“Veikalu plaukti tukši nepaliks, bet jābūt morāli gataviem, ka cenas būs augstākas!” Dārzeņkopības speciāliste iezīmē 80
Vai pārtikas cenas mainīsies?
“Noteikti, mēs neesam vieni paši. Paši veikalos redzat, cik daudz importētu dārzeņu. Tagad paskatāmies, kas notiek Eiropā. Holande, Beļģija, Francija pavasarī piedzīvoja ilgus plūdus, holandieši pirmo reizi manā mūžā pēdējos kartupeļus iestādīja pēc Jāņiem. Viņi nekad tik vēlu nav to darījuši. Tātad attiecīgi raža būs mazāka. Šveicē sūdzas, ka ir šķirnes, kuras lakstu puves dēļ aizgāja vispār bojā,” TV24 raidījumā “Uz līnijas” atklāj Mārīte Gailīte, biedrības “Latvijas dārznieks” eksperte, agronome, dārzeņkopības speciāliste.
Arī Latvijā bija plūdi. Polijā, Čehijā, Austrijā arī raža noskalota, tā kā kopējais skats uz to Eiropas kopražu šobrīd nekāds diži cerīgs nav.
“Protams, visa Eiropa tagad oktobrī vāks ražu, kad tā tiks novākta, varēsim labāk saprast situāciju, bet šobrīd izskatās, ka tīri objektīvu iemeslu dēļ, ne tāpēc, ka kāds grib vairāk nopelnīt, izskatās, ka dārzeņu ražas visā Eiropā būs mazāk,” viņa norāda.
Tukši veikalu plaukti nepaliks, bet jābūt morāli gataviem, ka cenas būs augstākas!
Jau ziņots, ka pārtikas ražotāji apsver atkārtotu vēršanos Konkurences padomē (KP), ja lielveikali nemainīs uzcenojuma politiku vietējiem ražojumiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Viņa norādīja, ka KP ir vienīgā oficiālā iestāde, kas spēj izpētīt piecenojuma politiku, ko savulaik kopā ar Zemkopības ministriju pārtikas ražotāji arī lūdza darīt.
“Runāt ir viens, bet vajag redzēt reālus faktus. Pētījums reāli parādīja, kāda situācija ir tirgū, un to, ka daudziem vietējiem produktiem ir lielāks piecenojums nekā importam. Ja veikala plauktā ir divi līdzīgi sieri, bet importa siers ir par vairākiem eiro lētāks, tad skaidrs, ka deviņi no desmit pircējiem paņems lētāko. Ja uzcenojums būs adekvāts un cenas līdzvērtīgas, tad mūsu pircējs izvēlēsies vietējo preci, jo lojalitāte Latvijā ražotai pārtikai ir un ir augsta,” teica LPUF vadītāja.
Šure norādīja, ka pārtikas ražotāji sagaida izmaiņas lielveikalu uzcenojuma politikā attiecībā pret vietējiem ražotājiem.
“Katrs pārtikas ražotājs jau pats vislabāk redz, cik maksā viņu ražotā produkcija lielveikalos, tikai ražotājs nevar to ietekmēt, var tikai rekomendēt tirgotājam, bet vai to ņems vērā, tas jau ir tirgotāja ziņā,” sacīja Šure.
Viņa atzīmēja, ka šobrīd pārtikas ražotāji vēl gaida, kad lielveikali vietējo preču uzcenojumus samazinās, pieņemot, ka izmaiņas var prasīt zināmu laiku. “Ja no ražotājiem saņemsim signālus, ka augstie uzcenojumi saglabājas, būsim spiesti vēlreiz vērsties KP pēc palīdzības, kādā veidā var panākt objektīvu un vienādu piecenojumu vietējiem un importa ražojumiem,” teica Šure, uzsverot, ka vietējie pārtikas ražotāji neprasa mazāku uzcenojumu, bet līdzvērtīgu piecenojumu ar importa produktu.
Tāpat viņa pastāstīja, ka Zemkopības ministrija kopā ar KP veido digitālo rīku, lai maksimāli objektīvi varētu redzēt piecenojumu. Darba grupā par šī rīka izveidi ir iekļauta arī LPUF un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP).
“Tirgotājiem arī būtu jāpadomā – ja viņi veido savu biznesu Latvijā, saņem peļņu Latvijā, tad kāpēc viņi vietējām precēm liek lielāku piecenojumu, bet poļu precēm zemāku? Lai atbalstītu Polijas ražotāju? Tāpat jautājums ir par privātajām preču zīmēm – ir pilnīgi neadekvāti, ka viens un tas pats produkts ar ražotāja zīmolu tiek pārdots daudz dārgāk nekā tas pats produkts ar lielveikala privāto preču zīmi. Produkts ir viens un tas pats, bet cenu atšķirība liela. Tas arī nav godīgi,” uzsvēra LPUF padomes priekšsēdētāja.
Jau vēstīts, ka Zemkopības ministrijai kopā ar Ekonomikas ministriju un KP digitālais risinājums ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā līdz gada beigām.
