Veidos stiprāku ES robežsardzi 3
“Šis ir ambiciozs plāns, taču kavēties ilgāk nav iespējams,” tā situāciju, kādā top jaunā ES robežapsardzības aģentūra, raksturojis Eiropas migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls. Plānots, ka jaunā aģentūra, kuras ideju izvirza Eiropas Komisija (EK), aizstās pašreizējo “Frontex”, kura milzīgajā bēgļu krīzē daudzu ekspertu vērtējumā izrādījusies bezspēcīga.
Jaunajai aģentūrai būtu ap 1000 darbinieku, kas ir trīs reizes vairāk nekā šobrīd “Frontex”, un tai būtu tiesības darboties autonomi pat bez valstu piekrišanas. Aģentūras pašas rokās būtu izvērtēt, kad situācija uz robežām patiešām ir neatliekama, un doties uz sarežģīto vietu pat tad, ka ES dalībvalsts to nav lūgusi vai arī ignorē Briseles aicinājumu par stingrākām kontrolēm.
Patlaban ES prezidējošās valsts Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns norādīja, ka jaunās aģentūras spēkus varētu izvietot arī valstīs, kas pagaidām vēl neietilpst blokā, bet cer uz pievienošanos un arī sastopas ar lielu bēgļu un imigrantu plūsmu, piemēram, Serbijā un Maķedonijā.
Virkne valstu pretojas
Jaunas aģentūras izveidošanu stingri atbalsta Eiropas ietekmīgākie spēlētāji Vācija un Francija. Arī Itālija, kas piedzīvo milzīgu imigrantu pieplūdumu, iecerei nepretojas. Taču sīvi iebilst Polija, kura patlaban ir namamāte “Frontex” aģentūrai.
Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis jau pavēstījis, ka doma par “Frontex” aizstāšanu ar struktūru, kas būs neatkarīga no dalībvalstīm, ir šokējoša un nedemokrātiska. EK jebkurā gadījumā gatavojas arī jaunās aģentūras sēdekli paturēt Varšavā, taču Polija ceļ pretenzijas pret to, kāds statuss būs šeit strādājošajiem, proti, tā nepiekrīt domai, ka jaunās aģentūras darbinieki būs diplomāti, kuru bērniem Polijai nāksies nodrošināt angliski runājošas skolas. Polija vēlas, lai vietējai varai būtu lielāka teikšana par jauno aģentūru, kuru, kā noprotams no jaunajiem priekšlikumiem, vairāk ietekmēs un tās darbu organizēs Brisele.
Visai kritiska ir arī bēgļu un migrantu pārplūdinātā Grieķija. Ārlietu ministrs Niks Kocijs norādījis, ka šī iecere ir sasteigta un problēmas ir jārisina demokrātiskā veidā.
Grieķija iegāž “Frontex”
Par līdzšinējā “Frontex” darbinieku klupšanas akmeni izrādījusies Grieķija. Aģentūras darbinieki jau strādā Grieķijā, kur ir milzīgs bēgļu pieplūdums no Sīrijas, Irākas un Afganistānas. Tur viņiem nākoties strādāt vietējās varas pakļautībā un saskaņā ar tās norādījumiem. Taču eļļu ugunij visās diskusijās par “Frontex” spēku pielējis fakts, ka vismaz divi no teroristiem, kuri piedalījās asiņainajos teroraktos Parīzē, bija šķērsojuši tieši Grieķijas robežas kopā ar citiem daudziem tūkstošiem migrantu un iemanījušies nokļūt Eiropā, “Frontex” darbinieku nepamanīti. Tomēr šogad “Frontex” izdevies atklāt vairāk nekā miljonu nelikumīgas robežas šķērsošanas gadījumu.
Parlamentā atšķirīgi viedokļi
Šim jautājumam samita laikā Briselē pievēršas dalībvalstu līderi, taču savs vārds būs sakāms arī Eiropas Parlamentam. Deputāti sesijā Strasbūrā pauda dažādu attieksmi. “Manuprāt, šī ir tā reize, kad dalībvalstīm vajadzētu uzticēt zināmu kompetenču līmeni ES līmenim, lai parūpētos par pašu pilsoņu drošību,” norādīja deputāte no Austrijas Angelika Mlinara. Savukārt izteiksmīgi nepatiku pret jauno ieceri raksturoja deputāte no Zviedrijas Malina Bjorka, sakot, ka viņai no domas vien skrien skudriņas pār muguru.
Pārmaiņas robežsardzes sistēmā atbalsta arī pašas “Frontex” līdzšinējā vadība. Izpilddirektors Fabriss Legžerī sacījis, ka ir zaudēti veseli desmit gadi, kuros varēja daudz ko panākt. “Ir pienācis laiks rīkoties,” viņš atzinis izdevumam “Financial Times”.
Līdz šim “Frontex” allaž bijis jālūdz atļauja nacionālajām valdībām, lai aģentūras darbinieki varētu pilnvērtīgi strādāt to teritorijā. Valstis arī ļoti kūtri piedalījušās ar atbalstu, kad aģentūra lūgusi cilvēku resursus grūtākajos brīžos un vietās. Piemēram, arī Grieķija atļāvusi “Frontex” klātbūtni tikai pēc lielas lūgšanās un diplomātiska spiediena, lai beidzot eksperti varētu ierasties un strādāt uz robežas ar Maķedoniju. Šo attieksmi F. Legžerī pamato ar to, ka dalībvalstis lūgt palīdzību “Frontex” uzskata par vājuma izpausmi un faktiski zem sava goda, kas, viņaprāt, ir pilnīgi aplama pozīcija.
Jāatgādina, ka “Frontex” darbu sāka 2005. gadā, un, kā norāda tās darbībā iesaistīti cilvēki, tā jau pašā sākumā bija pakļauta neveiksmei, jo aģentūrai nācies ilgi gaidīt, kamēr dalībvalstis nodrošinājušas to ar tik elementāru lietu kā datoriem. Vēlāk valstis “Frontex” piešķīrušas vairāk naudas līdzekļu, tajā pašā laikā nepalielinot tās pilnvaras, līdz ar to aģentūra allaž palikusi lūdzējas un no valstu valdību labvēlības atkarīgā stāvoklī. “Frontex” vairāk tika liegts nekā ļauts, piemēram, iegādāties pašai savu pirkstu nospiedumu reģistrēšanas iekārtas, kas būtu derīgas pārbaudēs uz robežām.
VIEDOKĻI
Franss Timmermans, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks: “Krīzes apstākļos ir kļuvis skaidrs, kādi trūkumi piemīt pašreiz spēkā esošajiem mehānismiem, kas paredzēti, lai panāktu, ka tiek ievēroti ES standarti. Tādēļ tagad ir īstais laiks virzībai uz patiesi integrētu robežu pārvaldības sistēmu. Eiropas robežu un krasta apsardzes ietvaros sadarbosies aģentūra, kurai būs lielākas pilnvaras un iespējas piesaistīt personu un aprīkojuma rezerves resursus.”
Valdis Dombrovskis, EK priekšsēdētāja vietnieks: “Jaunās aģentūras mandāts būs daudz plašāks un iespēja iesaistīties robežapsardzībā arī tad, kad dalībvalsts to nepieprasa, bet kad tas ir nepieciešams kopējās drošības interesēs. Lēmumu par robežapsardzes izvietošanu ārkārtas situācijā pieņems šī jaunā aģentūra vai tās valde. To paredz Komisijas priekšlikums, bet, tā kā priekšlikums nodots dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam apspriešanai, gala variants var mainīties.”
Sandra Kalniete, EP Tautas partiju grupa, Ārlietu komitejas locekle: “EK priekšlikums man kā Latvijas politiķei šķiet ļoti pieņemams, jo mēs esam ieinteresēti, lai mūsu robežsardze tiktu pastiprināta ar ES robežsargiem. Ir valstis, kas pret to iebilst. Tikai pagājušajā nedēļā izdevās Grieķiju pārliecināt pieņemt “Frontex” palīdzību robežu kontrolei, turklāt piedraudot Grieķiju izslēgt no Šengenas zonas. To, cik slikti ir ar politisko gribu, parādīja iepriekšējā ES iekšlietu padome, kurā apsprieda vienoto pasažieru reģistru. Ministri nespēja vienoties par kopīgas pasažieru datu bāzes veidošanu. Politisko stabilitāti Eiropā apdraud nekontrolēta bēgļu plūsma, un, ja tās dēļ jāatjauno iekšējās robežas, tas nav pieņemams. Mēs esam ieinteresēti, lai jaunajai aģentūrai būtu pēc iespējas lielākas pilnvaras, jo mēs nezinām, kā notikumi attīstīsies nākotnē, it īpaši Krievijā.”
Timotijs Kirkhoups, EP Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas loceklis: “Es atbalstu ideju, ka ES jābūt stiprām ārējām robežām, un piekrītu, ka dažādu valstu robežsardzēm ciešāk jāsadarbojas. Gadījumā ja kādai dalībvalstij nesekmējas nosargāt ārējo robežu, ir svarīgi, ka ES sniedz palīdzību šai dalībvalstij. Dalībvalstij ir izvēle: pieņemt palīdzību vai atteikt. Bet, kad tās robežas ir ievainojamas, ir ļoti būtiski, ka ES varētu kontrolēt savas robežas, jo ES ārējā robeža pieder ES. Pirmkārt, palīdzība jāsniedz sadarbības formā, piešķirot vairāk resursu. Ja robeža kļūst nekontrolējama, es nevēlos, ka tas kļūtu par attaisnojumu, lai ES pārņemtu kontroli pār dalībvalstu robežām.”
Viedokļus uzklausīja Ivars Bušmanis
