Veikalā iedarbojas signalizācija. Ko drīkst darīt apsardze? 1
Vēlos noskaidrot, kādas ir veikalu apsardzes kompetences robežas. Vai tiešām viņiem ir tiesības aizturēt, nopratināt, iztaustīt cilvēku? Vai apsardzes darbiniekiem ir tādas pašas tiesības kā policijai? Kā cilvēkam rīkoties, ja viņu aiztur, jo, izejot no veikala, pīkst drošības sistēma? Otrs jautājums – vai bērnu var aizturēt, rakāties viņa mantās un pārmeklēt viņu bez vecāku klātbūtnes? Jautā lasītāja Ilga no Rīgas.
Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Simona Grāvīte skaidro, ka apsardzes darbiniekiem nav tādu pašu tiesību kā policijai: “Apsardzes darbinieku kompetence ir noteikta Apsardzes darbības likumā, un likums Par policiju uz apsardzes darbinieku rīcību nav attiecināms.”
Apsardzes darbinieka pienākumi atbilstoši Apsardzes darbības likuma 1. pantam ir nekustamā īpašuma, kravas, preču vai citas kustamās mantas, skaidras naudas vai vērtspapīru un fizisko personu apsardze, iekšējās kārtības un drošības nodrošināšana apsargājamos objektos, apsardzes konsultāciju sniegšana, kā arī citas darbības, ko veic apsardzes darbinieks, lai novērstu prettiesisku vai citādu apsargājamā objekta apdraudējumu.
Vai drīkst aizturēt pircēju
Apsardzes darbības likuma 18. pantā noteikts, ka apsardzes darbinieka pienākums ir aizturēt cilvēku, par kuru pastāv aizdomas, ka viņš apsargājamajā objektā ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu, un nekavējoties par to informēt Valsts policiju, fiksēt lieciniekus, apsargāt notikuma vietu un nodrošināt tās neaizskaramību.
Vislielākās domstarpības starp pircēju un apsardzes darbinieku parasti rodas par personisko mantu apskati.
“Apsardzes darbības likuma 18. panta otrās daļas 3. punkts noteic apsardzes darbiniekam tiesības lūgt, lai cilvēks labprātīgi uzrāda personiskās mantas, transportlīdzekli vai kravu un tās atbilstību apstiprinošus dokumentus, ja šādas darbības ir paredzētas apsargājamā objekta apsardzes noteikumos,” komentē Simona Grāvīte.
Situācijā, kad, izejot no veikala, iedarbojas signalizācija, veikala apmeklētājs pēc apsarga lūguma var uzrādīt iepirkumus un kopīgi noskaidrot signalizācijas iedarbošanās iemeslu, bet pārmeklēt cilvēku, iztaustīt, vai apģērbā nav noslēpta kāda veikala prece, apsargs nedrīkst.
Nav arī atļauts atņemt somiņu un bez pircēja piekrišanas pārmeklēt viņa personiskās mantas.
Ja, izejot no veikala, iedarbojas signalizācija, tas rada pamatu uzskatīt, ka pircējs izgājis no veikala ar preci, kurai piestiprināta signalizācijas daļa, kas iedarbina skaņas un gaismas signālu.
Tas ir pamatots iemesls, lai likuma izpratnē aizturētu veikala apmeklētāju. Ja cilvēks atsakās sadarboties, tas apsardzi dara uzmanīgu.
“Vienlaikus jāatceras, ka atteikšanās uzrādīt mantas pēc apsardzes darbinieka lūguma var radīt aizdomas, ka veikala apmeklētājs izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas dod apsardzes darbiniekam tiesības cilvēku aizturēt un izsaukt Valsts policiju,” skaidro policijas pārstāve.
Jārēķinās, ka tas aizņem gana daudz laika, kamēr sagaidīsiet Valsts policijas darbiniekus, tāpēc ieteicams sadarboties ar apsardzi. Šajā situācijā aizturētais drīkst zvanīt advokātam un tuviniekiem, taču līdz policijas ierašanās brīdim viņš nedrīkst pamest apsardzes dienesta telpas.
Vienīgais pierādījums – pirkuma čeks
Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem, kad veikala apmeklētājs tiek apvainots par zādzības mēģinājumu, tiek pārmeklētas viņa mantas un nepieciešama skaidrošanās, ieteicams rūpīgi saglabāt visus dienas pirkumu čekus.
Situāciju ātri var atrisināt, salīdzinot somā esošās preces ar to uzskaitījumu čekā. Ja čeks kā pierādījums noklīdis, ir variants novērošanas video noskaidrot, kurā kasē cilvēks ir samaksājis par pirkumu, un meklēt čeku kastītē pie kasieres vai pieprasīt čeka kopiju, bet tas aizņems daudz laika, jo kases atvēršana un apturēšana prasa noteiktu darbību kopumu.
Nav ieteicams sākt lietot preci, pirms neesat par to norēķinājušies.
Nereti cilvēki atver sulu vai limonādi, padzeras vai iedot padzerties raudošajam bērnam, un tas viņiem šķiet normāli, jo par preci taču paredzēts samaksāt pie kases.
Apsardzes firmas darbiniekiem tas tā nešķiet, jo šāda pircēja izturēšanās rada aizdomas par negodprātīgu rīcību (jo veikala klients taču preci var nolikt pusizdzertu atpakaļ), tāpēc liek novērošanas kamerā izsekot cilvēku līdz kasei un nereti rada nevajadzīgu spriedzi.
Ja vēl pēc tam nostrādā signalizācija, tas var beigties ar konfliktu. Būtiski atcerēties, ka prece nepieder veikala klientam, kamēr viņš par to nav samaksājis, tāpēc to nedrīkst lietot.
Bērnus pārmeklēt nedrīkst
Apsardzes darbības likums noteic, ka bērnu un pusaudžu, kuri nav sasnieguši 14 gadu vecumu, personiskās mantas drīkst pārbaudīt tikai viņu vecāku vai likumisko pārstāvju klātbūtnē un ar viņu atļauju.
Ja nav klāt vecāku vai likumisko pārstāvju, apsardzes darbinieks vienīgi ir tiesīgs izsaukt Valsts policiju. Bērnu pārmeklēšana ir kategoriski aizliegta!
Nobeigumā jāpiebilst, ka atbilstīgi spēkā esošajai likumdošanai apsardzes darbinieks noteiktajos gadījumos patiešām var ierobežot cilvēka tiesības un brīvību, bet tajā pašā laikā viņam pēc veikala apmeklētāja lūguma ir pienākums nosaukt savu uzvārdu un apsardzes firmas nosaukumu, uzrādīt nodarbinātā apliecību, kā arī sniegt paskaidrojumu, pamatojot katru konkrēto ierobežojumu.
SVARĪGI
Apsardzes darbinieks drīkst lietot fizisku spēku tikai tad, ja cilvēks ar savu prettiesisko darbību rada reālus draudus apsargam, citu cilvēku dzīvībai vai veselībai, apsargājamajam objektam. Tad apsargs pēc mutvārdos izteikta brīdinājuma drīkst lietot fizisku spēku, lai izbeigtu prettiesisko darbību un aizturētu likumpārkāpēju. Aizturētā personua nekavējoties jānodod Valsts policijai. Citādā veidā un formā lietot fizisku spēku ir aizliegts! Par prettiesisku apsarga rīcību var sūdzēties pašā apsardzes firmā vai rakstīt iesniegumu Valsts policijai.
UZZIŅA
• Apsardzes darbinieki labi pārzina savu apsargājamo objektu, tāpēc ir pirmie cilvēki, pie kuriem vērsties kritiskās un bīstamās situācijās, kā arī tad, ja veikalā pazudis bērns. Pat likumā ir iekļauts, ka apsardzes pienākumos ietilpst ne tikai zādzības novēršana, bet arī sabiedriskās kārtības uzturēšana, kas ietver rūpes par tirdzniecības centru apmeklētāju drošību.
• Apsardzei ir pienākums atlīdzināt veikala klientam zaudējumus, kurus nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.
• Apsardzes firmai ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citu cilvēku dzīvībai, veselībai vai mantai. Zaudējumi mantai tiek novērtēti, ievērojot kompensācijas principu atbilstīgi likumam Par apdrošināšanas līgumu.
