“Kas māk, tas noķer!” Spiningošanas sacensībās – intriga līdz pēdējam 1
Aldis Sāvičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Kas māk, tas noķer!” šoreiz šis Kaņiera ezera laivu bāzē kādreiz strādājušā Jāņa Ezerlīča teiciens noder pilnībā, jo otrajā “Mammasdabas” atvērto spiningošanas sacensību posmā, kurš norisinājās Lielaucē un kurā piedalījās sešas komandas, tas pierādījās pilnībā. Rezultātu tabulas augšgalā esošās komandas veiksmīgi ķēra gan asarus, gan līdakas, bet lejasgala censoņi vispār palika bez loma.
Trešajā posmā Tērvetes ūdenskrātuve savukārt priecēja dalībniekus ar bagātīgiem lomiem.
Ūdensaugi vēl nav sakuplojuši
Lielauces posmā arī pats nolēmu nesēdēt malā, bet doties ezerā un pārbaudīt zaļsvārču apetīti, laiks bija jauks, neliels vējiņš ņirbināja ezera virsmu, laiku pa laikam no mākonīšiem izpeldēja saule, lai palūkotos, kas notiek tur lejā, ezerā. Pirmā līdaciņa manu “Rapalas” vobleru iekāroja samērā ātri, saudzīgi atbrīvoju to no āķa un atlaidu atpakaļ ezerā, lai paaugas. Ielūkojos lomu tabulā un secināju, ka pie līdakas tikušas vēl tikai divas komandas.
Turpināju mētāt, bet iestājās pauze. Uzmanīgi aplūkoju ezera dibenu un secināju, ka sakarā ar auksto laiku un zemo temperatūru ūdensaugu veģetācija norit ļoti lēni un lielu daļu no grunts sedz gaišas smiltis bez ūdensaugiem. Sāku braukāt un meklēt zāļainos pleķus. Vienā no tiem manu mānekli atkal pagrāba zaļsvārce, kura, protams, atkal tika atbrīvota.
Atstāj vien zobu nospiedumus
Tikām lomu lapa ziņoja, ka divas komandas uzsākušas nopietnu cīņu par pirmo vietu, abām pa trīs ieskaites līdakām un pa asarim, pie līdakas tikušas vēl divas komandas. No starta pagājušas vien pāris stundas, bet rezultāti nemaz tik slikti nav.
Turpināju apstrādāt zāļainos pleķus, bet cope nesekoja. Mainīju mānekļus, to spēli, bet nekā. Pa to laiku abas līderu komandas jau bija tikušas pie četrām līdakām. Sapratu, ka vīri atraduši pareizo pieeju un zivīgos mānekļus, bet es izmisīgi centos, izmēģināju visu Lielauces ezerā ejošāko mānekļu saimi, lai vēl kaut reizi sajustu sitienu kātā, bet nekā.
Kad līdz sacensību beigām bija atlikusi vairs tikai nepilna stunda un bija laiks doties malā, lai sagaidītu sportistus, uzliku “Strike Pro” džerku, kura dominējošie bija zaļganoranžie toņi, piemetu to tuvu zāļu malai, un pēc pāris spoles apgriezieniem tas aiz kaut kā aizķērās, pavilku stiprāk, kaut kas liels un spēcīgs deva pretī un bija prom, atstājot uz jaunā mānekļa pamatīgas zobu pēdas. Pats vainīgs, nepiecirtu, kā nākas.
Visu izšķir pusstunda
Devos krastā un atkal aplūkoju lomu lapu, komandai “Den Basta Fiskaren” (Artūrs Dzeguze un Rihards Lapčenko) piecas līdakas un četri asari, “Pēdējam metienam” (Andrejs Bakradze un Dmitrijs Rozanovs) līdaku tikpat, bet par diviem asariem mazāk, sacensību veterāniem Aigaram Līdumniekam un Kasparam Grablovskim (“Komanda”) pagaidām trešā vieta, viena līdaka un četri asari, no kuriem lielākais trīsdesmit septiņus centimetrus garš.
Interesanta situācija bija izveidojusies starp abām vadībā esošajām komandām, abu noķertās lielākās līdakas bija sešdesmit vienu centimetru garas. Prātā jau pārliku, ka SIA “Salmo” balvu par lielāko zivi nāksies izlozēt, bet pēdējā pusstundā visu pa plauktiņiem salika Kaspars, iedabūdams mērsilē sešdesmit divus centimetrus garu zaļsvārci, “Komandai” trešā vieta posmā. Nesnauda arī abas līderkomandas, “Pēdējais metiens” tika pie sestās līdakas un otrās vietas, uz ko “Den Basta Fiskaren” atbildēja ar divām līdakām un guva pelnītu uzvaru posmā, Artūrs pēc tam stāstīja, ka varēja būt vēl labāk, bet pie laivas nodilis stabils metriņš.
Maziņa, bet dāsna
“Mammasdabas” trešais posms spiningošanā, kurš norisinājās 18. jūnijā Tērvetes ūdenskrātuvē, pierādīja, ka šī mazā Zemgales pērlīte ir ne tikai pievilcīgi grezna un skaista, bet arī dāsna. Var jau būt, ka ūdeņi bija iesiluši, arī laika apstākļi bija copei labvēlīgi, bet tieši šeit sacensību dalībnieki guva vislabākos lomus gan zivju izmēru, gan arī skaita ziņā.
Sacensības, kurās piedalījās piecas komandas, lomu lapā kopvērtējumā jau ar pirmajām minūtēm sāka krāt mēra līdakas un asarus. Rezultāti nemitīgi mainījās. Kā jau to varēja gaidīt, vissaspringtākās cīņas sākumā norisinājās starp līderkomandām “Pēdējais metiens” (Nils Idžons un Andrejs Bakradze) un “Den Basta Fiskaren” (Artūrs Dzeguze un Rihards Lapčenko). Jau šķita, ka tās noteiks visu sacensību toni un cīnīsies par pirmajām vietām, bet, kad līdz sacensību beigām bija atlikusi apmēram trešdaļa laika un zivju ņēmieni kļuva vājāki un apetīte mazāka, paātrinājumu ieslēdza “Komanda” (Aigars Līdumnieks un Kaspars Grablovskis).
Liktenīga pēdējā piecminūte
Stundu pirms sacensību beigām šie vīri jau bija aizkapājušies līdz otrajai vietai, bet zivju aktivitātes beidzās un jau šķita, ka sacensību iznākums ir zināms, bet piecas minūtes pirms finiša pa ceļam uz bāzi Kaspars Grablovskis izvelk trīsdesmit astoņus centimetrus garu asari, ar to pietiek, lai nostātos tabulas augšgalā.
Lielākās septiņdesmit septiņus centimetrus garas līdakas pieveicēja gods atkal Andrejam Bakradzem, viņam balva no “Lucky John” produktu līnijas un kopā ar komandas biedru Nilu Idžonu (“Pēdējais metiens”) otrā vieta, bet apbalvoto trijnieku noslēdz Artūrs Dzeguze un Rihards Lapčenko (“Den Basta Fiskaren”).
Trīs posmu kopvērtējumā pirmajā vietā ar pieciem punktiem “Pēdējais metiens”, viņiem seko “Den Basta Fiskaren” (8), “Komanda” (9), “LB” (11) un kopvērtējuma tabulu ar divpadsmit punktiem noslēdz “LMC”. Pārrunājam sacensību norisi, precizējam dažas nepilnības, sakām paldies mūsu sponsoriem un atbalstītājiem SIA “Salmo” ar “Lucky John” produktu līniju un Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijai un dodamies garās vasaras brīvdienās, nākamais posms 27. augustā Gulbju ezerā. Gaidām visus interesentus, kuri vēlas izmēģināt spēkus šajā posmā!
