Daži veikali pāriet no darba zaļajā režīmā uz darbu sarkanajā režīmā. Kā un kāpēc? 160
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vairāki lielveikali pēdējā mēneša laikā pāriet no darba zaļajā režīmā uz darbu sarkanajā režīmā – lai pielāgotos valdības noteikumiem, telpas tiek it kā sašaurinātas ar plauktiem vai sētiņām.
Kā zināms, sarkanais režīms ļauj veikalam uzņemt visus pircējus – ne tikai ar vakcinācijas sertifikātiem.
“Latvijas Avīzes” rīcībā esošā informācija liecina, ka darbības režīmu nomainījuši vairāki “Maxima” veikali, to skaitā Tukumā un Cēsīs. Jautājām kompānijai “Maxima Latvija” par iemesliem, kāpēc notikušas šādas izmaiņas.
Tās pārstāvji skaidro, ka valstī noteiktie tirdzniecības ierobežojumi šogad likuši visiem mazumtirgotājiem pielāgoties un veikt vērienīgas izmaiņas veikalu darbībā.
“Jau kopš brīža, kad tika sākta diskusija par iespēju ieviest ierobežojumus lielāka formāta veikalu darbībai, “Maxima Latvija” ir iestājusies pret šādiem ierobežojumiem, norādot: visām pirmās nepieciešamības precēm – pārtikai, medikamentiem un pakalpojumiem – ir jābūt pieejamiem visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no veikala izmēra. Savu nostāju esam aktīvi pauduši arī valdības darba grupās un atbildīgajām ministrijām,” skaidro “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.
Pašlaik uzņēmums uzsācis astoņu “Maxima” lielāka formāta veikalu pielāgošanu sarkanajam režīmam, lai, ievērojot noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskās prasības, nodrošinātu pieeju pārtikai un medikamentiem (lielā daļā šo veikalu atrodas arī aptiekas) ikvienam.
Kopumā pašlaik 86% jeb 148 “Maxima” veikali turpina darbu sarkanajā režīmā un ir atvērti ikvienam iedzīvotājam, savukārt 14% jeb 25 veikali, to skaitā lielā formāta XX un XXX veikali, strādā zaļajā režīmā.
Liene Dupate-Ugule skaidro, ka lielāka formāta veikalu darbības ierobežojumi vissmagāk skar tieši reģionālos tirdzniecības centrus un mazos uzņēmumus ārpus Rīgas, kuri atrodas šajās tirdzniecības vietās.
It īpaši reģionos pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu blīvums ir daudzkārt mazāks un iedzīvotājiem iespēja saņemt pirmās nepieciešamības pakalpojumus un preces ir ierobežotas, it sevišķi šajā aukstajā laikā.
Pircēju un darbinieku drošība gan palikšot nemainīga arī atsevišķu veikalu pārejā no zaļā uz sarkano režīmu, sola “Maxima Latvija”.
Pietrūkst vadlīniju
Savukārt “Rimi Latvia” pauda, ka, iespējams, pietrūkst skaidrāku un izskaidrojošāku vadlīniju tirdzniecības nozarei un tieši kā šos noteikumus ieviest reālajā dzīvē gan tiem, kas ir lieli mazumtirdzniecības tīkli, gan tiem, kas ir, piemēram, nelieli tirdzniecības centri reģionos ar nelielu nomnieku skaitu, kuros ir jāregulē plūsmas.
“”Rimi Latvia” tīklā nav notikušas būtiskas izmaiņas mūsu veikalu pārejā no zaļā režīma veikaliem uz sarkanā režīma veikaliem, vadāmies pēc valdības noteiktajiem ierobežojumiem atbilstoši platībām epidemioloģisko prasību nodrošināšanai. Ir redzams, ka tirdzniecības nozarē notiek dažādas valdības noteikto ierobežojumu interpretācijas, taču mūsu gadījumā vadāmies pēc EM skaidrojumiem un neskaidrību gadījumā lūdzam precizējumus,” pauda “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.
Pēdējā laikā tirgū bijuši novērojami dažādi interpretācijas varianti, kas atsevišķos gadījumos skaidrojami, piemēram, ar tirdzniecības centru vadības savu izpratni par to, kā centram būtu jāstrādā.
“Rimi” tīklā arī bijuši izņēmuma gadījumi, kur notikušas diskusijas ar centru īpašniekiem par viņu ideju, ka, piemēram, centrs var strādāt daļu nedēļas zaļajā režīmā, daļu – sarkanajā.
“Centros, kur neesam īpašnieki, mums ir atvērta diskusija ar centru īpašniekiem atsevišķās situācijās, jo ir gadījumi, kur t/c vadība vēlas pāriet uz sarkano režīmu un cenšas to atbilstoši epidemioloģiskajām prasībām ieviest. Piemēram, šāda situācija pagājušajā mēnesī bija t/c “Minska”, kur šobrīd strādājam sarkanajā režīmā pēc centra noteikumiem. Mūsu tīklā vienīgais veikals, kas pēdējā laikā ir pārgājis uz sarkano režīmu, ir “Rimi Mīlgrāvis”, kur esam izvērtējuši plūsmas korekcijas iespējas atbilstoši noteikumiem,” skaidro Šleiers.
Ministrija neatbalsta
Tikmēr Ekonomikas ministrija (EM) neatbalsta atsevišķu tirgotāju īstenoto praksi un uzskata, ka tādējādi rasts risinājums regulējuma apiešanai, vēsta EM pārstāve Evita Urpena.
Vienlaikus ministrija aicina tirgotājus apzināties situācijas nopietnību, pastiprināti rūpēties par savu darbinieku un veikalu apmeklētāju drošību un ievērot visus piesardzības pasākumus.
Valdības noteikumi paredz, ka tirdzniecības dalībnieks vienam apmeklētājam tirdzniecības vietā nodrošina ne mazāk kā 25 m2 no publiski pieejamās telpu platības.
Par apmeklētājiem publiski pieejamu telpu, EM ieskatā, ir uzskatāma tirdzniecības zāle, kurā tiek organizēts tirdzniecības process. Par šādu telpu nebūtu uzskatāmas palīgtelpas, noliktavas, administrācijas telpas un citas telpas tirdzniecības vietā, kur neatrodas apmeklētājs un netiek sniegts tirdzniecības pakalpojums.
Attiecīgi, EM ieskatā, maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits, kas vienlaikus drīkst atrasties tirdzniecības vietā, būtu nosakāms jeb aprēķināms no kopējās tirdzniecības zāles platības, tirdzniecības plauktu un iekārtu izvietojumam tirdzniecības vietā pievēršot tikai sekundāru nozīmi.
