Veidos kooperatīvu kooperatīvu, nevis banku 1
Valdība šodien skata informatīvo ziņojumu par krājaizdevu sabiedrību (KS) turpmākās izaugsmes perspektīvām. Ministru kabineta protokollēmumā iekļauts uzdevums Finanšu ministrijai par visu likumu un noteikumu gatavošanu līdz šā gada 1. decembrim otrā līmeņa finanšu kooperatīva darbības nodrošināšanai.
KS pārstāvji uzsver – šā lēmuma īstenošana ļautu nodrošināt daudz straujāku finanšu kooperatīvu izaugsmi nekā agrāk. Tas nozīmē arī lielāku atbalstu lauku novadiem, tautsaimniecības izaugsmi un cilvēku labklājības celšanos. Krājaizdevu apvienības pārstāvji arī šodien tiekas ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputātiem. Tikšanās mērķis ir informēt tautas kalpus par otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrībām.
Kāpēc jāveido
Finanšu kooperatīvi Latvijā attīstās. Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēsta, ka aizvadītā gada septembra beigās 34 KS biedru noguldījumi bija 19,4 milj. eiro (par 8,9% vairāk nekā gadu agrāk), bet aizdevumos bija izsniegti 18,7 milj. eiro (par 8,8% vairāk nekā gadu agrāk). Aug arīdzan finanšu kooperatīvu peļņa, kas gan nav KS darbības mērķis. KS darbojas ar mērķi celt savu biedru labklājību.
Patlaban KS kustības izaugsme galvenokārt notiek uz dažu lielo nozaru arodbiedrību KS – “Dzelzceļnieks” un “Jūrnieks” – rēķina, kas kopā apvieno vairāk nekā 14 000 no aptuveni 26 000 kustības biedru. Abas iepriekš nosauktās KS pēc būtības ir kļuvušas par bankām, tās piedāvā banku pakalpojumus.
Kā straujāku izaugsmi nodrošināt desmitiem lauku jeb tā sauktajām reģionālajām KS? Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Strenga uzsver, ka KS kustības balsts ir kooperācija un tā ir jāizmanto. Darbojas princips “ja man sokas labi, tad no tā labumu gūst arīdzan citi”. Un otrādi. “Pasaulē labā prakse ir, ka finanšu kooperatīvi savā starpā kooperējas. Krājaizdevu sabiedrības no sadarbības gūst labumu, tātad labumu gūst to biedri. Latvijas gadījumā patlaban neviena teritoriālā krājaizdevu sabiedrība nevar atļauties tērēt simtus tūkstošus eiro informāciju tehnoloģiju risinājumu pirkumam, kas dotu grūdienu kooperatīvu tālākai izaugsmei. Kopā sametoties, tas ir izdarāms. Likumā ir jānostiprina iespēja apvienot krājaizdevu sabiedrību spēku,” tā R. Strenga. KS kustības aktīvisti galvenokārt darbojas brīvprātīgi un ir spiesti tērēt ļoti daudz laika FKTK uzraudzības prasību izpildei, proti, dažādu atskaišu veidlapu aizpildīšanai. Tiešajam darbam – jaunu biedru piesaistei un esošo apčubināšanai – laika atliek maz. Ar modernu programmu izmantošanu situācija mainīsies, domā R. Strenga.
