artura Kamelotu, piebilstot, ka Džons pirms došanās gulēt bieži pie sevis dungojis šim tēlam veltītās leģendārās dziesmiņas motīvu. Pēc izvākšanās no Baltā nama Žaklīna lūdza šoferiem braucienu maršrutu izvēlēties tā, lai viņai nebūtu jānoraugās uz savu iepriekšējo dzīves vietu.
Viņas mierīgo izturēšanos pēc vīra slepkavības un bērēm uzskatīja par apbrīnas vērtu. Pēc Džona nāves Žaklīna un bērni Baltajā namā uzturējās vēl divas nedēļas. 1964. gada ziemu viņi pavadīja Vašingtonas apgabalā Džordžtaunā pie Averela Gerimena, bet vēlāk nopirka māju tieši tajā pašā ielā. Taču jau tajā pašā 1964. gadā Žaklīna šo māju pārdeva un nopirka dzīvokli Ņūjorkā. Aptuveni gadu viņa godprātīgi pavadīja sērās, tikai ļoti retos gadījumos parādoties sabiedrībā.
Žaklīna sekmējusi sava nogalinātā vīra piemiņas iemūžināšanu, piedaloties dažādos memoriālajos pasākumos, tostarp Džona F. Kenedija vārda piešķiršanā ASV jūras flotes aviācijas kuģim (CV–67) un īpaša memoriāla atklāšanā Haienisportā, Džonam veltīto memoriālu atkāšanā Ranimidā Anglijā un Ņūrosas parkā Īrijā, kā arī sekoja Džona F. Kenedija Bibliotēkas būvniecības procesam.
1967. gada novembrī Vjetnamas kara laikā žurnāls “Life” Žaklīnu atzina par “neoficiālo Amerikas īpašo uzdevumu sūtni”, kas notika viņas vizītes laikā Kambodžā, kur viņa satikās ar šīs valsts vadītāju princi Sianuku. Līdz tam ASV un Kambodžas diplomātiskās attiecības kopš 1965. gada bija pārtrūkušas.
Pēc Džona noslepkavošanas par prezidentu kļuvušais Lindons Džonsons Žaklīnai piedāvāja vēstnieka amatu Francijā, taču viņa atteicās. Žaklīna nekad nav slēpusi, ka, viņasprāt, tieši Džonsons bijis iesaistīts un visieinteresētākais viņas vīra noslepkavošanā.
