Veiksmes stāsti kultūrā – spilgti, laikmetīgi, unikāli 1
Autores: Vita Krauja, Linda Kusiņa
Nule aizejošajā 2014. gadā kopumā varam būt gandarīti ar to, kā Rīga piepildīja godpilno Eiropas kultūras galvaspilsētas misiju, visnotaļ uzteicamu artavu ieguldot arī Rīgas oficiālajai partnerpilsētai Siguldai, arī – Cēsīm, Jūrmalai, Daugavpilij un citām pilsētām un novadiem. Kādam kā gada elitāri spilgtākais notikums atmiņā paliks Vāgnera “Rienci” pirmizrāde operā, citam – skaistais gaismas uzvedums un uguns skulptūru parāde Daugavmalā, vēl kādam saviļņojošākā norise šķitīs grāmatu draugu ķēde abpus Daugavas krastiem. Esam kļuvuši bagātāki kā ar lielām un nozīmīgām “gadsimta” būvēm – Nacionālo bibliotēku un Cēsu koncertzāli, tā mazākiem vides objektiem – Ojāra Pētersona lielo oranžo vāzi pie Nacionālās bibliotēkas ēkas, Ērika Božes soliņiem Bastejkalnā un Brigitas Zelčas-Aizpures “Kluso dabu” Botāniskajā dārzā. Ar nozīmīgiem notikumiem un izciliem sasniegumiem 2014. gadā var lepoties katra kultūras joma, un, izceļot no tiem būtiskākos, neiztikt bez krietnas devas subjektīvisma. Mēs par ekspertiem uzaicinājām sabiedrībā atzītus nozaru profesionāļus un viņu izraudzītos veiksmes stāstus vietumis papildinājām ar, mūsuprāt, tikpat būtiskas nozīmes un mēroga notikumiem.
Kultūras mantojums: Atjaunota Rundāles pils
Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs Juris Dambis: “Nozīmīgākais panākums šajā gadā ir Rundāles pils restaurācijas pilnīga pabeigšana. Pēc 50 gadu ilgas pētniecības un restaurācijas, milzīgi aizrautīga Imanta Lancmaņa devuma, Borisa un Ināras Teterevu fonda finansiāla atbalsta visi Rundāles pils hercogu laika interjeri kļuvuši pieejami apmeklētājiem. Rundāle ir arī ļoti nozīmīga Latvijas restaurācijas skola. Būtiska ir Bauskas pils restaurācijas pabeigšana, Daugavpils cietoksnī pabeigtā krasta luneta un sargu ēkas restaurācija. Noteikti gribu pieminēt Aspazijas mājas Jūrmalā restaurācijas pabeigšanu labā kvalitātē. Šogad uzsākti Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu atbalstītie kultūras pieminekļu atjaunošanas projekti – Rakstniecības muzejs Rīgā, Raiņa un Aspazijas muzejs Jūrmalā, Elejas muižas tējas namiņš, Cēsu pils un citi. No procesa viedokļa būtiski, ka UNESCO Pasaules mantojuma centrā vērtēšanai iesniegts mūsu pieteikums dabas nacionālās sērijveida nominācijas “Vikingu laiku pieminekļi Ziemeļeiropā” iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.”
Māksla: Izcilās latvietes Vijas Celmiņas pārsteigums
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce: “Man gribētos izcelt notikumu, kas risinājies mūsu telpās – izcilās latvietes Vijas Celmiņas darbu izstāde mākslas muzejā “Rīgas birža” programmas “Rīga 2014” ietvaros. Man ir gandarījums par šo izstādi, jo varējām parādīt Vijas Celmiņas daiļradi ļoti pārdomāti, izsvērti, visā daiļrades griezumā – sākot no pirmajiem darbiem līdz šodienai un dažādās darbības jomas – gan zīmējumus, gan grafiku, gan glezniecību, gan objektus. Man ir gandarījums par sadarbību ar ļoti daudziem darbu devējiem, aizdevējiem Amerikā un Eiropā, gan lieliem muzejiem, kā Modernās mākslas muzejs Ņujorkā vai Sanfrancisko Modernās mākslas muzejs, un arī ar privātajām personām un privātajām galerijām. Skatītāju lielā interese atklāja, ka māksliniece ir ļoti būtiska arī Latvijai. Viens no noteicošiem faktoriem, protams, ir viņas latviskā izcelsme, bet domāju – viņas sev nosprausto mākslas uzdevumu risināšanas veids ir ļoti saistošs arī Latvijas skatītājiem. No muzeju kolekcijas un krājumu parādīšanas viedokļa izceļama Gustava Kluča darbu izstāde “Arsenālā”, jo tajā saturs lieliski saderēja ar izstādes vizuālo noformējumu un tēlu, veidojot patiesi pārdomu vērtu un nozīmīgu izstādi. Savukārt, runājot par tīri vizuālās mākslas izstādēm ar šodienas redzējumu, gribu izcelt divas kuratores Ievas Kalniņas veidotās izstādes – “Horizontu meklējot” Dzelzceļa muzejā un Latvijas un Sibīrijas mākslinieku darbu izstādi “Uz viļņa” Rīgas Mākslas telpā ar pārdomātu kuratoru redzējumu un interesantu darbu piedāvājuma atlasi. Runājot par procesiem, gribu izcelt Ināras un Borisa Teterevu fonda veikumu – atbalstu trim mākslas objektiem pilsētvidē: Brigitas Zelčas-Aizpures “Kluso dabu” Botāniskajā dārzā, Ojāra Pētersona lielo oranžo vāzi pie Nacionālās bibliotēkas ēkas, kas man šķiet veiksmīgs laikmetīgās mākslas darbu pienesums Rīgas kultūrtelpā, un Ērika Božes soliņus Bastejkalnā. Teterevu iniciatīva man liekas ārkārtīgi laba. Mākslas jomas pētniecībā īpaši atzīmējama ir Latvijas Mākslas vēstures pirmā sējuma iznākšana, kas ir Latvijas Mākslas institūta veikums ar LNMM lielu līdzdalību.”
Kino: Signe Baumane satricina kino ainavu
Kinokritiķe Daira Āboliņa: “Notikums, kurš burtiski satricināja latviešu kino ainavu labā nozīmē, ir nupat “Lielo Kristapu” kā labākā animācijas filma saņēmusī un pat uz “Oskaru” nākamā gada februārī pretendējošā Signes Baumanes filma “Akmeņi manās kabatās” (attēlā). Absolūti godīga, robežas nojaucoša, pilnīgi novatoriska filma par personiskām lietām savā mentālajā dzīvē. Autore izcili profesionāli spēj latviešu sievietes depresijas cēloņus saistīt dziļā vēsturiskā kontekstā. Ļoti unikāls un personisks stāsts ir arī Pētera Krilova filma “Uz spēles Latvija”, kas pārsteidz ar spēju izstāstīt vēsturi, kuru vairs nevar pierādīt, restaurēt, kurai vairs nav vizuālu liecību. Bet, kā zināms, kino ir vizuāla māksla un tai ir milzīgas problēmas atrisināt šo lietu tā, lai filma neatgādinātu sliktu bilžu albumu un didaktisku vēstures pārstāstu. “Lielo Kristapu” saņēmusī labākā dokumentālā filma sevī veiksmīgi iekļāvusi animāciju, kura tai piedod to brīnišķīgo distanci, kas vajadzīga, lai stāstu neuztvertu kā nepanesamu smagu bumbu. Filma animē savus varoņus, tos nekariķējot, bet redzot kā tipāžus, kuri gan ir tie cilvēki, par kuriem vēsta filma, gan vienlaikus nav. Domāju, Pēterim Krilovam pašam ap sirdi kļuvis vieglāk pēc tam, kad viņš spējis tā izstāstīt patiesību par savu tēvu.”
“KZ” izvēle: Dokumentālā filma “Segvārds Vientulis”; spēlfilma “Modris”.
Mūzika: “Dzimuši Rīgā” – izcilību parāde
Muzikoloģe Gunda Vaivode: “Gribētos izcelt notikumus, kas domāšanas un kvalitātes aspektā iekļaujas pasaules mērogā. Pārsteigums bija “Latvijas koncertu” rīkotais Rudens kamermūzikas festivāls, kas reizēm apgrūtinošā “to pieklātos dzirdēt” vietā dāvāja intriģējošas programmas, tostarp Pētera Vaska čellkoncerta “Klātbūtne” pirmatskaņojumu Latvijā, un spēcīgus atskaņotājus, kā Sola Gabeta, Hāgena kvartets, Jērgs Vidmanis u.c. Uz ļoti plašu starptautisku auditoriju bija vērsts “Rīga 2014” ietvaros organizētais koncerts Operas skvērā “Dzimuši Rīgā”, kas apvienoja lielu daļu no Latvijas īstenā (un arī potenciālā) eksporta: festivāla orķestri Andra Pogas vadībā, “Kremerata Baltica”, kori “Latvija” un Latvijas Radio kori, baleta māksliniekus, brīnišķīgu solistu buķeti. Šāds vizuāli un muzikāli krāšņs formāts būtu pārvēršams par Rīgas vasaras tradīciju.”
“KZ” izvēle: “Latvijas koncertu” rīkotais Rīgas festivāla noslēguma koncertuzvedums “Mūzika. Deja. Piedzīvojums”; Artura Maskata opera “Valentīna”.
Literatūra: Vēsturiskā proza un tulkojumi
Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāja Andra Konste: “Svarīgākais gada notikums un lielākā veiksme noteikti ir tas, ka sākusi iznākt Gundegas Repšes rosinātā vēsturisko romānu sērija. Grūti, protams, pateikt, vai tas ir tas, ko gaidīja latviešu vēsturisko romānu cienītājs, bet, piemēram, man šāda literatūra ir daudz tuvāka par tradicionālo vēsturisko romānu. Uzskatu – šai sērijai labākais vēl priekšā. Ja runā Ventspils Rakstnieku mājas – bet arī visas latviešu literatūras perspektīvā –, svarīgi ir tas, ka šogad atvērām tulkotāju programmu, kuras ietvaros apmaksājam gan ceļu uz Latviju un stipendiju dzīvošanai mūsu mājā, gan arī latviešu valodas nodarbības. Tas nozīmē, ka tagad varam arī paši izvēlēties latviešu literatūras tulkotājus. Un trešais – ļoti spēcīgi sevi pieteicis Raiņa un Aspazijas gads.”
“KZ” izvēle: 1. Ulda Neiburga grāmata “Dievs, Tava zeme deg” (apgāds “Lauku Avīze”) – autoram izdevies apvienot vēstures faktu precīzu fiksāciju ar lasītājam viegli uztveramu izklāsta formu, kas pamatoti ierindojis šo ļoti sarežģītam vēstures laikmetam veltīto grāmatu starp grāmatu nama “Jānis Roze” pieciem visvairāk lasītajiem latviešu daiļliteratūras un dokumentālās literatūras darbiem 2014. gadā. 2. Jāņa Joņeva “Jelgava 1984” – darbs, kas uzreiz pēc iznākšanas gan atnesis savam autoram vietēju un starptautisku slavu, gan aizrunāts tulkošanai vairāk nekā 20 valodās.
Teātris: “Ezeriņa” vizuāli krāšņās dzīles
Teātra zinātniece Valda Čakare: “2013./2014. gada teātra sezonas spilgtākais veiksmes stāsts ir nupat “Spēlmaņu naktī” “Grand Prix” ieguvušais Nacionālā teātra Aktieru zālē režisora Elmāra Seņkova iestudētais “Ezeriņš”. Jānis Ezeriņš ir ļoti īpatnēja personība latviešu literatūrā, jo raksta par ikdienišķām lietām, bet tajās ierauga kaut ko noslēpumainu, deformētu, grotesku, un Elmāram Seņkovam šīs Ezeriņa varoņu iekšējās pasaules dzīles izdevies padarīt fiziski ieraugāmas. Psiholoģiskajā teātrī tas tiktu spēlēts ar mājieniem, nojausmām, ļoti dažādi interpretējamām zīmēm, bet te Elmārs Seņkovs radījis gan vizuāli, gan skaniski ļoti spilgtu pasauli, kur varoņu iekšējā deformētība un dīvainības atklājas spoži un spilgti, un arī aktieros atklājas jaunas kvalitātes. Ezeriņa varoņu apspiestās, slēptās kaislības spoži vizualizētas, kaut vai, piemēram, ar Madaras Saldoveres Blusas sarkanu “asiņu” pilno muti, turklāt šīs kaislības izdevies atklāt un parādīt neviennozīmīgi.”
“KZ” izvēle: Vladislava Nastavševa izrāde “Peldošie – ceļojošie” Jaunajā Rīgas teātrī; Oskara Koršunova “Izraidītie” Dailes teātrī; Lauras Grozas-Ķiberes “Piafa” Liepājā.
Arhitektūra: Gaismas pils, Cēsu koncertzāle, Zaigas Gailes autorība
Arhitekts Jānis Dripe: “Pagājušais gads bija izcils vēstures nogrieznis arhitektūrā, jo ir tapušas gan būtiskas lielās, gan skaistas mazās lietas. Nacionālās bibliotēkas 68,3 metru augstā virsotne nav tikai mūsu nacionālais ieguvums vien. Tā ir viena no Ziemeļeiropas izcilākajām kultūras būvēm ar īpašu vēstījumu, kas sakņojas Latvijas kultūras tradīcijās un sabalsojas ar ekspresīva modernisma tendencēm, raksturojot ēkas arhitekta Gunāra Birkerta daiļradi kopumā. Pie lielajām lietām pieskaitāma Cēsu koncertzāle kā reāls ieguvums Vidzemes reģionā. Noteikti jārunā par lietu secību, kas saistās ar arhitektes Zaigas Gailes autorību. Jau iepriekš baudījām Žaņa Lipkes muzeja vēstures smagajā kontekstā gremdēto arhitektūru, kas pērn atnesa starptautiskas atzinības un nupat arī Latvijas izcilības balvu kultūrā. Zaigas Gailes veikumu arhitektūras kopainā papildina būve Rīgā, Lāčplēša ielā 55, – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas ēka, kas saņēma Gada balvu arhitektūrā kā izcils koka arhitektūras atdzimšanas piemērs.”
LATVIJAS KULTŪRAS TOPS 2014. GADĀ
TEĀTRI 2013./2014. gada sezonā (apmeklētāju skaits)
Liepājas teātris: “Pūt, vējiņi!” – 13 007; “Piafa” – 9338; “Sprīdītis” – 8722; “Atsaldētais” – 4990; koncerts “Dvēseles pagalmā” – 5093 .
Dailes teātris: Lielajā zālē: “Šeipings” – 17 741; “Oņegins” – 17 653; “M. Butterfly” – 16 926; Mazajā zālē un Kamerzālē: “Slazdā”; “Nakts vēl nav galā”; “Prezentācija”; “Sūnu ciema zēni”; “Pirmā grēka līcis”; “Plikie un pusplikie”.
Jaunais Rīgas teātris: Lielajā zālē: “Ilgu tramvajs” – 12 055; “Peldošie – ceļojošie” – 7564; Mazajā zālē: “Fundamentālists” – 1352; “Dzeja” – 1185; “Dukši” – 3485.
Nacionālais teātris (iekavās norādīts nospēlēto izrāžu skaits): Lielajā zālē: “Sarkangalvīte un vilks” – 20 258 (27); “Divu kungu kalps. Anno 1963” – 19 520 (25); “… bagātā kundze…” – 18 754 (25); Aktieru zālē: “Meitenes” – 2210 (26); “Satisfakcija” – 1680 (24); “Spoki” – 1120 (16); LMT Jaunajā zālē: “Žilbinoši” – 1120 (16); “Lūgšana resnajai tantei” – 1120 (14); “Vecene” – 1100 (20).
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris: “Tango ar Stroku”” – 12 170); “Viss par sievietēm” – 8940; “Viss par vīriešiem” – 8077.
Daugavpils teātris: “Kazanova. Henrieta. Venēcija” – 5420 (lielā zāle); “Dabaseibys pūddarneica” – 795 (eksperimentālā zāle); “Kaija. Under construction” – 641 (mazā zāle).
Valmieras teātris, Lielajā zālē: “Raudupiete” (15 izrādes); “Doktors Živago” (15 izrādes); “Aprēķina laulības” (13 izrādes); mazie spēles laukumi: “[email protected]” (27 izrādes); “Triumfa arka” (20 izrādes); “Lūša stundā” (19 izrādes).
Leļļu teātris
“Joka pēc alfabēts” – 10 534; “Divas Lotiņas” – 4738; “Un atkal Pifs” – 2798.
Visvairāk skatītās operas izrādes LNO 2013./2014. gada sezonā “Figaro kāzas” – 6612; “Seviljas bārddzinis” – 6561; “Mīla uz trim apelsīniem” – 6010.
Visvairāk skatītās baleta izrādes: “Karlsons lido…” – 15102; “Riekstkodis” – 7854; “Gulbju ezers” – 6748.
Visvairāk apmeklētās izstādes LNMM struktūrvienībās
“Dumpis buduārā” 70. gadu mode Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā – 21 363; Vija Celmiņa. “Dubultā realitāte” Mākslas muzejā “Rīgas birža” – 19 646; “1914” izstāžu zālē “Arsenāls” – 15 154; “Sirdspukstu arhīvs. Kristians Boltanskis” izstāžu zālē “Arsenāls” – 14 081; “Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija” izstāžu zālē “Arsenāls” – 12 092.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra trīs visvairāk apmeklētās izstādes: Pēteris Martinsons “Keramika 1963 – 2013”; “Marks Šagals un Eiropas avangardisti”; “Latvijas laikmetīgā glezniecība” (25 818 apmeklētāju katrai).
Visvairāk skatītās latviešu spēlfilmas (slēgtās kinozālēs, pēc Nacionālā kino centra datiem): “Izlaiduma gads” – 34 814; “Džimlai rūdi rallalā” 32 617; “Zelta zirgs” – 20 769; “Modris” – 16 953.
“Latvijas koncertu” visvairāk apmeklētie notikumi
Senās mūzikas festivāla noslēguma koncerts 12. jūlijā Rundāles pils dārzā – 2360 klausītāji; koncerts “Bahs, Perts un Kančeli” 27. novembrī Rīgas Domā – 1100 klausītāju; Rīgas festivāla koncertprogramma “Tango” 17. jūnijā – 880 klausītāji.
Grāmatu nama “Jānis Roze” 2014. gada grāmatu TOP 5
1. Armands Puče “Kambala…, āmen!”, autora izdevums.
2. Māra Zālīte “Pieci pirksti”, “Mansards”
3. Jānis Joņevs “Jelgava 94”, “Mansards”
4. Inga Ābele “Klūgu mūks”, “Dienas Grāmata”
5. Uldis Neiburgs “Dievs, Tava zeme deg!”, “Lauku Avīze”.
“Kultūrpolitika 2014”
Kultūrpolitikas plānošanas dokumenta “Radošā Latvija” (“RL”) pieņemšana un apstiprināšana valdībā. Tajā apkopoti svarīgākie Latvijas kultūrā veicamie darbi līdz 2020. gadam. Par prioritātēm izvirzīta kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība, konkurētspējīgas kultūras un radošās industrijas, radošu teritoriju attīstība un kultūras pakalpojumu pieejamība. Ikvienai “RL” aktivitātei vismaz teorētiski seko iezīmēts naudas apjoms, kas, saliekot kopā ES fondu finansējumu, pašvaldību ieguldījumu un mainīgo valsts budžeta artavu, teorētiski varētu sasniegt vairāk nekā 300 miljonus eiro.
Īstenībā šis skaitlis ir visai abstrakts un vairāk virtuālajā realitātē pastāvošs visoptimistiskākais scenārijs.
Sākusies reāla virzība Latvijas simtgadei veltītās kultūras programmas izstrādē, iezīmējusies lielā notikuma sagatavošanas organizatoriskā struktūra, izveidota Latvijas simtgades svētku Radošā padome.
2015. gada valsts budžetā iezīmētie līdzekļi Latvijas simtgades svētku sagatavošanai, salīdzinot ar lielo darbu apjomu, šobrīd ir samērā nelieli (viens miljons eiro).
Gada vidū iezīmējās pozitīva virzība saistībā ar iespēju atgriezties pie Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeļa no iezīmētiem nodokļiem, kas nozīmētu tā neatkarību no politiskiem lēmumiem.
Kārtējo reizi apstiprinājās teiciens: “Klausies uz maniem vārdiem, neskaties uz maniem darbiem”, jo VKKF finansēšanas modeļa maiņa šobrīd jau ir atbīdīta vispirms uz 2018. un tagad jau uz 2020. gadu.
Izveidota un jau pasniegta jauna Izcilības balva, kas varētu būt būtiska sastāvdaļa kultūras sasniegumu vērtēšanas sistēmā.
Joprojām nav skaidri izteiktas kultūras sasniegumu valstiskā novērtējuma sistēmas, kā arī skaidras iekšējas strukturētības pašā kultūras balvu kopumā. Balvas finansiālais apjoms joprojām krasi atšķiras no sportistiem piešķiramajiem apbalvojumiem. Valsts budžetā 2015. gadā balvai nav paredzēts ne eirocents.
Izskanot sabiedrības prasībai, pieņemts lēmums par Stūra mājas vēsturiskās daļas – pagraba un pirmā stāva – plašu pieejamību vismaz turpmākajos divos gados, paredzot tā nodrošināšanai arī noteiktu līdzekļu apjomu.
Joprojām nav ne mazākās skaidrības, kas notiks ar Stūra mājas pārējiem stāviem – ar nama apsaimniekošanu kopumā, kas ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” atbildība.
Kļuvis skaidrs, ka viens no būtiskajiem jaunajiem kultūras infrastruktūras objektiem – Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs – tiks būvēts valstiskā un privātā partnerībā par privātiem līdzekļiem. Noteikts konkrēts termiņš – 2021. gada 18. novembris.
Joprojām nav konkrētības, pēc kāda finanšu modeļa tiks (un vai vispār tiks) īstenoti pārējie lielie kultūras infrastruktūras objekti – akustiskā koncertzāle un “Daugavas” stadions, kas nepieciešams Latvijas simtgades Deju svētku norisei. Nav nekādas virzības nacionāli nozīmīgajā Mežaparka estrādes pārbūves un paplašināšanas lietā.
Jaunajā Eiropas Savienības fondu apguves posmā (2014. – 2020.) kultūrai būs pieejams lielāks naudas apjoms nekā iepriekš. Reāli varēs sākties nozīmīgu projektu īstenošana saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) prasībām. Pozitīvi, ja šādi piepildīsies uzstādījums par Ventspils mūzikas vidusskolu kā potenciālu profesionālās vidējās kultūrizglītības kompetenču centru Ziemeļkurzemē, līdzīgu projektu īstenojot arī Latgalē u.c.
Tā kā EK aicina raudzīties uz kultūru kā resursu nodarbinātībai un izaugsmei un fokuss par kultūru kā vērtību pašu par sevi tiek uzskatīts par katras valsts pašas atbildību, EK prasības sasaistīt naudas izlietojumu ar noteiktu kritēriju izpildi nereti smagi saskaņojas ar Latvijas realitāti. Var prognozēt, ka par ES naudu vairākas Nacionālajā attīstības plānā un “RL” noteiktās prioritātes vispār nevarēs īstenot.
ANITA BORMANE
