Cik raiti pāreja uz eiro norit mazajos pagastu veikalos? 0
Anda Muceniece, pārtikas veikala “Mēnestiņš” īpašniece Kroņaucē: ”Nebiju rēķinājusies, tas bija neliels šoks, ka cilvēki tik daudz skaidru naudu ir atstājuši. 1. janvārī ļoti daudz pirka par latiem, pirkumi galvenokārt latos notika arī šā gada otrajā dienā. Savukārt 3. janvārī varēja just, ka ir maksātas pensijas, daudz pirkumu bija eiro. Mums ir divi eiro kalkulatori. Ar tiem vispirms pārvēršam latus eiro un pēc tam šo summu ievadām kases aparātā. Cilvēku attieksme pret eiro ir dažāda. Ir arī ļaudis, kas to vērtē kritiski. Paredzu, ka aptuveni pēc mēneša attieksme būs mainījusies.”
Raimonds Vuļs, Dricānu pagasta veikala ”Ozoli” saimnieks: ”Mūsu ļaudis pērk maz un par mazām naudas summām. Pirmajai dienai eirozonā bankā paņēmu 250 eiro, tomēr tik daudz nevajadzēja. Mums problēmu ar eiro nav. Darbojamies kā naudas maiņas punkts. Man gan nepatika, ka nesen ieradās Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji un lika uz cenu zīmēm norādīt arī maksu par produkta kilogramu. Tas nozīmē, ka cilvēkam uz vienas cenu zīmes ir seši uzraksti! Tas ir par daudz.”
Rolands Klēfelds, divu veikaliņu un kafejnīcas Kazdangā un Aizputē saimnieks: ”Pārēja uz eiro ir vienkārša. Salīdzinājumam – tā ir tikpat sarežģīta un rada līdzīgas neērtības kā, piemēram, cenu zīmju maiņa, kad mainās pievienotās vērtības nodokļa likme vai akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. Žēl, ka valdība pāreju nosaka 1. janvārī, tad, kad izdevīgāk ir tai, nevis uzņēmējiem. Tā kā mums pērn SEB un “Swedbank” Aizputē slēdza bankas filiāles, tad patlaban banknotes iemaksājam bankomātos, bet skaidrās naudas monētas vedam uz Latvijas Bankas nodaļu, kur par to pieņemšanu komisijas naudu neprasa.”
Rudīte Zariņa, Vestienas pagasta veikala-krodziņa saimniece: ”Es pati vēl gada trešajā dienā nevaru pieņemt lata nomaiņu, tomēr neko darīt. Ļoti žēl, ka mazajā Vestienā cilvēkiem vienīgā iespēja mainīt naudu ir divi veikaliņi. Pastā naudu nemaina. Mēs pirmajai gada dienai pasūtījām 900 eiro un jau pirmajā naktī pusi no šīs summas iztērējām. Naudas veikalam nebija, 27. decembrī tās piegādei ieguldījām personiskos ietaupījumus un eiro saņēmām gada priekšpēdējā dienā. Visvairāk cilvēki maksā latos, dažs atnes un izkrata pēdējos santīmus. Mums ir divi eiro kalkulatori, kases aparātā cenu ievadām eiro. Pircējiem pie eiro ir grūti pierast tāpēc, ka visi maksājumi ir lielāki nekā agrāk. Redzu, ka ļaudis iepērkas taupīgāk nekā agrāk. Gados vecākiem pircējiem ir jāskaidro, kāpēc pēc neliela pirkuma no pieciem latiem izdod vēl piecus eiro. Pārdevējām pārejas laikā ir ļoti, ļoti daudz darba, jāpieņem arī produkti. Ja man būtu iespējas, es viņām medaļas pasniegtu. Mēs nedaudz jūtamies aizskarti, ka ar naudas maiņu pildām bankas funkcijas. Skaidro naudu vedam uz vairākus desmitus kilometrus tālo Madonu, tur jāstāv rindās. SEB bankas darbinieces arī pavisam nogurušas, viņām nav spēka smaidīt. Vēl ačgārni šķiet, ka cenas latos jānorāda pusgadu. Pietiktu ar, visilgākais, vienu mēnesi.”
Uzziņa
* Vērtējot pirmās šā gada un eiro izmantošanas dienas, Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norāda uz banku spiedienu, nosakot komisijas maksu par skaidras naudas monētu iemaksu un iesaldējot mazo tirgotāju apgrozāmos līdzekļus pirms eiro piegādēm.
* LTA vienlaikus pateicas bankām par perfekti veikto pāreju uz eiro un minimālo pārtraukumu, pircējiem sniedzot iespēju norēķināties ar banku kartēm.
* LTA vēlētos ilgāku darba laiku banku nodaļās, lai tirgotājiem būtu mazākas rindas naudas nodošanai un maiņas naudas saņemšanai.
