Latvijas veikalos joprojām agresorvalsts pārtika 123
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī pret Krieviju ieviestas ES sankcijas un daudzi uzņēmēji pārtraukuši sadarbību ar agresorvalsti, joprojām Latvijā ir komersanti, kas tirgo gan Krievijas, gan blakus esošās Baltkrievijas preces.
“Latvijas Avīze” izpētīja, ka “Mego” veikalos joprojām var iegādāties dažādas Krievijā ražotas preces. Piemēram, veikalu plauktos var atrast “Aso adžiku”, “Maiskij” tēju, Kubaņas sausiņus, ātri pagatavojamas biznesa pusdienas, kas ražotas Krievijā. Tāpat iespējams nopirkt Krievijas izcelsmes degvīnu un citas preces. Tiesa, salīdzinot ar gadu iepriekš, redzams, ka šādu preču skaits gājis mazumā.
Arī veikalu tīklā “Beta” joprojām pieejami Krievijas izcelsmes pārtikas produkti – majonēze, krekeri, ātri pagatavojamas zupas un citas maltītes.
Tāpat pieejami Krievijas izcelsmes kosmētikas līdzekļi, kā arī Baltkrievijā ražoti veļas pulveri.
Zemo cenu veikalu tīkls “Mere” jau kopš atvēršanas izcēlies ar plašu Krievijas preču skaitu. Jāatgādina, ka Krievijā analogs veikalu tīkls ar nosaukumu “Svetofor” darbojas jau kopš 2008. gada. Latvijā pirmais “Mere” veikals tika atvērts pirms diviem gadiem Rīgā, bet tagad tam piepulcējušies veikali Tukumā, Jelgavā un Liepājā.
Tagad redzams, ka liela daļa dažādu Krievijas izcelsmes saldumu nomainījuši Ukrainā ražoti cepumi, konfektes un citi našķi. Tāpat šajos veikalos pieejama pārtika un citas preces no Baltkrievijas, Turcijas, Uzbekistānas un citām valstīm.
Toties tajos joprojām var iegādāties Krievijā ražotus tekstila un plastmasas izstrādājumus.
Pagaidām gan grūti pateikt, vai tie ir iepriekšējie krājumi vai veiktas jaunas piegādes, jo šis veikalu tīkls komentārus nesniedz. Arī “Siberika” veikali pazīstami ar to, ka vairākums preču izcelsmes valstis ir Krievija, Baltkrievija un citas Austrumu bloka valstis un šīs preces te var nopirkt joprojām.
Nekas daudz nav mainījies zemo cenu “Fix Price” veikalos. Kā pārliecinājās “Latvijas Avīze”, šajā veikalu tīklā joprojām pieejama Krievijā ražota bērnu pārtika, sausmaizītes, grauzdiņi, tēja un pat alus. Tiesa, šajās bodēs var iegādāties arī Baltkrievijā, Ukrainā un Latvijā ražotus pārtikas produktus.
Lai arī sākotnēji “Fix Price” īpašnieka SIA “FP LV” īpašnieku skaitā bija vairāki Krievijas pilsoņi, tieši pērn martā par kontrolpaketes īpašnieci kļuva Igaunijas pilsone, tomēr tas nav mainījis veikala politiku.
Daļa rīkojas konsekventi
Vai tie veikali, kas, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, paziņoja, ka vairs netirgos Krievijas preces, to ir atsākuši darīt – šādu jautājumu “Latvijas Avīze” uzdeva Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadībai. Tāpat jautājām, vai ir veikali, kas konsekventi atteikušies no agresorvalsts precēm, un – vai Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču skaits veikalos gājis mazumā.
LPTA valdes priekšēdētājs Noris Krūzītis sacīja, ka diemžēl nav objektīvas visu tirgus dalībnieku informācijas par šiem jautājumiem. “Ir tīkli, kas šo ievēro un praksē konsekventi piemēro, un ir redzētas atkāpes, bet man nav skaidrojuma, kāpēc ir šīs atkāpes – uzkrājumi vai turpina iepirkumus,” skaidroja N. Krūzītis.
Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe neatbalsta Krievijas izcelsmes preču esamību Latvijas tirgū, bet tā neesot lielākā problēma.
“Lielākā problēma ir lielo lietu neizdarība un neesamība. Esmu dusmīga, ka mums neizdevās ātrāk pārliecināt ES un NATO nākt palīgā Ukrainai, lai Ukraina varētu uzvarēt. Tagad karš ir ļoti ievilcies,” piektdien teica Gulbe.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēters uzskata, ka katrs gadījums jāaplūko individuāli.
“Nekādā gadījumā nav pieļaujama Latvijas un Latvijai saistošo starptautisko sankciju apiešana. Tajos gadījumos, kad kādas konkrētas preces sankciju režīms neaizliedz importēt un tirgot, šo jautājumu var vērtēt tikai ētiskā un reputācijas griezumā,” viņš pauda “Latvijas Avīzei”.
LTRK vērtējumā katrs komersants pats rūpējas par savu reputāciju, un neapšaubāmi, ka agresorvalsts preču tirdzniecība būtiskai klientu daļai var raisīt nepatīkamas emocijas.
Vienlaikus jāņem vērā, ka daudziem pats galvenais kritērijs būs preču cena un tieši salīdzinoši zemais produkcijas cenas līmenis varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pieprasījums pēc attiecīgajām precēm saglabājas.
Kā liecina dati, ārējās tirdzniecības apjomi ar Krieviju un Baltkrieviju būtiski nemainās. Lai arī uzņēmumu skaits, kas veic tirdzniecību ar Krieviju, ir samazinājies, naudas izteiksmē imports un eksports saglabājas līdzīgā līmenī, kur kā viens no aspektiem minams būtiskais cenu pieaugums.
LTRK jau kopš 2022. gada februāra aicinājusi Latvijas valsti veidot atbalsta mehānismus uzņēmumiem, kas līdz tam darbojās Krievijas un Baltkrievijas tirgos, ņemot vērā, ka situācija šajos tirgos ir ļoti nenoteikta un ir būtiski, lai Latvijas uzņēmumi sadarbības partnerus meklētu citos tirgos, ar kuriem sadarbība ir paredzamāka un ilgtspējīgāka.
Aptur eksportu
Vai Latvijas pārtikas ražotāji joprojām savus ražojumus eksportē uz Krieviju? Portālam “Delfi” kāds aculiecinieks marta sākumā ziņoja, ka Maskavas veikalu tīklā “Pjateročka” iespējams iegādāties “Lāčplēša alu”.
Šīs alus šķirnes ražotājuzņēmums “Cido Grupa” konkrēto gadījumu nevarēja komentēt, bet tam nācās skaidrot, ka kopš pagājušā gada septembra pilnībā pārtraukts “Lāčplēša alus” eksports uz ārvalstīm.
“Cido Grupas” valdes loceklis Marijus Valds Kirstuks jau atzinis, ka uzņēmums joprojām nav pilnībā kompensējis zaudētos eksporta tirgus Krievijā un Baltkrievijā, kur tika eksportēti aptuveni 6–7% no kopējā eksporta apjoma. Tomēr tie bija vien 2% no kopējā pārdošanas apjoma un pēdējos gados eksports uz šīm valstīm gājis mazumā.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks zina teikt, ka Latvijā ražotie piena produkti uz Krieviju vairs netiek eksportēti. Vēl 2021. gadā Krievija bija trešā lielākā saldējuma eksporta valsts aiz Igaunijas un Lietuvas, kur kopumā tika realizēts saldējums par diviem miljoniem eiro, savukārt 2022. gadā Krievija vairs nav atrodama nozīmīgāko saldējuma eksporta partneru sarakstā.
Vairāk nekā divas reizes sarukusi degvīna eksporta vērtība uz Krieviju – 2021. gadā tur realizēts degvīns par 15,4 miljoniem eiro, bet 2022. gadā – par sešiem miljoniem eiro. Tajā pašā laikā audzis degvīna eksports uz ASV, kur pērn realizēta prece 17,3 miljonu eiro vērtībā, kas ir par trīs miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
Joprojām tirgojamies
Izpētot statistikas datus, redzams, ka Krievijas iebrukums Ukrainā mainījis eksporta un importa struktūru.
Tiesa, kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, tirdzniecība kaimiņvalstu starpā notiek joprojām.
Šī gada janvārī vien no Krievijas ievestas preces 60 miljonu eiro vērtībā, to skaitā minerālie produkti par 24,99 miljoniem eiro, bet pārtikas – par 10,8 miljoniem eiro. Tajā pašā laikā Latvija eksportējusi preces par 84,89 miljoniem eiro, un liela daļa bija pārtikas rūpniecības ražojumu, dzērienu un tabakas eksports – 41,29 miljonu eiro vērtībā, kam sekoja mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu eksports par 10,9 miljoniem eiro. Lai arī eksporta vērtība sarukusi nedaudz, importa vērtība sarukusi vairāk nekā trīs reizes.
Arī tirdzniecība ar Baltkrieviju nav apstājusies. Šī gada janvārī Latvijā ievestas baltkrievu preces par 15 miljoniem eiro – lielākoties mašīnas un mehānismi, optiskās ierīces un aparāti, tekstilizstrādājumi, plastmasas izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības produkcija.
Pēdējo desmit gadu rekords tika sasniegts pērn maijā, kad tikai vienā mēnesī no Baltkrievijas importētas preces 56 miljonu eiro vērtībā. Savukārt eksports uz Baltkrieviju šogad janvārī bija 17 miljonu eiro vērts un galvenās eksporta preces – optiskās ierīces un aparāti, transporta līdzekļi un ķīmiskās rūpniecības produkcija, kā arī tekstilizstrādājumi.
Pavisam 2022. gadā Krievijas preču importa kopvērtība sasniedza 1831 miljonu eiro, bet eksporta kopvērtība uz Krieviju – 1194 miljoni eiro jeb aptuveni tikpat, cik gadu iepriekš.
Preces uz Krieviju pagājušajā gadā eksportēja 831 Latvijas uzņēmums, kas ir par 18% mazāk nekā 2021. gadā, bet uz Baltkrieviju – 383 uzņēmumi, kas ir par 21,8% mazāk, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē. Vienlaikus preces no Krievijas 2022. gadā importēja 1268 uzņēmumi, kas ir par 29,3% mazāk nekā 2021. gadā, bet no Baltkrievijas – 588 uzņēmumi, un tas ir samazinājums par 33,9%.
Faktiski redzams, ka sarucis gan eksportējošo, gan importējošo uzņēmumu skaits, taču tas joprojām ir vērā ņemams.
Tajā pašā laikā redzams, ka strauji pieaudzis darījumu apjoms ar Kazahstānu un citām NVS valstīm. Piemēram, eksports uz Kazahstānu pieaudzis 2,5 reizes, uz Kirgizstānu – 3,5 reizes, bet uz Armēniju – 2,8 reizes, savukārt imports no Kazahstānas pieaudzis 8,9 reizes, no Kirgizstānas – 11,4 reizes, bet no Azerbaidžānas – 2,7 reizes. Importa pieaugumu no Kazahstānas visvairāk ietekmējuši tieši augu valsts produkti.
Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu pieaudzis arī eksportējošo un importējošo uzņēmu skaits ar jau pieminētajām NVS valstīm. Īpaši strauji palielinājies uzņēmumu skaits tirdzniecībā ar Kazahstānu – eksportā par 115 uzņēmumiem, importā – par 63. Tas varētu liecināt, ka darījumu partneri ierasto tirdzniecības ceļu vietā izvēlas citas iespējas.
