Pildegovičs: Ziemeļu apgādes tīkls Latvijai palīdz būt par globālu spēlētāju 0
Ziemeļu apgādes tīkls (NDN) ir veiksmes stāsts Latvijai un Centrālāzijas valstīm, caur kurām tiek piegādātas dažādas nemilitārās kravas Afganistānas misijā izvietoto bruņoto spēku vajadzībām, taču arvien aktuālāks kļūst jautājums par šī tīkla izmantošanu komerciālām vajadzībām un par lielākas atpakaļplūsmas veicināšanu.
Šādas un līdzīgas atziņas izskanēja diskusijā Rīgā par NDN nākotni, kas bija veltīta grāmatas “Ziemeļu apgādes tīkls: pārvērtējot partnerības NATO iekšienē un starptautiski” atklāšanai, kurā apkopoti dažādu valstu ekspertu raksti par NDN vēsturi, tagadni un nākotnes perspektīvām. Grāmatas prezentācijā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs uzsvēra, ka NDN var uzskatīt par brīnumu, kas savieno NATO valstis, Krieviju un Centrālāzijas reģiona valstis. Viņš teica, ka Latvijai šis projekts ļauj būt par globālu spēlētāju un tas palīdzējis nostiprināt ekonomiskās attiecības ar transporta koridorā iesaistītajām valstīm.
Tikmēr viens no grāmatas redaktoriem – Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds – teica, ka NDN radās kā nepieciešamība, kad 2009. gadā to izveidoja kā alternatīvu Dienvidu ceļam caur Pakistānu. Viņš atgādināja, ka šogad svinēta 100 000. konteinera nosūtīšana uz Afganistānu, taču tajā pašā laikā atpakaļplūsma no Afganistānas bijuši 100 konteineri. “Atpakaļplūsma vēl nav veiksmes stāsts, taču tas neizslēdz nākotnes iespējas, ja koridors tiks komercializēts,” piebilda A. Sprūds.
Taškentas Valsts Austrumu studiju institūta profesore Guli Juldaševa diskusijā norādīja, ka Centrālāzijas valstis turpina attīstīt savu transporta infrastruktūru un diversificēt transporta ceļus un viens no šīs attīstības galvenajiem virzītājspēkiem ir NDN. Runājot par NDN nākotni un tā komercializācijas iespējām, G. Juldaševa atzīmēja, ka Latvijas ostas, uz kurām ved dzelzceļš, palīdz savienot Skandināvijas un Centrālāzijas tirgus, turklāt jāņem vērā Uzbekistānas transporta ceļi uz Ķīnu. Savukārt Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta asociētā profesore Viktorija Panova teica, ka Krievijas interesēs arī ir attīstīt nākotnē spēcīgu atpakļplūsmu no Afganistānas uz Centrāl-āzijas valstīm un, kaut arī Krievija paplašina savas ostas, tā tomēr arī nākotnē kravas pārkraus Baltijas valstu ostās. Tikmēr AS “Latvijas dzelzceļš” Starptautisko ekonomisko attiecību veicināšanas nodaļas vadītāja vietnieks Gundars Ābols diskusijā sacīja, ka jautājums pastāv par to, ko nākotnē transportēt no Afganistānas, kad samazināsies Afganistānas misijas vajadzībām paredzēto nemilitāro kravu apjoms, piemēram, no Afganistānas varētu transportēt derīgos izrakteņus.”Nākotnē jautājums ir par konteinerkravu pārvadāšanu, izaicinājumi arī ir nodrošināt labus dzelzceļa savienojumus ar Ķīnu un Irānu,” sacīja G. Ābols.
Savukārt Ārlietu ministrijas Ārvalstu ekonomisko attiecību veicināšanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Brēmanis izteica šaubas, vai jebkad Latvijas ostās tiks pārkrauti derīgie izrakteņi no Afganistānas, jo tai tuvumā atrodas lielākie noieta tirgi – Ķīna, Indija, Pakistāna un Dienvidaustrumāzija. Tomēr viņš uzsvēra, ka drīzāk perspektīva ir vācu automašīnu transportēšana caur Rīgas ostu uz Afganistānu, kā arī no Indijas tālāk pa NDN pārvadāt refrižeratorus. “Bizness parūpēsies pats par sevi,” teica R. Brēmanis.
