Veikala pārdevējai vairs nevar prasīt obligātas krievu valodas zināšanas! Valsts darba inspekcija un labklājības ministrs skaidro likuma izmaiņas 126
Darba likumā ir noteikts, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai, tātad situācijas, kad darba intervijā no cilvēka tiek prasītas, piemēram, obligātas krievu valodas zināšanas, šobrīd ir pretlikumīgas.
Portāls LA.LV sazinājās ar Valsts Darba inspekciju un viņi likuma izmaiņas komentēja šādi: “Darba devējs pretendentiem nedrīkst izvirzīt svešvalodas prasības, ja veicamā darba specifika nav tāda, ka noteiktas svešvalodas zināšana ir priekšnosacījums, lai vispār varētu veikt konkrēto darbu, piemēram, tulka darbs, saskarsme galvenokārt ar ārzemēm vai ar ārzemniekiem, kuri īslaicīgi uzturas valstī u. tml.
Klientu apkalpošana pati par sevi nav attaisnojošs iemesls svešvalodas zināšanu prasīšanai, jo īpaši, ja pakalpojums tiek sniegts tikai Latvijā
un pamatā tikai Latvijas iedzīvotājiem. Darba likuma normas un to piemērošana vienlīdz attiecas kā uz publisko, tā privāto sektoru.”
Ja tiks saņemta informācija par iespējamiem pārkāpumiem darba sludinājuma saturā, par nepamatoti izvirzītām svešvalodas prasībām par uzņēmumiem, kuros iepriekš bija veiktas pārbaudes, uzņēmumiem tiks izskaidrots, ka VDI ir pārskatījusi savu nostāju jautājumos, kas skar krievu valodas prasības darbiniekiem darba sludinājumos, un pārbaude tiks veikta, ievērojot jauno pieeju par svešvalodas prasību izvirzīšanas prasībām.
Ja darba inspekcija konstatēts, ka kāds uzņēmums vēl joprojām darba sludinājumos vai intervijās prasīs obligātas krievu valodas zināšanas, lai šajā valodā varētu komunicēt ar klientiem, tiks izteikts brīdinājums, bet pēc atkārtotas sūdzības, piemērots sods.
“Esam piedāvājuši papildināt Darba likuma normu ar noteikumu, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas tirgū,” LA.LV skaidro labklājības ministrs Uldis Augulis.
Ar šādu risinājumu potenciāli tiktu novērsta darba devēju rīcība, kad kādas svešvalodas prasme tiek prasīta bez objektīva pamata, piemēram, apkopējai, kasierim, remontdarbu strādniekam un tamlīdzīgi, jo šie darbi tiek veikti Latvijas tirgū.
“Vienlaikus esam rosinājuši paredzēt, ka aizliegumu prasīt svešvalodas prasmi darbībām Latvijas tirgū var neattiecināt uz tādiem darbiem, kur svešvalodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums (darba izpilde bez konkrētas svešvalodas prasmes nav iespējama, piemēram, konkrētas valodas tulks).
Papildus esam piedāvājuši arī noteikt pienākumu darba devējam darba sludinājumā jau sākotnēji norādīt svešvalodas prasmes nepieciešamības pamatojumu,
līdz ar to sniedzot pretendentiem skaidru un nepārprotamu informāciju par svešvalodas prasmēm un veicamajiem pienākumiem. Tādējādi darba devēji jau sākotnēji tiek mudināti pārdomāt svešvalodas zināšanu nepieciešamību konkrētajā darbā vai amatā,” ministrs norāda.
