Veiko Spolītis: Šobrīd darba tirgus mainās mākslīgā intelekta un tehnoloģiju revolūciju dēļ 0
“Runājot par valodu zināšanām, manuprāt, tas atslēgas vārds ir vecāku atbildība,” tādu viedokli TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda politologs un Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes nodaļas viesdocētājs Veiko Spolītis, diskutējot par svešvaldodu mācīšanos un svešvalodu zināšanu prasībām darba tirgū, kā arī par mākslīgā intelekta ietekmi uz darba tirgu.
“Ja vecāki interesējas un viņiem rūp savu bērnu attīstība, tad viņi reāli domās par to, kas ir mūsu tirdzniecības partneri, kas viņi būs nevis šobrīd, bet pēc 10, 20 gadiem? Vai šodien šī speciālitāte ir konkrētspējīga, vai tā būs pēc 20 gadiem?” par šiem jautājumiem Spolītis rosināja aktīvi domāt bērnu vecākus.
Politologs TV24 raidījumā uzsvēra, ka šogad gan Latvijā, gan Igaunijā svinam 500 gadus mūsu valodai. “Mēs aizmirstam, ka 500 gadus atpkaļ aizsākās mūsu rakstu valoda dēļ Gūtenberga rakstu preses. Un šobrīd mēs esam tādā pašā revolucinonārā situācijā, kad mākslīgais intelekts atņem vairākiem mūsu bērnu vecākiem darbu – žurnālistiem, juristiem. Daudzu profesiju pārstāvjiem šobrīd zūd darbs, bet tas nenozīmē, ka tas zūd uz palikšanu! Tas mainās, darba tirgus mainās mākslīgā intelekta un tehnoloģiju revolūciju dēļ,” domā Spolītis.
Politologs vērsa uzmanību, ka valodas tāpat kā matemātika palīdz cilvēkam “uzturēt smadzeņu tonusu un palīdz turēt pie labas veselības”. Tāpēc apgūt kādu svešvalodu nekad nav par vēlu, uzskata Spolītis. “Arī 50-60 gadus veci cilvēki mācās valodas”, sacīja Spolītis, diskutējot par svešvalodu apguvi Latvijā un to nepieciešamību darba tirgū.
Jau vēstīts, ka Latvijas darba tirgū svešvalodu zināšanas tiek prasītas aptuveni pusē gadījumu, un izvietotajos sludinājumos izteikti dominē prasība pēc angļu un krievu valodas prasmes, liecina tiesībsarga pētījums, ziņoja LETA šā gada 15.janvārī.
Kā informēja Tiesībsarga birojā, ja angļu valodas zināšanas pārsvarā prasa, lai darbinieks spētu sazināties ar ārvalstu klientiem, tad krievu valodas nepieciešamību galvenokārt pamato, lai sazinātos ar klientiem Latvijā, kuri runā citās valodās. Pētījuma rezultāti apgāž mītu, ka krievu valodas nezināšana ir iemesls, kāpēc darba meklētājs nevar atrast darbu un tāpēc apsvērtu gatavību pamest valsti – 91% aptaujāto darba ņēmēju šādu rīcību neapsver, norāda birojā.
Šādas tendences iezīmējušās tiesībsarga pētījumos “Latvijas darba devēju aptauja par svešvalodu prasmju nepieciešamību darba vidē” un “Attieksme pret svešvalodu prasībām darbā”. To laikā iedzīvotājiem uzdeva jautājumus par valodas lietošanu darba vietās, tai skaitā arī par vācu, franču, Ziemeļvalstu un citām valodām, bet pētījumā padziļināti analizētas sludinājumos dominējošās prasības pēc angļu un krievu valodas zināšanām. Abus pētījumus realizēja pētījumu centrs SKDS.
Darba devēju atbildes liecina, ka 37% uzņēmumu pēdējo trīs gadu laikā ir publicējuši darba sludinājumus, un puse no viņiem tajos norādījuši arī kādu no svešvalodu prasmēm.
Angļu valoda ir visbiežāk prasītā gan darba sludinājumos – 88% gadījumu, gan reālajā darba vidē – 93% gadījumu, ja nepieciešama svešvaloda. Savukārt krievu valodas zināšanu nepieciešamību savos darba sludinājumos norādījuši 35% darba devēju. Arī darba meklētāji sludinājumos visbiežāk pamana angļu – 88% gadījumu un krievu – 68% gadījumu – valodas prasības. 66% darba devēju, kas publicē sludinājumus, atzīst, ka viņi kopumā izvērtē svešvalodas nepieciešamību konkrētajam amatam, taču 33% tā nedara. Savukārt darba ņēmēji prasību pēc svešvalodas zināšanām par nepamatotu uzskata 24% gadījumos, liecina pētījums.
Kopumā 79% aptaujāto darbinieku pēdējo trīs gadu laikā nav saskārušies ar problēmām svešvalodu prasību dēļ, kamēr daļa – 16% – ir mazliet neapmierināti, bet lielas grūtības šajā saistībā ir tikai bijušas tikai 2%, secināts pētījumā. Tāpat pētījuma dati liecina, ka absolūtais vairākums jeb 91% nav apsvēris iespēju atstāt Latviju, tāpēc ka krievu valodas nepārzināšanas dēļ nespēj atrast darbu Latvijā. Šādu rīcību apsvēruši 6% aptaujāto – biežāk respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem, kā arī pašlaik nestrādājošie.
Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves norāda, ka pozitīvi vērtējams tas, ka pārliecinoši lielākā daļa darbinieku darba vietās nav saskārušies ar problēmām svešvalodu prasību dēļ, taču vienlaikus nevarot izlikties neredzam tos gadījumus, kas apliecina pretējo.
“Būtiski atzīmēt, ka darba devējiem nav tiesību pieprasīt darbiniekam specifiskas svešvalodas prasmes, izņemot atsevišķus pamatotus gadījumus. Tas nozīmē, ka darba attiecībās Latvijā galvenajai noteicošajai valodai jābūt valsts valodai,” pauž Ilves, norādot, ka, ja darba attiecībās Latvijā darbiniekam nav iespējams lietot valsts valodu un nepamatoti tiek pieprasīta cita valoda, tad tā ir diskriminācija pret valsts valodā runājošajiem darbiniekiem.
