
Jaunā dzīves garša 0
Pēc Aristoteļa nāves Žaklīna tagad bija ne tikai gudra, skaista un iekārojama, bet arī patiešām ļoti bagāta, un tas viņas dzīvei piešķīra īpašu garšu. Jau otro reizi kļuvusi par atraitni, Žaklīna burtiski it kā pamodās no miega. Tagad viņa patiešām varēja dzīvot tā, kā pati gribēja, nevis tā, kā to no viņas pieprasīja citi. Varbūt liksies paradoksāli, taču viņa atgriezās pie tā, ar ko vispār uzsāka savu karjeru, proti, pie izdevējdarbības. Tikai ar to atšķirību, ka viņa to vairs nedarīja iztikas minimuma cienīgas algas dēļ, bet gan pati savam priekam.
46 gadu vecumā viņa iekārtojās darbā par redaktori izdevniecībā “Viking Press” ar formālo atalgojumu 200 dolāri nedēļā, bet vēlāk pārgāja uz izdevniecību “Doubleday”. Viņa nodarbojās ar memuāru un mākslas albumu sagatavošanu izdošanai. Lielākais šā perioda Žaklīnas sasniegums ir līgums ar Maiklu Džeksonu par viņa autobiogrāfijas publicēšanu. Tostarp prese sajūsminājās par to, ka Žaklīna pati sev pagatavo kafiju, strādā kabinetā bez logiem un pati atbild uz visām vēstulēm. Arī neskatoties uz to, ka neskaitāmi tūkstoši rakstīja viņai tikai vienā nolūkā – lai iegūtu viņas autogrāfu.
Jāpiebilst, ka viņas pēdās gājusi arī meita Kerolaina, kura kļuva par izdevuma “New York Daily News” korespondenti.
Žaklīna jutās patiesi laimīga, un šo sajūtu pastiprināja arī tas, ka līdzās beidzot bija vīrietis, kurš viņu patiesi mīl – dimantu brokeris jeb spekulants un vairāku ar šo tirdzniecību saistītu holdinga uzņēmumu īpašnieks Moriss Templmens. Viņi vispār iepazinās jau 1962. gadā, kad Moriss kļuva par viņas finanšu padomnieku. Pateicoties viņam Žaklīnas kapitāls četrkāršojās, sasniedzot 120 miljonus. Žaklīnas dēļ viņš pameta sievu un trīs bērnus. Savas attiecības viņi gan oficiāli nenoformēja.
Savas dzīves pēdējos gados Žaklīna atkal satuvinājās ar pirmā vīra Džona ģimeni, bieži apmeklēja Džona F. Kenedija Memoriālo muzeju. Viņa galvenokārt dzīvoja vai nu īpašumā netālu no Ņūjorkas, vai Parīzē, joprojām kaismīgi kolekcionēja antikavariātu, apmeklēja kultūras pasākumus un nodarbojās ar labdarību, atbalstot fondus, kas vāca līdzekļus cīņai ar onkoloģiskajām slimībām.