Veiks iepirkumu sistēmas kapitālo remontu. Pie risinājumiem strādās gan EM, gan citas iestādes 0
Pašlaik kapitālais remonts skars jau otro nozari aiz finanšu jomas. Pie konkrētiem risinājumiem strādās gan Ekonomikas ministrija (EM), gan citas ministrijas un iestādes.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro jau otrdien valdības sēdē paziņoja, ka iecerēts veikt publisko iepirkumu likuma “kapitālo remontu”.
Tieši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Konkurences padomes septembrī veiktās darbības būvuzņēmumos bijis trauksmes zvans attiecībā uz iespējamu būvniecības karteli.
Pēc šī notikuma Ministru prezidents Krišjānis Kariņš izdeva rezolūciju, aicinot atbildīgās ministrijas un iestādes izstrādāt informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem publiskā iepirkuma sistēmas uzlabošanai.
Ņemot vērā premjera rīkojumu, EM sasauca atbildīgo ministriju un iestāžu sanāksmi, lai uzklausītu priekšlikumus par iespējamajiem risinājumiem iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Nemiro izbrīnījis, ka daudzi priekšlikumi bijuši sagatavoti, tomēr iepriekšējās valdības tos ignorējušas.
Konstatē problēmas
Pēc iesaistīto pušu sanāksmes secināts, ka nepamatotu un neadekvātu prasību izvirzīšana publiskā iepirkuma procedūras dokumentos samazina pretendentu loku un mazina konkurenci.
Arī iepirkumu komisijas locekļu atbildības līmenis novērtēts kā zems. Lai to risinātu, EM iesaka izskatīt iespēju izstrādāt metodoloģiskos materiālus vai standartizētus iepirkuma dokumentus, veicināt pašvaldību savstarpējo sadarbību, organizējot kopīgus iepirkumus, kā arī apsvērt iespēju veicināt kompetentu ekspertu iesaisti dokumentācijas sagatavošanā.
Tāpat rosināts apsvērt iespēju veikt publisko iepirkumu centralizēšanu, pārskatīt publisko iepirkumu komisijas sastāva noteikšanas kritērijus un stiprināt Valsts kontroles uzraudzību.
EM secinājusi, ka iepirkumos pastāv šķēršļi ārvalstu piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju ienākšanai Latvijas tirgū un dalībai publiskajos iepirkumos. Lai to risinātu, ieteikts veicināt ātrāku publisko iepirkumu izziņošanu.
EM rosina izskatīt iespēju iepirkuma dokumentāciju tulkot angļu vai citā valodā, kā arī vienkāršot ārvalstu sertificēto speciālistu reģistrēšanas procesu.
EM arī konstatējusi Konkurences padomes nepietiekamu kapacitāti un pilnvaras izmeklēšanas procesā, tāpēc ministrija rosina vērtēt iespēju nodrošināt padomei papildu finansējumu, to vidū iepirkuma karteļu izmeklēšanai un atklāšanai.
Aicina veidot reģistru
Eksperti konstatējuši, ka iepirkumos ir sarežģīts un neefektīvs zaudējumu piedziņas process. Tāpēc rosināts izvērtēt iespēju piešķirt kompetenci valsts iestādei centralizēti vērsties ar zaudējumu atlīdzināšanas prasību tiesā pret uzņēmumiem, kas ir pārkāpuši Konkurences likumu.
EM aicina izvērtēt iespēju izveidot metodisku materiālu zaudējumu aprēķināšanai un zaudējumu piedziņai, kā arī veidot publisko reģistru publisko iepirkumu līgumiem, atspoguļojot sākotnējo līgumu cenu un faktiski samaksāto līguma cenu, sākotnējos termiņus un to pagarinājumus, kā arī līguma laušanas iemeslus, ja tādi pastāv.
Šis ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, sarunā ar “LA” atzina Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile.
Viņa piedalījās darba grupas sanāksmē un nosauca trīs, viņasprāt, svarīgākos veicamos darbus Publisko iepirkumu likuma remontā.
Proti, jau šobrīd ES direktīva ļauj pasūtītājam rīkoties un izslēgt pretendentu no iepirkuma tad, ja pasūtītājam ir pamatotas aizdomas par iespējamo vienošanos, taču Publisko iepirkumu likumā šāda rīcība atļauta vien tad, ja ir tiesas lēmums, – šis būtu jālabo.
Otrs jautājums saistīts ar apakšuzņēmējiem, kad pastāv iespējas dempingot ar cenu, un tas būtu jānovērš. Šī jautājuma risināšanā un darāmo darbu veikšanā iecerēts piesaistīt Būvniecības valsts kontroles biroju.
Tāpat, pēc D. Gailes domām, būtu jāveido publisko iepirkumu līgumu reģistrs, kas ļautu iepazīties ar faktisko situāciju, izvērtējot gan iepirkumu pretendentu, gan pasūtītāju uzvedību.
Vēl pie jauninājumiem EM rosina izvērtēt nepieciešamību grozīt likumu, papildinot to ar tiesībām izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā, ja piegādātāji ir vienojušies ar mērķi izkropļot konkurenci un pasūtītāja rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes par šādām darbībām.
Tāpat rosināts pārskatīt iepirkumu regulējumu un pagarināt termiņu tiesībai izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā iepriekš noslēgtā līguma laušanas gadījumā.
Iespējams, turpmāk izslēgšanu no publiskajiem iepirkumiem varētu piesaistīt patiesā labuma guvējiem, lai izskaustu jaunu uzņēmumu veidošanu ar mērķi apiet ierobežojumus.
Ja Valsts ieņēmumu dienestam nav iesniegtas normatīvos noteiktās nodokļu deklarācijas, tādā gadījumā varētu noteikt ierobežojumu piedalīties iepirkumos. IUB vadītāja sacīja, ka līdz 15. janvārim tiks izstrādāti detalizēti priekšlikumi un noteikti par konkrētu jomu atbildīgie, kas šos priekšlikumus īstenos.
Jāatgādina – KNAB un Konkurences padome septembra sākumā veica tiesas sankcionētas darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām. Tās īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.
