Veikals sieram uzliek dubultu uzcenojumu 2
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Latvijas Avīze” sarunā ar Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) vadītāju Jāni Šolku uzzināja, ka piena produktiem uzcenojums veikalos ir no vairākiem procentiem līdz 100% un pat vairāk.
Turklāt vērojama tendence, ka vislielākais uzcenojums ir tieši dārgākajiem produktiem, piemēram, sieram.
Tas satrauc piena produktu ražotājus, jo pastāvot bažas par tirgotāju iespējamu savas varas ļaunprātīgu izmantošanu.
J. Šolks norāda, ka joprojām uz ražotāju pleciem tiek liktas loģistikas izmaksas, plaukta cenas un akciju izmaksas, kas produktus padara nekonkurētspējīgākus salīdzinājumā ar importa produkciju.
“Te būtu darbs Konkurences padomei,” uzskata Šolks.
Jautājām konkurences uzraugam, vai kāds no minētajiem aspektiem tiek pētīts vai plānots to darīt. Konkurences padomes (KP) pārstāve Zane Gorškova skaidro, ka KP līdz šim nav konstatējusi, ka kāds konkrēts mazumtirgotājs Latvijā atrastos dominējošā stāvoklī.
Katrs tirgotājs uzcenojumu un gala cenu katrai precei nosaka neatkarīgi, vērtējot tirgus situāciju, skaidro Z. Gorškova.
Uzcenojuma vērtēšana vai regulēšana no KP puses netiekot veikta. Tiesa, nākamajā gadā Latvijā tiks ieviests jauns ES līmeņa regulējums, kas līdztekus esošajam Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumam (NMPAL) noteiks stingrākas prasības ražotāju, piegādātāju un mazumtirgotāju savstarpējām attiecībām, lai novērstu negodīgu prakšu piemērošanu.
Tāpēc arī KP nesen veicis dažādu pārtikas izplatīšanas ķēdē iesaistīto dalībnieku, to skaitā asociāciju, apzināšanu par problēmsituācijām, ar kurām tirgus dalībnieki saskaras to savstarpējās attiecībās.
“Tā rezultātā šādi signāli no piena ražotājiem netika saņemti. Tādējādi, KP ieskatā, pašlaik padziļinātai izpētei par kāda konkrēta mazumtirgotāja rīcību nav pamata,” “Latvijas Avīzei” pauda KP pārstāve.
Gadījumā, ja KP saņems konkrētu informāciju par faktiem, kas apliecinātu ražotājam vai piegādātājam piemērotus netaisnīgus noteikumus, to skaitā maksu par preču izvietošanu pamatplauktā vai noteikumu kompensēt iepriekš neatrunātas loģistikas izmaksas, kas aizliegts ar NMPAL regulējumu, konkurences uzraugs sola šādas ziņas pārbaudīt.
Jau iepriekš KP pētījusi preču izkārtojumu speciālās vietās un secināts, ka katram maksājumam, ko mazumtirgotājs pieprasījis no piegādātāja, ir jābūt pamatotam ar pakalpojumu vai citu konkrētu, ekonomiski skaidrojamu labumu, ko mazumtirgotājs sniedz piegādātājam.
Turklāt mazumtirgotājam jāspēj pierādīt pamatotību maksai par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās.
Gada nogalē KP noslēdza tirgus uzraudzību maizes tirgū, konstatējot nepilnības degustācijas dokumentācijas uzskaitē mazumtirgotājiem, par ko KP ir informējusi mazumtirgotājus un lūgusi novērst šīs nepilnības.
Pēdējā skaļā lieta nozarē, kad par Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem KP sodīja SIA “Baltstor” un SIA “Lenoka”, bija 2018. gadā.
Toreiz abi tirgotāji noteica netaisnīgas un nepamatotas sankcijas piegādātājiem, par ko saņēma attiecīgi 13,5 tūkstošu un 60,5 tūkstošu eiro sodu.
Kamēr KP signālus par problēmām piena nozarē no ražotājiem nav saņēmusi, tikmēr izskan aicinājumi piena produkcijai PVN samazināt uz 5%.
Vai šis samazinājums rezultēsies cenu samazinājumā veikalu plauktos, jautājums ir atklāts, ņemot vērā dramatiski augsto uzcenojumu atsevišķiem piena produktiem jau pašlaik.
