Veikalu darba laika ierobežošana brīvdienās ir plašs un sociāls jautājums, uzskata ministrs 24
Tirdzniecības centru darba laika ierobežošana brīvdienās nav tikai ekonomisks vai mazo tirgotāju aizstāvības jautājums, bet gan ļoti plašs sociāls jautājums, trešdien raidījumā “Krustpunktā” sacīja zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).
Viņš norādīja, ka Zemkopības ministrijā (ZM) darbs pie likumprojekta par lielo tirdzniecības centru slēgšanu svētdienās turpinās, un patlaban ministra padomniece juridiskajos jautājumus strādā pie projekta sākotnējās redakcijas.
Šmits uzsvēra, ka kopumā šī nav jauna iniciatīva mazo tirgotāju atbalstam, jo sarunas par šādu darbības ierobežošanu bijušas arī iepriekš. Vienlaikus Šmits akcentēja, ka valdībā vairāk atbalsta nekā neatbalsta šādu likumprojektu un pauda cerību, ka tas tiks pieņemts.
Tāpat viņš minēja, ka likumprojekta galvenais mērķis ir dot vietu mazajiem tirgotājiem jeb diversificēt tirdzniecības sektoru.
Vienlaikus tiek domāts arī par sociālo aspektu, kas attiecas uz darbinieku slodzi, strādājot, piemēram, svētku dienās.
“Tas nav tikai ekonomisks vai mazo tirgotāju aizstāvības jautājums, tas ir ļoti plašs sociāls jautājums,” atzīmēja ministrs.
Ekonomikas ministrijas (EM) Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Didzis Brūklītis diskusijā pauda, ka patlaban ministrija pret rosinājumu izturas ar skepsi, jo tam trūkst padziļinātas izvērtēšanas un analīzes par to, kā šāds lēmums varētu ietekmēt ekonomiku kopumā.
“Pieredze arī Eiropā rāda, ka lielās valstīs, kurās līdz šim ir bijuši tirdzniecības ierobežojumi, pamazām virzās no tiem prom.
Arī ES rekomendējusi virzīšanos prom no darba laika ierobežojumiem,” norādīja Brūklītis, piebilstot, ka patlaban ministrija ZM likumprojektu atbalstīt nevarētu.
Starp apsvērumiem neatbalstīt rosinājumu Brūklītis uzskaitīja vairākus – patērētāju uzvedību un paradumus, darba spēku, nodokļu ieņēmumus un tamlīdzīgi. Tāpat viņš atzīmēja, ka Lietuvā, kur veikta izpēte par iespējamo tirdzniecības centru darba laika ierobežošanu, secinājumi galvenokārt ir negatīvi.
Tikmēr Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) skaidroja, ka jautājumu iespējams skatīt no vismaz divām perspektīvām. No vienas puses tā ir darbinieku un uzņēmēju labklājība situācijās, kad jāpielāgojas lielo tirdzniecības centru diktētajiem noteikumiem, no otras – tas ir arī mēģinājums atgriezt tirgotājus Rīgas centrā, kur nereti vērojami tukši skatlogi.
“Man jāsaka, ka tā, protams, nav tāda panaceja,” sacīja Staķis.
Lai arī kopumā ieceri atbalsta, Rīgas mērs nedomā, ka tirdzniecības centru slēgšana svētdienās viennozīmīgi veicinās pilsētas centra uzplaukumu.
“Tas, ka pilsētas centri iztukšojas, nav tikai Rīgas problēma, bet arī visas Eiropas problēma. Šobrīd visas pilsētas brauc kopā un par to runā,” uzsvēra Staķis, piebilstot, ka, ja netiks pieņemti lēmumi, pastāv iespēja, ka lielo pilsētu centri pārtaps par “spoku pilsētām”.
Tirdzniecības centra “Spice” valdes locekle Iveta Priedīte diskusijā nenoliedza, ka tirdzniecības centros brīvdienās, tostarp “Spicē”, apmeklējums pieaug par aptuveni 30-40%, salīdzinājumā ar darba dienām. Kā vienu no iemesliem viņa minēja laikmeta specifiku kā arī faktu, ka lielākoties Latvijā vismaz astoņus mēnešus klimatiskie apstākļi nav labvēlīgi ģimenes atpūtai dabā.
Tāpat Priedīte norādīja, ka
pēdējos gados korekcijas ieviesusi pandēmija, kā arī energoresursu sadārdzinājums, kura laikā tirdzniecības centri jau ieviesuši saīsināto darba laiku.
Pēc viņas paustā, patlaban nozare neplāno atgriezties pie iepriekšējā darba laika.
“Es esmu par to, ka mēs sekojam līdzi,” minēja Priedīte, piebilstot, ka gribētu, lai lielākais konkurents tirdzniecības centriem būtu Rīgas centrs, taču realitātē tie ir lielie interneta tirgotāji.
Staķis papildināja, ka pilsētas centru galvenais drauds ir nevis tirdzniecības centri, bet gan attālinātais darbs. “Jo kaut vai tā pati Rīgas dome, kas samazināja temperatūru pirmdienās un ļāva darbiniekiem strādāt attālināti – tie ir 5500 līdz 7000 cilvēku, kas vienkārši vienā dienā nebrauc uz centru,” skaidroja politiķis.
Viņš minēja, ka ekspertu prognozes liecina, ka nākotnē apmēram puse no tiem cilvēkiem, kas šobrīd strādā pie datora, strādās attālināti, kas ietekmēs gan tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju ikdienu, gan arī transporta nozari.
“Mani ļoti pārsteidz ekonomikas ministrijas viedoklis,” diskusijā sacīja Šmits. Viņš piekrita, ka plānam par tirdzniecības centru slēgšanu svētdienās būtu nepieciešams papildu ekonomiskais izvērtējums, taču sagaida, ka arī idejas oponenti veltīs laiku pretargumentu padziļinātai analīzei.
“Iedomāties, ka veikals X būs ciet svētdienā, un tie visi ienākumi netiks gūti valsts budžetā, tās ir pilnīgas muļķības, jo cilvēki bez piena nepaliks, bez biksēm arī nepaliks,” uzsvēra zemkopības ministrs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka no vietējo ražotāju puses mazo veikalu neesamība ir ļoti liels šķērslis savas rūpniecības attīstībai, tāpēc, ka nokļūšana lielākajās mazumtirdzniecības ķēdēs ir tuvu neiespējamai. Mazo veikalu atvēršana Šmita ieskatā šo problēmu risinātu.
Brūklītis, atbildot Šmita iebildumiem, uzsvēra, ka EM nekad nav iestājusies pret to, ka būtu jāveicina mazie un vidēji uzņēmumi, jāatgriež cilvēki pilsētas centros vai tamlīdzīgi. “Jautājums ir par to, ko mēs darām šobrīd,” sacīja Brūklītis, norādot, ka sākotnēji būtu nepieciešams izvērtēt visus alternatīvos variantus, pirms ķerties pie aizliegumu īstenošanas.
Kā iespējamos piedāvājumus Brūklītis saredz regulārus mājražotāju tirdziņus, kā arī pilsētvides pievilcīguma veicināšanu. Viņaprāt, iespēja celt vietējo pārtikas ražotāju sektoru uz kāda cita sektora rēķina nav atbalstāma un nesasniegs izvirzītos mērķus.
“Manuprāt, tā neo-liberālā pieeja, ka tirgus visu pats sakārtos un lai klients pats izvēlās, 30 gados nav sevi pierādījusi,” atzīmēja Staķis.
Viņš arī uzsvēra, ka katra krīzes situācija pierāda, ka stiprie uzņēmumi paliek vēl stiprāki, bet vājākie vienkārši neiztur un padodas.
“Un tas gan ir iemesls, kādēļ ir brīvo skatlogu, un, ja pilsēta vai valdība pasaka, ka mēs ļausim lietām pašām sevi regulēt, tas slikti beigsies,” norādīja Rīgas mērs.
Komentējot situāciju Rīgā un turpmākos plānus, Staķis pauda, ka liela daļa Eiropas lielās pilsētas ir nobažījušās par iedzīvotāju attālināšanos no pilsētu centriem. Viņš minēja, ka pirms laika viesojies Londonā, kur konferencē pārrunātas vairākas iespējamās programmas situācijas uzlabošanai, un Rīgu iecerēts attīstīt saskaņā ar Bristoles piemēru.
Programmas būtība paredz pašvaldībai izmaksāt uzņēmējiem finansiālu atbalstu, lai nodrošinātu telpas ilgstošai izīrēšanai. Tas ir pašvaldības grants, kas tiek izmaksāts pa daļām, lai veicinātu telpu noslogojumu.
Staķis minēja, ka Bristole nav ES, tādēļ vēl joprojām tiek pētīts un diskutēts par to, kā un kādā apmērā šo atbalstu izmaksāt. “Es pats zinu uzņēmējus, kuriem ir 50 uz 50 – varētu tā kā iet, varētu tā kā neiet, ir neziņa par nākotni. Šāda granta programma varētu šo spirāli iekustināt pozitīvi uz priekšu,” skaidroja Staķis.
LETA jau vēstīja, ka februārī zemkopības ministrs atklāja, ka ZM rosinās izstrādāt likumprojektu par lielo tirdzniecības veikalu darba laika ierobežojumiem, līdzīgi kā tas ir Vācijā, Šveicē un Francijā, lai veicinātu mazo tirdzniecības vietu, ēdinātāju un lauku tirdziņu dzīvotspēju.
“Šis nav jautājums par to, ka es kaut kā īpaši vērstos pret mūsu mazumtirgotājiem, tāpēc, ka ir pavisam vienkārša situācija. Tirgus ir tik mazs, ka trīs lielie nozares spēlētāji diktē tirgus noteikumus un [..] mazo veikalu praktiski nav,” norādīja Šmits.
